Pielāgoties tehnoloģiskām pārmaiņām un saglabāt Eiropas konkurētspēju un pamatvērtības audiovizuālo pakalpojumu jomā

Padome šodien panāca vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu pārskatītai direktīvai par audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Priekšlikuma mērķis ir reaģēt uz nepieredzētajām digitālās pārejas radītajām pārmaiņām tehnoloģijas jomā un tirgū nolūkā veicināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, tai pašā laikā sargājot tādas pamatvērtības kā nepilngadīgo aizsardzība, mediju plurālisms, kultūru daudzveidība un patērētāju tiesību aizsardzība.

Komisijas priekšlikumā vēl vairāk tiek salāgoti noteikumi attiecībā uz TV apraidi un pieprasījumpakalpojumiem, un direktīvas tvērums tiek paplašināts, lai iekļautu video koplietošanas platformas. Tajās būs jāievēro noteikumi par nepilngadīgo aizsardzību un visu pilsoņu aizsardzību pret naida runu un vardarbību.

Priekšlikumā ir vienkāršoti noteikumi, kas reglamentē izcelsmes valsts principu (saskaņā ar kuru pakalpojumu sniedzēji ir pakļauti tikai tiem noteikumiem, kuri ir piemērojami valstī, kur atrodas to galvenā mītne). Tajā arī tiek noteikti stingrāki pienākumi Eiropā radītu darbu popularizēšanai pieprasījumpakalpojumu jomā.

Pēc spraiga darba Padomē Slovākijas un Maltas prezidentūru laikā šodien Padome vienojās par prezidentvalsts Maltas ierosināto kompromisa tekstu, pamatojoties uz šādiem elementiem:

• direktīvas darbības joma ir paplašināta, lai iekļautu arī sociālo mediju pakalpojumus, ja audiovizuāla satura nodrošināšana ir būtiska šādu pakalpojumu daļa;
• noteikumi par jurisdikciju ir racionalizēti un sadarbības procedūras ir pastiprinātas, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar pārrobežu pakalpojumiem, piemēram, problēmas, kas rodas, ja pakalpojumu sniedzēji ir bāzēti vienā valstī, bet to mērķauditorija ir citā.Turklāt valstu regulatoriem ir jārespektē 2 mēnešu termiņš, ja tiek saņemts citas dalībvalsts pieprasījums;
• Eiropas darbu popularizēšana attieksies arī uz pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem, paredzot minimālo kvotu – 30 % kataloga satura ir jāsastāv no Eiropas darbiem. Tāpat dalībvalstīm būs iespēja pieprasīt finansiālu ieguldījumu no mediju pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī tādiem, kuru uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī – ar izņēmumiem attiecībā uz jaunuzņēmumiem un maziem uzņēmumiem.

Arī noteikumi attiecībā uz audiovizuāliem komercpaziņojumiem kļūs elastīgāki. Ir ietvertas arī normas par valsts regulatīvo iestāžu neatkarību, mediju īpašumtiesību pārredzamību un vajadzību pilnveidot medijpratību.

Ministrs Boniči sacīja: "Ļoti lepojamies ar to, ka esam panākuši vienošanos par audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Tā ir ļoti kompleksa direktīva, kas skar tādus ļoti sensitīvus jautājumus kā iekšējais tirgus, pamattiesības un pamatbrīvības, kultūru daudzveidība un nepilngadīgo aizsardzība.

Taču tirgus un tehnoloģijas attīstās strauji. Mums ir jānodrošina, ka attiecīgie noteikumi turas līdzi pārmaiņu gaitai. Šodienas vienošanās Padomē ir vēl viens solis uz priekšu virzienā uz digitālā vienotā tirgus izveidi, kas ir vitāli svarīga Eiropas nākotnes labklājībai."

Turpmākie pasākumi

Vienošanās Padomē paver ceļu sarunu sākšanai ar Eiropas Parlamentu, lai direktīvu pieņemtu pēc iespējas drīz.

Vispārīga informācija

Komisija ar savu priekšlikumu nāca klajā 2016. maijā savas digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros.

Priekšlikums ir bijis izskatīšanā Padomē divu prezidentūru garumā, un 2016. gada novembrī prezidentvalsts Slovākija iesniedza progresa ziņojumu.

Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja (CULT) par ziņojumu balsoja 2017. gada 25. aprīlī, un 17. maijā plenārsēdē CULT komitejai tika piešķirtas pilnvaras sākt sarunas ar Padomi.

• Komisijas priekšlikums pārskatītai direktīvai par Audiovizuālo mediju pakalpojumiem (AVMS)
• Digitālā vienotā tirgus stratēģija
• Padomes sanāksmes rezultāti