Parastā likumdošanas procedūra

Kas ir parastā likumdošanas procedūra?

Parastā likumdošanas procedūra ir visbiežāk izmantotā procedūra tiesību aktu pieņemšanai ES līmenī. Tā attiecas uz lielāko daļu ES politikas jomu.

Saskaņā ar šo procedūru ES Padome un Eiropas Parlaments kopīgi apspriež un pieņem ES tiesību aktus. Šīs iestādes ir likumdevējiestādes.

Kā priekšlikumi kļūst par ES tiesību aktiem?

Parastā likumdošanas procedūra soli pa solim

1. 1

   Priekšlikums

   Eiropas Komisija ierosina jaunu ES tiesību aktu Padomei un Parlamentam.

2. 2

   Izskatīšana (lasījums)

   Gan Padome, gan Parlaments izskata priekšlikumu un var to grozīt. Šo izskatīšanu sauc par lasījumu. Procedūra var ilgt līdz trim lasījumiem.

3. 3

   Pieņemšana

   Tiesību akts tiek pieņemts, ja Padome un Parlaments jebkurā no lasījumiem vienojas par vienu un to pašu tekstu. Ja vienošanās netiek panākta, tiesību akts netiek pieņemts.

Vairāk nekā 85 % tiesību aktu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru tiek pieņemti pirmā lasījuma beigās vai otrā lasījuma sākumā.

Tiesību akta priekšlikums

Eiropas Komisija ir atbildīga par jaunu ES tiesību aktu ierosināšanu. To sauc par iniciatīvas tiesībām. To darba pamatā ir politiskās prioritātes, par kurām vienojusies Eiropadome un kuras izklāstītas Komisijas darba programmā.

Komisija nosūta tiesību akta priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam.

Tajā pašā laikā tā nosūta priekšlikumu valstu parlamentiem pārskatīšanai. Vajadzības gadījumā priekšlikumu nosūta arī citām ES iestādēm un struktūrām, piemēram, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, lai tās sniegtu atzinumus.

Vai Padome var iesniegt tiesību aktu priekšlikumus?

Lai arī Komisija parasti izstrādā tiesību aktu priekšlikumus pēc savas iniciatīvas, Padome, Parlaments vai ES pilsoņi (izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu) arī var lūgt Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu. Pēc tam Komisija lemj, vai rīkoties vai ne, un tai jebkurā gadījumā ir jāpaskaidro savs lēmums.

Komisijas iniciatīvas tiesībām ir tikai daži izņēmumi. Piemēram, dažās tiesu iestāžu sadarbības jomās ES dalībvalstis var iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ja to atbalsta vismaz ceturtā daļa visu dalībvalstu.

Priekšlikuma izskatīšana

Pēc priekšlikuma saņemšanas gan Padome, gan Parlaments to rūpīgi izskata.

Padomē katrā lasījumā ir iesaistītas divas darba sagatavošanas struktūras:

1. Valstu ekspertu darba grupa, kas apspriež priekšlikuma tehniskos aspektus.
2. COREPER (pastāvīgo pārstāvju komiteja, kuru veido dalībvalstu vēstnieki ES), kas pievēršas sensitīvākiem vai politiskiem jautājumiem.

Ar darba sagatavošanas struktūru starpniecību Padome strādā pie tā, lai attiecībā uz priekšlikumu vienotos par kopēju nostāju, par ko vienojušās visas dalībvalstis.

Eiropas Parlaments sagatavo savu nostāju, apspriežoties attiecīgajās komitejās.

Pirmais lasījums

Eiropas Parlaments pieņem savu nostāju pirmajā lasījumā, pieņemot vai grozot priekšlikumu.

Padome izskata Parlamenta nostāju un var:

• apstiprināt to – tādā gadījumā tiesību akts tiek pieņemts;
• ierosināt grozījumus – tādā gadījumā tekstu ar grozījumiem atgriež Parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā.

Laika ierobežojums: pirmajam lasījumam nav laika ierobežojuma.

Padome var arī pieņemt vispārēju pieeju, pieņemot politisku nostāju, kas ļauj Parlamentam redzēt, kā virzās diskusijas Padomē, un var palīdzēt virzīt sarunas uz priekšu. Parasti tas notiek, pirms Eiropas Parlaments pieņem savu nostāju pirmajā lasījumā. Tomēr vispārējā pieeja neaizstāj Padomes oficiālo nostāju pirmajā lasījumā.

Vispārējās pieejas dokumenti, kad tie tiek publiskoti, ir atrodami Padomes oficiālajā dokumentu reģistrā.

• Jaunākie vispārējās pieejas dokumenti (Padomes dokumentu reģistrs)

Otrais lasījums

Ja pirmajā lasījumā vienošanās netiek panākta, gan Parlaments, gan Padome turpina pārskatīt viens otra nostājas.

Pirmkārt, Parlaments izskata Padomes nostāju pirmajā lasījumā un var:

• apstiprināt to – tiesību akts tiek pieņemts;
• noraidīt to – tiesību akts netiek pieņemts un procedūra tiek izbeigta;
• ierosināt grozījumus – teksts ar grozījumiem tiek atgriezts Padomei.

Padome izskata Parlamenta grozījumus un var:

• apstiprināt visus grozījumus – tiesību akts tiek pieņemts;
• neapstiprināt visus grozījumus – tiek sasaukta Samierināšanas komiteja.

Laika ierobežojums: trīs mēneši katrai iestādei ar iespēju pagarinājumam uz 1 mēnesi.

• Samierināšanas komiteja

Trialoga sarunās panākti kompromisi

Jebkurā procedūras posmā Padome un Parlaments var rīkot neoficiālas sanāksmes, ko dēvē par trialogiem, lai mēģinātu tuvināt savas nostājas.

Trialoga sanāksmēs piedalās Padomes, Parlamenta un Komisijas pārstāvji. Tās var variēt no tehniskām diskusijām starp ekspertiem līdz politiskām sarunām starp vēstniekiem vai ministriem un Eiropas Parlamenta deputātiem. Padomē sarunas vada tās valsts pārstāvji, kura rotācijas kārtībā pilda Padomes prezidentvalsts pienākumus.

Jebkura neoficiāla vienošanās, kas panākta trialogā, ir oficiāli jāapstiprina katrai iestādei.

Procedūras vēsture

ES tiesību aktu kopīga pieņemšana Padomē un Parlamentā tika ieviesta ar Māstrihtas līgumu (1993), izmantojot jēdzienu “koplēmuma procedūra”. Sākotnēji tā attiecās tikai uz ierobežotu skaitu jomu, piemēram, vienoto tirgu, imigrāciju, sociālo politiku un vidi.

Tās tvērums pēc tam tika paplašināts ar:

• Amsterdamas līgumu (1999. gads) un Nicas līgumu (2003. gads), kuros tā tika attiecināta arī uz citām politikas jomām;
• Lisabonas līgumu (2009. gads), kas to padarīja par galveno lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz lielāko daļu ES tiesību aktu, pārdēvējot to par parasto likumdošanas procedūru.

Juridiskais pamats

Parastā likumdošanas procedūra ir noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 289. un 294. pantā.

• Līgums par Eiropas Savienības darbību

Skatīt arī

• ES tiesību aktu veidi
• “EU Law Tracker”
• Starpiestāžu kopējā rokasgrāmata aktiem, uz kuriem attiecas parastā likumdošanas procedūra
• Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru izskatītas lietas Dānijas prezidentūras laikā (2025. gada jūlijs – decembris)