Skip to content

Aprites ekonomika

Lai līdz 2050. gadam panāktu ES klimatneitralitāti, ir svarīgi ekonomikas izaugsmi atsaistīt no resursu izmantošanas un ražošanas un patēriņa ķēdē pārkārtoties uz aprites sistēmām.

Jaunākās ziņas

Padome 2024. gada 16. decembrī oficiāli pieņēma jauno regulu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.

Noteikumi būtiski samazinās iepakojuma atkritumu rašanos, nosakot saistošus atkalizmantošanas mērķrādītājus, ierobežojot noteiktus vienreizlietojama iepakojuma veidus un pieprasot ekonomikas operatoriem līdz minimumam samazināt izmantoto iepakojumu. Regula aptver visu iepakojuma aprites ciklu.

Zem apritīgas reciklēšanas simbola ir attēlota kafijas krūze līdzņemšanai, dzēriena skārdene un piena kartona iepakojums, ilustrējot to, ka ikdienā lietojamus iepakojumus var reciklēt.
Iepakojums

Iepakojums

Aprites ekonomikas rīcības plāns

Komisija 2020. gada martā nāca klajā ar aprites ekonomikas rīcības plānu, kurā iekļauti vairāk nekā 30 rīcības punkti šādās jomās:

  • ilgtspējīgu produktu izstrādes un apritīguma nodrošināšana ražošanas procesos,
  • patērētāju spēcināšana,
  • vēršanās pie būtiskākajām nozarēm,
  • atkritumu samazināšana.

Ilgtspējīgu produktu izstrāde

Vairāku pasākumu mērķis ir nodrošināt, ka produkti kļūst ilglietojamāki un remontējamāki un ka patērētājiem ir iespējas izdarīt ilgtspējīgāku izvēli.

Ekodizains

Ekodizaina direktīvā kopš 2009. gada ir noteiktas energoefektivitātes prasības, kas attiecas uz dažādām produktu grupām (piemēram, datoriem, ledusskapjiem, ūdenssūkņiem).

2024. gada 27. maijā Padome pieņēma jaunas ekodizaina prasības ilgtspējīgiem produktiem.

Jauno noteikumu mērķis ir:

  • noteikt vides ilgtspējas prasības gandrīz visu veidu precēm, kas laistas ES tirgū,
  • izveidot digitālo produkta pasi, kurā būs ietverta informācija par produkta vidisko ilgtspēju,
  • aizliegt iznīcināt konkrētas nepārdotās patēriņa preces (tekstilizstrādājumus un apavus).

Tiesības uz remontējamību

ES vēlas nodrošināt, lai patērētāji produkta salūšanas vai bojājuma gadījumā varētu meklēt iespēju to saremontēt, nevis nomainīt.

2024. gada 30. maijā ES pieņēma jaunus noteikumus, ar mērķi novērst remontējamu preču priekšlaicīgu iznīcināšanu. Direktīvas galvenie elementi ir šādi:

  • patērētāju tiesības pieprasīt, lai izgatavotāji remontētu produktus, kuri saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tehniski remontējami,
  • par brīvu pieejama Eiropas remonta informācijas veidlapa,
  • remonta platforma tiešsaistē, kas saved kopā patērētājus un remontētājus,
  • pārdevēja atbildības perioda pagarinājums par 12 mēnešiem pēc produkta saremontēšanas.

Radot stimulus ražotājiem un patērētājiem pagarināt produktu aprites ciklu, jaunie tiesību akti arī mazinās atkritumus un veicinās ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības modeļus.

Apritīgums ražošanas procesos

Rūpniecisko emisiju direktīva ir galvenais ES tiesību akts, kas attiecas uz rūpniecisko piesārņojumu.

ES šo direktīvu nesen atjaunināja, lai atbalstītu rūpniecības nozaru centienus īstenot ES 2050. gada nulles piesārņojuma ieceri, jo īpaši atbalstot aprites ekonomikas tehnoloģijas un investīcijas tajā.

Padome un Eiropas Parlaments 2023. gada novembrī trialogos panāca provizorisku vienošanos par direktīvas pārskatīšanu. Jaunos noteikumus Padome pieņēma 2024. gada aprīlī.

Rūpnīcas, kas izlaiž gaisā dūmus.
Rūpniecisko emisiju direktīva: galvenie skaitļi (Infografika)

Rūpniecisko emisiju direktīva: galvenie skaitļi (Infografika)

Patērētāju spēcināšana

ES vēlas novērst to, ka uzņēmumi sniedz maldinošus apgalvojumus par savu produktu un pakalpojumu vidisko izdevīgumu.

Padome 2024. gada 20. februārī pieņēma direktīvu par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam.

Pateicoties jaunajiem pasākumiem, ES patērētāji:

  • varēs piekļūt uzticamai informācijai un tādējādi izdarīt pareizas zaļās izvēles, tostarp saistībā ar priekšlaicīgu novecošanos,
  • būs labāk aizsargāti pret negodīgām zaļuma norādēm,
  • būs labāk informēti par produktu remontējamību pirms to iegādāšanās.

Direktīva arī ievieš saskaņotu marķējumu, kas satur informāciju par ražotāju piedāvāto ilgizturības komercgarantiju.

Zaļuma norādes

Padome ir panākusi vienošanos (“vispārēju pieeju”) par Zaļuma norāžu direktīvu, kuras mērķis ir noteikt kritērijus tādu vidiskuma norāžu pamatošanai, ko uzņēmumi sniedz, lai pārdotu savus produktus un pakalpojumus.

Noteikumi attiecas uz zaļmaldināšanu un palīdz patērētājiem pieņemt patiesi zaļākus lēmumus, kad viņi iegādājas kādu produktu vai izmanto kādu pakalpojumu.

Vidiskuma norāžu piemēri, kas būtu jāpamato ar pierādījumiem:

  • “Apavi, kas izgatavoti no 50 % reciklētas plastmasas”
  • “Klimatneitrāla piegāde”
  • “Bitēm draudzīgs ādas kopšanas līdzeklis”

Vēršanās pie būtiskākajām nozarēm

Rīcības plāns ir vērsts uz konkrētām nozarēm, kurās izmanto lielāko daļu resursu un kurās ir liels apritīguma potenciāls.

Elektronika un IKT

Elektriskās un elektroniskās iekārtas rada vienu no straujāk augošajām atkritumu plūsmām ES. Tāpēc aprites ekonomikas rīcības plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot elektrisko un elektronisko iekārtu ilgizturību un reciklēšanu.

ES 2022. gada novembrī pieņēma vienota lādētāja direktīvu, ar kuru paredzēs, ka USB-C uzlādes pieslēgvieta būs obligāta virknei elektronisko ierīču (mobilajiem tālruņiem, videospēļu konsolēm, bezvadu tastatūrām, klēpjdatoriem).

Jaunie ES noteikumi patērētājiem ļaus iegādāties energoefektīvākus, ilglietojamākus un vieglāk remontējamus mobilos tālruņus un planšetdatorus ES tirgū, jo:

  • Ekodizaina regulā ir noteiktas minimālās prasības attiecībā uz bateriju ilgizturību, rezerves daļu pieejamību un operētājsistēmu modernizāciju,
  • Energomarķējuma regulā ir noteikts, ka obligāti jānorāda informācija par energoefektivitāti un bateriju ilgmūžību, kā arī remontējamības indekss.

Patlaban ES iestādes atjaunina noteikumus par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kas attiecas uz virkni izstrādājumu, piemēram, datoriem, ledusskapjiem un fotoelementu paneļiem. Grozījumu mērķis ir saskaņot Direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) ar ES Tiesas spriedumu par nepamatotu paplašinātas ražotāja atbildības piemērošanu ar atpakaļejošu spēku tādu fotoelementu paneļu atkritumiem, kuri tirgū laisti no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam.

Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji 2023. gada novembrī panāca provizorisku politisku vienošanos par ierosinātajām izmaiņām.

Infografikā aplūkotas izmaiņas un ieguvumi, ko rada vienota lādētāja ieviešana visu veidu ierīcēm.
Vienots lādētājs jūsu elektroniskajām ierīcēm (Infografika)

Vienots lādētājs jūsu elektroniskajām ierīcēm (Infografika)

Baterijas un bateriju atkritumi

ES ir pieņēmusi regulu par baterijām, kuras mērķis ir izveidot aprites ekonomiku bateriju nozarē, pievēršoties visiem bateriju aprites cikla posmiem – no konstruēšanas līdz atkritumu apstrādei. Šī iniciatīva ir ļoti svarīga, jo īpaši, ņemot vērā plašo elektromobilitātes attīstību.

Ņemot vērā jaunās drošuma, ilgtspējas un marķēšanas prasības, 2023. gadā pieņemto jauno noteikumu mērķis ir:

  • veicināt aprites ekonomiku,
  • uzlabot bateriju iekšējā tirgus darbību, nodrošinot godīgāku konkurenci.
Bateriju piegādes ķēdes ilustrācija
Ceļā uz Eiropas bateriju ilgtspējīgu un apritīgu piegādes ķēdi (Infografika)

Ceļā uz Eiropas bateriju ilgtspējīgu un apritīgu piegādes ķēdi (Infografika)

Iepakojums

Padome 2024. gada decembrī pieņēma jaunu regulu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. Noteikumi palīdzēs sasniegt Eiropas zaļā kursa un tajā iekļautā aprites ekonomikas rīcības plāna mērķus.

Galvenie pasākumi cita starpā ir šādi:

  • iepakojuma atkritumu samazināšanas mērķrādītāji dalībvalstu līmenī,
  • pārmērīga iepakojuma ierobežošana,
  • atkalizmantošanas un uzpildes sistēmu atbalstīšana,
  • obligātas depozīta sistēmas konkrētiem vienreizlietojamiem iepakojumiem.
Zem apritīgas reciklēšanas simbola ir attēlota kafijas krūze līdzņemšanai, dzēriena skārdene un piena kartona iepakojums, ilustrējot to, ka ikdienā lietojamus iepakojumus var reciklēt.
Iepakojums

Iepakojums

Plastmasa

Eiropas stratēģijas attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā mērķis kopš 2018. gada ir uzlabot plastmasas iepakojuma reciklējamību, un tajā ietverta stingra reakciju uz mikroplastmasu.

Saskaņā ar 2020. gada aprites ekonomikas rīcības plānu Komisija strādā pie šādiem jautājumiem:

  • obligātās prasības attiecībā uz reciklēta materiāla saturu un atkritumu samazināšanu galvenajos produktos,
  • jauns rīcībpolitikas satvars attiecībā uz biobāzētu, bionoārdāmu un kompostējamu plastmasu, lai precizētu, kur šī plastmasa var sniegt patiesus ieguvumus videi,
  • pasākumi, kuru mērķis ir novērst netīši vidē nonākušās mikroplastmasas klātbūtni, lai samazinātu plastmasas radīto piedrazojumu.

Tekstilizstrādājumi

Komisijas ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt tekstilizstrādājumus izturīgākus, remontējamus, atkalizmantojamus un reciklējamus.

Komisija 2023. gada jūlijā ierosināja:

  • nodrošināt, ka ražotāji ir atbildīgi par tekstilizstrādājumu pilnu aprites ciklu, izmantojot paplašinātu ražotāja atbildību,
  • paātrināt tekstilizstrādājumu dalītas savākšanas, šķirošanas, atkalizmantošanas un reciklēšanas nozares attīstību, jo dalībvalstīm līdz 2025. gada 1. janvārim ir jāizveido tekstilizstrādājumu atsevišķa savākšana no mājsaimniecībām,
  • risināt jautājumu par tekstilizstrādājumu atkritumu nelikumīgu eksportu.

Padome 2024. gada jūnijā panāca vienošanos (“vispārēju pieeju”) par Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu, tostarp par pasākumiem tekstilatkritumu samazināšanai. Modes zīmoliem un tekstilizstrādājumu ražotājiem būtu jāmaksā maksa, lai palīdzētu finansēt tekstilatkritumu savākšanas un apstrādes izmaksas. Maksu pamatā būtu tekstilizstrādājumu apritīgums un vidiskais sniegums.

Paredzams, ka Produktu ilgtspējas ekodizaina regula un Atkritumu sūtījumu regula arī palīdzēs noteikt ilgtspējas prasības tekstilizstrādājumiem un ierobežot tekstilizstrādājumu atkritumu eksportu.

Būvniecība un ēkas

Ēkas ir atbildīgas par:

Padome 2024. gada novembrī pieņēma pārskatītu Komisijas ierosināto būvizstrādājumu regulu.

Jaunajos noteikumos ir noteiktas jaunas prasības nodrošināt, ka būvizstrādājumu projektēšana un ražošana padara tos izturīgākus, remontējamus, reciklējamus un vieglāk pārražojamus.

Ražotājiem būs:

  • jāsniedz vidiska informācija par izstrādājumu aprites ciklu,
  • izstrādājumi jākonstruē un jāražo tā, lai atvieglotu atkalizmantošanu, pārražošanu un reciklēšanu,
  • jādod priekšroka reciklējamiem materiāliem,
  • jādara pieejamas instrukcijas par izstrādājumu lietošanu un remontu.

Atkritumu samazināšana

ES strādā pie vairākiem pasākumiem, lai vēl vairāk stiprinātu un labāk īstenotu ES tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Atkritumu samazināšanas mērķrādītāji

Atkritumu pamatdirektīva, kas ir spēkā kopš 2020. gada jūlija, paredz noteikumus dalībvalstīm, lai:

  • sadzīves atkritumu atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu līdz 2025. gadam palielinātu par 55 %,
  • līdz 2025. gada 1. janvārim izveidotu dalītas savākšanas sistēmu tekstilizstrādājumiem un bīstamajiem atkritumiem no mājsaimniecībām,
  • līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošinātu, ka bioatkritumi tiek vai nu savākti dalīti, vai reciklēti to rašanās vietā,
  • attiecīgi līdz 2025. un 2030. gadam sasniegtu konkrētu materiālu reciklēšanas mērķrādītājus attiecībā uz iepakojumu.

2024. gada jūnijā Padome pieņēma nostāju (“vispārēju pieeju”) attiecībā uz Atkritumu pamatdirektīvas mērķtiecīgu pārskatīšanu, galveno uzmanību pievēršot pārtikas atkritumiem un tekstilatkritumiem.

Attiecībā uz pārtiku ES valstīm būtu jāsamazina pārtikas izšķērdēšana:

Attiecībā uz tekstilatkritumiem jaunie noteikumi stiprinātu paplašinātas ražotāja atbildības shēmas, pieprasot tekstilrūpniecības uzņēmumiem maksāt maksu par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu.

Turklāt 2023. gada 26. jūnijā stājās spēkā jauni ES noteikumi, kuru mērķis ir veicināt un atvieglot ūdens atkalizmantošanu ES.

ES atjaunina noteikumus par komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Pārskatīšanas mērķis ir paplašināt spēkā esošās direktīvas darbības jomu un saskaņot to ar Eiropas zaļā kursa mērķiem. Pārskatīšanas galvenie mērķi:

  • noteikumus attiecināt arī uz mazākām pilsētām,
  • turpināt uzlabot attīrīšanas darbības,
  • samazināt nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas,
  • likt piesārņotājiem maksāt,
  • palīdzēt veikt monitoringu un novērst pandēmijas,
  • uzlabot sanitāriju, jo īpaši visneaizsargātākajām personām.

Padome 2024. gada janvārī panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par atjauninātajiem noteikumiem. Lai vienošanās kļūtu par ES tiesību aktu, tā būs oficiāli jāpieņem abām iestādēm.

No toksikantiem brīva vide

ES ilgtspēju sekmējošās ķimikāliju stratēģijas mērķis kopš 2020. gada ir palīdzēt nodrošināt, ka ķimikālijas ir drošas gan cilvēka veselībai, gan videi.

Saskaņā ar aprites ekonomikas rīcības plānu ES 2022. gada 24. oktobrī pieņēma pārskatītu regulu par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP), proti, kaitīgām ķimikālijām, kas var būt sastopamas patēriņa preču atkritumos (piemēram, ūdensnecaurlaidīgi tekstilizstrādājumi, plastmasa un elektroniskās iekārtas).

Jauno noteikumu mērķis ir samazināt robežkoncentrācijas attiecībā uz NOP klātbūtni atkritumos; tas ir būtiski aprites ekonomikai, jo atkritumi arvien vairāk tiks izmantoti kā otrreizēja izejviela.

Padome 2024. gada oktobrī pieņēma regulu par ķimikāliju klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.

Pasākumi ietver īpašas prasības attiecībā uz atkārtoti uzpildāmiem ķīmiskajiem produktiem, kas palīdzēs samazināt iepakojuma atkritumus.

Attēls – ES ķimikāliju stratēģija ilgtspējīgākas un no toksikantiem brīvas vides sekmēšanai
ES ķimikāliju stratēģija ilgtspējīgākas un no toksikantiem brīvas vides sekmēšanai (Infografika)

ES ķimikāliju stratēģija ilgtspējīgākas un no toksikantiem brīvas vides sekmēšanai (Infografika)

Otrreizējās izejvielas

ES vēlas izveidot labi funkcionējošu tirgu otrreizējām izejvielām.

Padome 2024. gada martā pieņēma kritiski svarīgo izejvielu aktu, kura mērķis ir stiprināt visus Eiropas kritiski svarīgo izejvielu vērtības ķēdes posmus, tostarp, uzlabojot apritīgumu un reciklēšanu.

Jaunajos noteikumos ir noteikts mērķis panākt, ka vismaz 25 % no ES ikgadējā kritiski svarīgo izejvielu patēriņa nāktu no vietējās reciklēšanas.

Ilustrācija, kurā redzama vējturbīna, māja ar saules paneļiem un lidmašīna, kas katra marķēta ar tādiem ķīmiskiem elementiem kā bors, gallijs, magnijs un skandijs.
Izskaidrojums par kritiski svarīgām izejvielām (Infografika)

Izskaidrojums par kritiski svarīgām izejvielām (Infografika)

Atkritumu sūtījumi

ES nesen atjaunināja noteikumus ar mērķi labāk regulēt atkritumu tirdzniecību ES iekšienē un ar trešām valstīm, lai

  • nodrošinātu, ka atkritumu eksports nekaitē videi un cilvēku veselībai,
  • vērstos pret nelikumīgiem sūtījumiem.

Noteikumu pārskatīšanas mērķis ir samazināt problemātisku atkritumu sūtījumus uz valstīm ārpus ES, atjaunināt sūtījumu procedūras, lai atspoguļotu aprites ekonomikas mērķus, un uzlabot izpildes panākšanu. Tas veicina atkritumu kā resursu izmantošanu Eiropas Savienībā.

Padome un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji 2023. gada novembrī panāca provizorisku politisku vienošanos atjaunināt regulu par atkritumu sūtījumiem. Padome noteikumus oficiāli pieņēma 2024. gada martā.