Ekoloģiski tīra un ilgtspējīga mobilitāte
Transporta nozares dekarbonizācijai ir būtiska nozīme ES klimata mērķrādītāju sasniegšanā. ES noteikumu mērķis ir mobilitāti padarīt ilgtspējīgāku, vienlaikus nodrošinot savienojamību visā ES.
Klimata mērķi un transporta nozare
ES atbalsta ES transporta sistēmu attīstību, lai veicinātu vienoto tirgu un pastiprinātu savienojamību starp Eiropas reģioniem, vienlaikus dekarbonizējot nozari.
Saskaņā ar Parīzes nolīgumu ES valstis ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, ES līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā samazinās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un turpinās pakāpeniski samazināt emisijas līdz 2050. gadam.
Lai to panāktu, ir jāpārveido transporta nozare, kas prasīs līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 90 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni).
Transports rada ceturto daļu no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām
Transporta nozares progress emisiju mazināšanā ir bijis lēnāks nekā citās ekonomikas nozarēs. Lai gan citās nozarēs emisijas ir ievērojami samazinājušās, transporta emisijas pēdējos gados ir palielinājušās. Ļoti svarīgi ir padarīt pasažieru un kravu pārvadājumus Eiropas Savienībā efektīvākus un mazāk atkarīgus no fosilajām degvielām.
Padome 2021. gadā pieņēma secinājumus par Komisijas ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, kuros izklāstīti ES mērķi padarīt mobilitāti Eiropas Savienībā zaļu, viedu un noturīgu.
Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir politikas iniciatīvu un tiesību aktu kopums, kas vērsts uz 2030. gada mērķrādītāja – proti, samazināt emisijas vismaz par 55 % – sasniegšanu, un tas ietver svarīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt dekarbonizēt autotransporta, gaisa un jūras transporta nozares.
Šīs ir dažas no jaunākajām ES politikas iniciatīvām ilgtspējīgākas mobilitātes nodrošināšanai.
Autotransports
Vieglie pasažieru automobiļi un vieglie kravas automobiļi: CO2 emisiju standarti
Autotransporta radītās emisijas veido vislielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju īpatsvaru transporta nozarē. Vieglie pasažieru automobiļi vien rada 12 % no visām ES oglekļa dioksīda (CO2) emisijām.
2023. gada martā Padome, pārskatot 2019. gada ES regulu, pieņēma jaunus noteikumus, lai vēl vairāk samazinātu CO2 emisijas no jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem.
Pārskatītajos noteikumos ir noteikti mērķrādītāji pakāpeniskai emisiju samazināšanai. No 2030. līdz 2034. gadam emisijas būs jāsamazina par 55 % jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un par 50 % jauniem vieglajiem kravas automobiļiem salīdzinājumā ar 2021. gada mērķrādītājiem.
No 2035. gada visiem jaunajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem būs jābūt bezemisiju automobiļiem.
Kravas automobiļi un autobusi: CO2 emisiju standarti
2024. gada maijā Padome pieņēma jaunus noteikumus, lai pastiprinātu emisiju standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Regula atjaunina 2019. gada noteikumus, lai palīdzētu ES sasniegt vērienīgos mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Regulas mērķis ir samazināt CO2 emisijas autotransporta nozarē atbilstoši ES klimata mērķiem, paaugstinot emisiju samazināšanas mērķrādītājus 2030. gadam (-45 %) un ieviešot jaunus mērķrādītājus 2035. gadam (-65 %) un 2040. gadam (-90 %).
Noteikumi paplašina iepriekšējās regulas darbības jomu, lai emisiju samazināšanas mērķrādītājus piemērotu gandrīz visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem ar sertificētām CO₂ emisijām, tostarp mazākiem kravas automobiļiem, pilsētas autobusiem, tālsatiksmes autobusiem un piekabēm.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem līdz 2035. gadam visiem jaunajiem pilsētas autobusiem vajadzēs būt bezemisiju autobusiem. Uz tālsatiksmes autobusiem joprojām attieksies vispārējie mērķi.
Padome 2023. gada oktobrī panāca vienošanos (“vispārēju pieeju”) attiecībā uz priekšlikumu. 2024. gada janvārī Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku politisku vienošanos par noteikumiem. Padome tos pieņēma 2024. gada maijā.
“Euro 7”
Papildus emisiju standartu noteikšanai transportlīdzekļiem ES arī ir pieņēmusi noteikumus, lai samazinātu autotransporta radīto gaisa piesārņotāju emisijas.
“Euro 7” regulā ir paredzēti noteikumi par emisijām, kas papildina iepriekš minētās CO2 robežvērtības, kā arī aptver citus piesārņojošus elementus. Tie ietver piesārņojumu, ko rada riepu nodilums, bremzes un akumulatoru baterijas.
Noteikumi vienā tiesību aktā aptver vieglos automobiļus, furgonus un lielas noslodzes transportlīdzekļus.
Padome 2023. gada septembrī pieņēma vispārējo pieeju attiecībā uz regulu. Padome un Eiropas Parlaments 2023. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos par priekšlikumu. Padome jauno regulu pieņēma 2024. gada aprīlī.
Ceļu nodevas
ES tiesību aktos ir paredzēti noteikumi, ar ko lielas noslodzes transportlīdzekļiem nosaka nodevu par dažu autoceļu infrastruktūru lietošanu dalībvalstīs.
Padome 2021. gada novembrī deva zaļo gaismu šo noteikumu pārskatīšanai, kurus kopā dēvē par “Eirovinjetes” direktīvu. Jaunajā tiesību aktā tiek dota priekšroka zaļākam un efektīvākam transportam, un tajā ir ietverta jauna shēma, ar ko vērsties pret CO2 emisijām un samazināt nozares oglekļa pēdu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Parīzes nolīgumu.
Direktīva stājās spēkā 2022. gada martā.
Dzelzceļa transports
Dzelzceļa transports, ko galvenokārt darbina elektroenerģija, ir visilgtspējīgākais transporta veids. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2018. gadā tikai 0,4 % no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām radīja dzelzceļa nozare.
Padome 2021. gadā pieņēma secinājumus par dzelzceļu kā daļu no viedākas un ilgtspējīgākas mobilitātes Eiropas Savienībā. ES dalībvalstu ministri uzsvēra, ka Eiropas Savienībā ir jāturpina dzelzceļa transporta attīstīšana gan pasažieru, gan preču pārvadājumu jomā.
Komisija 2023. gada 11. jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu, kas ir daļa no kravu pārvadājumu zaļināšanas tiesību aktu kopuma. Šī iniciatīva ietver pasākumus, kuru mērķis ir labāk pārvaldīt, koordinēt un tādējādi palielināt dzelzceļa jaudu. Padome 2024. gada jūnijā vienojās par savu nostāju sarunās par priekšlikumu.
Dzelzceļa pasažieru tiesības
ES 2021. gadā pārskatīja savus noteikumus par dzelzceļa pasažieriem, lai labāk aizsargātu pasažieru tiesības, jo īpaši tādu pasažieru tiesības, kam ir invaliditāte vai ierobežotas pārvietošanās spējas. Šie noteikumi atbalsta arī tīru mobilitāti, atvieglojot pasažieriem velosipēdu pārvadāšanu vilcienos.
Pārskatītajos noteikumos ir paredzēts pienākums dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ierīkot velosipēdu novietnes un informēt pasažierus par velosipēdiem pieejamo vietu skaitu. Principā katrā Eiropas vilcienā ir jābūt vismaz četrām velosipēdu novietnēm.
Jaunie noteikumi stājās spēkā 2021. gada jūnijā.
Gaisa transports
“ReFuelEU Aviation”: ilgtspējīgas aviācijas degvielas
Ilgtspējīgas aviācijas degvielas (biodegvielas, sintētiskās aviācijas degvielas un reciklēta oglekļa aviācijas degvielas) ir viens no galvenajiem īstermiņa un vidēja termiņa līdzekļiem, lai ievērojami samazinātu gaisa kuģu emisijas. Tomēr šis potenciāls lielā mērā netiek izmantots, jo ilgtspējīgu aviācijas degvielu izstrādi kavē zems piedāvājuma līmenis un cenas, kas ir daudz augstākas nekā fosilajām degvielām. Rezultātā šādas degvielas veido tikai 0,05 % no kopējā degvielas patēriņa aviācijas nozarē.
Ar “ReFuelEU Aviation” regulas priekšlikumu, kas ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, tiecas samazināt aviācijas nozares vidisko pēdu un palīdzēt ES sasniegt klimata mērķrādītājus, palielinot ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ilgtspējīgai gaisa transporta nozarei. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem gaisa kuģu degvielas piegādātājiem līdz 2050. gadam būs jāpalielina ilgtspējīgu degvielu īpatsvars līdz 70 %.
Pēc provizoriskās vienošanās, kas 2023. gada aprīlī tika panākta ar Eiropas Parlamentu, Padome 2023. gada oktobrī pieņēma regulu.
Pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %": palielināt zaļāku degvielu izmantošanu aviācijas un jūras nozarēs (Infografika)
Starptautiskās aviācijas ilgtspēja
Visas ES valstis ir Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) locekles. Kopā ar pārējām loceklēm tās strādā pie tā, lai uzlabotu aviācijas ekoloģiskos raksturlielumus.
Lai līdz minimumam samazinātu negatīvās sekas, ko starptautiskā civilā aviācija rada klimatam, un veicinātu ilgtspējīgu starptautiskās aviācijas izaugsmi, ICAO izstrādā vairākus pasākumus, kas ietver:
- uzlabojumus gaisa kuģu tehnoloģijās,
- operatīvus uzlabojumus,
- ilgtspējīgas aviācijas degvielas,
- CORSIA (Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma).
ES 2020. gada jūnijā apstiprināja, ka tā piedalīsies CORSIA no brīvprātīgā posma sākuma 2021. gada 1. janvārī. Turklāt Padome 2022. gada decembrī pieņēma lēmumu, lai ļautu dalībvalstīm izpildīt dažus no saviem CORSIA pienākumiem.
2021. gada jūlijā saistībā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” Komisija nāca klajā ar savu priekšlikumu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu attiecībā uz aviāciju, lai palielinātu nozares ieguldījumu ES klimata politikā un īstenotu CORSIA Eiropas Savienībā. Padome jaunos noteikumus pieņēma 2023. gada aprīlī.
- Padome pieņem lēmumu par gaisa transporta emisiju izlīdzināšanas prasībām (CORSIA) (paziņojums presei, 2022. gada 19. decembris)
- “Gatavi mērķrādītājam 55 %”: Padome pieņem galvenos tiesību aktus, kas ļaus sasniegt 2030. gada klimata mērķrādītājus (paziņojums presei, 2023. gada 25. aprīlis)
- Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija – ICAO
Eiropas vienotā gaisa telpa
ES iestādes strādā pie tā, lai Eiropas vienotajā gaisa telpā izstrādātu kopīgus noteikumus un mērķus Eiropas gaisa telpas pārvaldībai. Efektīvai gaisa satiksmes pārvaldībai būtu jāpalīdz samazināt nozares radītās emisijas, kā arī nodrošināt pietiekamus jaudas un izmaksu efektivitātes ieguvumus.
Komisija 2020. gada 22. septembrī nāca klajā ar grozītu priekšlikumu mainīt spēkā esošo regulu. 2021. gada jūnijā Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz Eiropas vienotās gaisa telpas reformu.
Padome un Eiropas Parlaments 2024. gada martā panāca provizorisku vienošanos par reformu, kura jāapstiprina abām iestādēm. Padome savu nostāju pirmajā lasījumā pieņēma 2024. gada septembrī.
Jūras transports
“FuelEU Maritime”: dekarbonizētas degvielas
Iniciatīva “FuelEU Maritime”, kas ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, veicinās atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transporta nozarē.
Mērķis ir līdz 2050. gadam par 80 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti uz kuģiem izmantotajā enerģijā, veicinot ilgtspējīgāku degvielu izmantošanu uz kuģiem, kas izmanto ES ostas, vienlaikus nodrošinot raitu jūras satiksmes darbību un izvairoties no iekšējā tirgus izkropļojumiem.
Padome jaunos noteikumus pieņēma 2023. gada jūlijā.
Eiropas Savienība Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) ietvaros arī strādā pie tā, lai samazinātu kuģu radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2023. gada jūlijā tika pieņemta pārskatīta SJO emisiju samazināšanas stratēģija, kurā ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisijas. Tiek apspriesti pasākumi pārskatītās SJO stratēģijas īstenošanai.
Padomes prezidentvalsts un citas ES dalībvalstis piedalās SJO sanāksmēs un aktīvi sniedz ieguldījumu vides un citu pasākumu izstrādē. Visas ES dalībvalstis ir šīs organizācijas locekles.
Tīrākas jūras
Lai nodrošinātu tīrāku kuģošanu ES, Padome strādā pie tiesību aktu kopuma, kas pazīstams kā “kuģošanas drošības tiesību aktu kopums”. Tas ietver pasākumus attiecībā uz šādiem aspektiem:
- ostas valsts kontrole,
- kuģu radīts piesārņojums,
- karoga valstij noteikto prasību ievērošana,
- negadījumu izmeklēšana,
- Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) pilnvaru pārskatīšana.
Mērķis ir modernizēt ES noteikumus par kuģošanas drošību un samazināt kuģu radīto ūdens piesārņojumu.
Multimodāls transports
Eiropas transporta tīkls (TEN-T)
Eiropas transporta tīkls (TEN-T), kas tika izveidots 1996. gadā, ir izstrādāts ar mērķi noteikt kritērijus pārrobežu projektiem, kas nodrošina Eiropas savienojamību.
Pašreizējās TEN-T pamatnostādnes, kuras tika pieņemtas 2013. gadā, kopš 2021. gada decembra tiek būtiski pārskatītas.
Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji 2023. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos par pārskatīto regulu attiecībā uz ES pamatnostādnēm TEN-T tīkla attīstībai. Padome regulu pieņēma 2024. gada jūnijā.
Jaunā tiesību akta mērķis ir izveidot uzticamu, vienmērīgu un augstas kvalitātes transporta tīklu, kas visā Eiropā nodrošina ilgtspējīgu savienojamību bez fiziskiem pārtraukumiem, sastrēgumposmiem un trūkstošiem savienojumiem. Tīklu pakāpeniski attīstīs vai modernizēs saskaņā ar jauno regulējumu, kurā noteikti skaidri termiņi trīs līmeņu TEN-T tīkla izveides pabeigšanai:
- pamattīkla izveides pabeigšana līdz 2030. gadam,
- nesen pievienotā paplašinātā pamattīkla izveides pabeigšana līdz 2040. gadam,
- visaptverošā tīkla izveides pabeigšana līdz 2050. gadam.
Alternatīvo degvielu infrastruktūra
Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas (AFIR) mērķis ir visā ES nodrošināt publiski pieejamas elektriskās uzlādes un alternatīvo degvielu uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu autotransporta, gaisa transporta un ūdens transporta nozarēs.
Noteikumos ir noteikti mērķrādītāji attiecībā uz uzlādes un uzpildes staciju ieviešanu. Tas ietver nodrošināt to, ka uz galvenajiem autoceļiem uzlādes stacijas ir izvietotas vismaz ik pēc 60 kilometriem.
Padome regulu pieņēma 2023. gada jūlijā.
"Gatavi mērķrādītājam 55": ceļā uz ilgtspējīgāku transportu (Infografika)
Intelektiskas transporta sistēmas
Padome pieņēma jaunu satvaru intelektisku transporta sistēmu ieviešanai, lai paātrinātu digitālo pārkārtošanos un viedo mobilitāti Eiropas Savienībā. Jaunie noteikumi ir daļa no Komisijas stratēģijas par ilgtspējīgu un viedu mobilitāti.
Intelektiskas transporta sistēmas (ITS), piemēram, braucienu plānotāji, eCall un automatizēti automobiļi, radikāli maina veidu, kā cilvēki pārvietojas, ietaupot laiku, mazinot emisijas un sastrēgumus un vienkāršojot braucienu plānošanu.
Pārskatītās ITS direktīvas, kuru Padome pieņēma 2023. gada oktobrī, mērķis ir paātrināt to digitālo datu pieejamību, kuri ir pamatā tādiem pakalpojumiem, kā multimodāli braucienu plānotāji un navigācijas pakalpojumi, un uzlabot minēto datu sadarbspēju. Tas nodrošinās transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras savstarpējo saziņu, piemēram, lai brīdinātu par neparedzētiem notikumiem, tādiem kā satiksmes sastrēgumi.
Kravu pārvadājumu zaļināšana
Kravu pārvadājumi rada vairāk nekā 30 % no transporta CO2 emisijām, un tiek prognozēts, ka kravu pārvadājumu apjomi pieaugs.
Kravu pārvadājumu zaļināšanas tiesību aktu kopuma, ar ko Komisija nāca klajā 2023. gada jūlijā, mērķis ir kravu pārvadājumu rādītājus uzlabot:
- ieviešot pasākumus, lai palielinātu tās efektivitāti un vispārējo ilgtspēju,
- veicinot ilgtspējīgāka transporta, piemēram, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu, izvēles.
Padome 2023. gada decembrī pieņēma nostāju attiecībā uz regulu par transporta pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaiti. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot transporta pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanu un informācijas sniegšanu par tām, lai klienti varētu izvēlēties ilgtspējīgākās transporta iespējas. Padome arī pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo svaru un gabarītiem, kurš arī bija iesniegts kā neatņemama daļa no “kravu pārvadājumu zaļināšanas” tiesību aktu kopuma.
Kā par daļu no minētā tiesību aktu kopuma Padome 2024. gada jūnijā vienojās par sarunu nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz regulu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā. Tiesību akta mērķis ir palielināt infrastruktūras pieejamību, izmantojot labākas plānošanas un sadales procesus, kā arī uzlabojot pārrobežu koordināciju, un ir paredzams, ka tas ievērojami palīdzēs panākt efektīvāku dzelzceļa infrastruktūras jaudas un satiksmes pārvaldību.
- Kravu pārvadājumu zaļināšanas tiesību aktu kopums: Padome pieņem nostāju attiecībā uz efektīvāku dzelzceļa infrastruktūras jaudas un satiksmes pārvaldību (paziņojums presei, 2024. gada 18. jūnijs)
- Zaļo kravu pārvadājumu pakete: Padome pieņem nostāju par transporta pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaiti (paziņojums presei, 2023. gada 4. decembris)
Finansējums
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (2021–2027)
Ilgtspējības veicināšana ir viens no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pamatmērķiem. EISI, kas ir galvenais finansēšanas mehānisms ieguldījumiem ES transporta sistēmās, veicina mobilitātes nozares dekarbonizāciju un tādējādi palīdz sasniegt 2050. gada klimatneitralitātes mērķi. Regulu piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.
Transporta nozare saņems lielāko daļu finansējuma (aptuveni 25 no 33 miljardiem EUR), no kuriem lielākā daļa tiks atvēlēta dzelzceļam.