Lauksaimniecības zaļināšana
ES veicina ilgtspējīgu un ekoloģisku praksi pārtikas sistēmās, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību un vienlaikus uzlabotu pārtikas nozares noturību.
Ilgtspējīga, noturīga un veselīga pārtikas sistēma
Agropārtikas nozare ir nozīmīga ES ekonomikas nozare.
Šī nozare ir lielā mērā atkarīga no vides, taču tai ir arī ievērojama ietekme uz vidi. Pārtikas ražošana un tās piegādes ķēde rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izraisa klimata pārmaiņas. Intensīva lauksaimnieciskā darbība var izraisīt augsnes degradāciju un biodaudzveidības zudumu atmežošanas, pesticīdu izmantošanas un citas vidi nesaudzējošas prakses dēļ.
ES pārveido pārtikas ražošanas un patērēšanas veidu Eiropā, lai:
- padarītu lauksaimniecību un pārtikas sistēmas ilgtspējīgākas,
- stiprinātu noturību pret krīzēm,
- pastāvīgi nodrošinātu veselīgu un cenas ziņā pieejamu pārtiku.
ES veicina ilgtspējīgu praksi, samazina emisijas un piesārņojumu un uzlabo biodaudzveidību, lai izveidotu klimatnoturīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu.
ES vēlas arī uzlabot dzīvnieku labturību, samazināt pārtikas zudumus un izšķērdēšanu, veicināt ilgtspējīgāku pārtikas patēriņu un veselīgu uzturu, kā arī apkarot krāpšanu pārtikas jomā, kas notiek piegādes ķēdē.
Kāpēc lauksaimniecībai būtu jākļūst zaļākai?
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) norāda, ka trešdaļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām rada pārtikas sistēmas. Eiropas Savienībā lauksaimniecība rada gandrīz 11 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko veido galvenokārt lauksaimniecības dzīvnieku radītās metāna emisijas un slāpekļa oksīds, ko izdala augsnes.
Tomēr lauksaimniecībai un mežsaimniecībai var būt būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām, piesaistot oglekli no atmosfēras.
Vēl viena problēma ir pesticīdu un antimikrobiālo līdzekļu pārmērīga lietošana lauksaimniecībā, kas nopietni ietekmē vidi un veselību, izraisot ūdens piesārņojumu, augsnes degradāciju un veicinot rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem veidošanos.
Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 60–70 % ES augšņu tiek uzskatītas par neveselīgām. Nabadzīgas augsnes un degradētu lauksaimniecības ekosistēmu spēja ražot pārtiku ir ierobežotāka.
Galvenās ES politikas jomas un tiesību akti
ES pieeja lauksaimniecības zaļināšanai ir iekļauta dažādās stratēģijās un tiesību aktos.
2019. gadā pieņemtais Eiropas zaļais kurss ir vides un klimata politikas iniciatīvu kopums. Tajā ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu. Lauksaimniecība ir būtiska šīs pārkārtošanās daļa.
Viens no galvenajiem pasākumiem Eiropas zaļā kursa ietvaros ir stratēģija “No lauka līdz galdam”. Tās mērķis ir nodrošināt pašreizējās ES pārtikas sistēmas pāreju uz ilgtspējīgu modeli. Padome šo mērķi apstiprināja savos 2020. gada oktobra secinājumos.
Vēl viens zaļā kursa pamatelements ir Biodaudzveidības stratēģija. Tās mērķis ir atjaunot ekosistēmas un apvērst biodaudzveidības izzušanu, un tā veicina agroekoloģisku praksi, arī augseku un agromežsaimniecību.
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir reformēta, lai efektīvāk atbalstītu vides un klimata mērķus. Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam 40 % no KLP budžeta ir paredzēti klimatrīcībai.
Saskaņā ar Biodaudzveidības stratēģiju Dabas atjaunošanas aktā noteikti pirmie šāda veida saistoši mērķrādītāji ekosistēmu, dzīvotņu un sugu atjaunošanai. Mērķis ir arī veicināt biodaudzveidību un uzlabot lauksaimniecības zemes ilgtspēju.
Šīs stratēģijas un tiesību akti risina plašu kritisku jautājumu loku, sākot ar emisiju samazināšanu un pesticīdu izmantošanu un beidzot ar bioloģisko lauksaimniecību, dzīvnieku labturību un pārtikas izšķērdēšanu.
Ilgtspējīgāka lauksaimniecība
Jaunā KLP, kas ir spēkā no 2023. gada, ietver stimulus un pienākumus lauksaimniekiem, lai tie pieņemtu videi draudzīgu praksi:
- nosacījumu sistēma: lauku saimniecībām, kas saņem tiešos maksājumus no KLP, ir jāaizsargā mitrāji un kūdrāji, kā arī jāīsteno augsekas vai dažādošanas un augsnes pārklāšanas prakses,
- ekoshēmas: lauksaimnieki, kuri pārsniedz obligātās prasības, var saņemt papildu maksājumus no ekoshēmām. Šīm ekoshēmām ir piešķirti vismaz 25 % tiešo maksājumu, un to budžets ir 48,5 miljardi EUR,
- lauku attīstība: papildu atbalstu nodrošina lauku attīstības programmas, kas piedāvā lauksaimniekiem finansiālu atbalstu ar vidi saistītu pasākumu ieviešanai.
Lauksaimnieki var arī palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot oglekļsaistīgas lauksaimniecības praksi. Tā ietver darbības, kuru mērķis ir uztvert oglekli no atmosfēras (oglekļa sekvestrēšana) un uzglabāt to augsnē vai biomasā, kā arī labāk apsaimniekot augsni, lai uzlabotu tās spēju uzglabāt oglekli.
Lauksaimniecības ekosistēmu atjaunošana
Saskaņā ar Dabas atjaunošanas aktu, kas ir spēkā kopš 2024. gada augusta, ES dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai:
- līdz 2030. gadam atjaunotu 30 % no nosusinātajiem kūdrājiem, kurus izmanto lauksaimniecībā, un līdz 2050. gadam – 50 % (smagi skartajām valstīm var piemērot zemāku procentuālo daļu),
- palielinātu oglekļa uzkrājumu minerālaugsnēs,
- lauksaimniecības zemēs palielinātu daudzveidīgus ainavas elementus (piemēram, dzīvžogus, ziedu joslas, papuves, dīķus un augļu kokus).
Dabas atjaunošana
Bioloģiskā lauksaimniecība
Bioloģiskā lauksaimniecība ir svarīgs instruments Eiropas Savienības pārejā uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām. Tā izmanto videi draudzīgu praksi, kas līdz minimumam samazina mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošanu, uzlabo augsnes veselību, veicina biodaudzveidību un nodrošina augstus dzīvnieku labturības standartus. ES mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam 25 % tās lauksaimniecības zemes būtu bioloģiska.
Bioloģiskā lauksaimniecība
Atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai ir iekļauts kopējā lauksaimniecības politikā. Turklāt bioloģiskās lauksaimniecības regula nodrošina augstus bioloģiskās ražošanas un sertifikācijas standartus, veicinot pārredzamību un patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 21. maijs