"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu: ES vienojas par 17. sankciju paketi
Padome šodien pieņēma 17. ekonomisko un individuālo ierobežojošo pasākumu kopumu, kas liedz Krievijai piekļuvi svarīgām militārām tehnoloģijām un ierobežo Krievijas ieņēmumus no enerģijas, kas veicina tās agresijas karu pret Ukrainu, nopietni vēršoties pret Krievijas naftas tankkuģu “ēnu floti”, to operatoriem, kā arī lielu Krievijas naftas ražotāju.
Šodien publicētā 17. pakete ir daļa no vēl plašāka ES pasākumu kopuma, kas saskaņā ar trim citiem sankciju režīmiem ir vērsts arī pret Krievijas hibrīddarbībām, cilvēktiesību pārkāpumiem iekšējā valsts kontekstā un Krievijas spēku izmantotiem sacelšanās kontroles aģentiem Ukrainā.
Šī pret Krieviju vērsto sankciju kārta kopā ar jaunām hibrīdsankcijām, cilvēktiesību un ķīmisko ieroču sankcijām ir visplašākā kopš kara sākuma. Šajā 17. paketē mēs iekļaujam Krievijas naftas gigantu – Surgutneftegas, kā arī gandrīz 200 kuģus Krievijas ēnu flotē. Kamēr Putins izliekas ieinteresēts mierā, tiek izstrādātas jaunas sankcijas. Krievijas rīcībai un tās veicinātājiem draud nopietnas sekas. Jo ilgāk Krievija turpinās savu nelikumīgo un brutālo karu, jo bargāka būs mūsu atbilde.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Pasākumi, par kuriem šodien panākta vienošanās:
Krievijas “ēnu flote”
Padome šodien pieņēma līdz šim lielāko pasākumu kopumu, kas vērsts pret Putina ēnu floti, divkāršojot to kuģu skaitu, kas iekļauti to kuģu sarakstā, uz kuriem attiecas aizliegums piekļūt ostām un aizliegums sniegt plašu pakalpojumu klāstu. Šodien sankcijas tika noteiktas 189 trešo valstu kuģiem, tādējādi kopējais sankcijām pakļauto kuģu skaits sasniedza 342. Šie kuģi pieder Krievijas “ēnu flotei” un pārvadā Krievijas naftu, vienlaikus īstenojot neatbilstīgu un augsta riska kuģošanas praksi vai atbalstot Krievijas enerģētikas nozari. Ierobežojošie pasākumi pret ēnu floti ir vērsti uz tās operatīvo spēju likvidēšanu un tādējādi naftas ieņēmumu samazināšanu, kas atbalsta Krievijas kara ekonomiku.
Turklāt ES nosaka individuālas sankcijas (aktīvu iesaldēšanu un aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus), kas vērstas pret ēnu flotes ekosistēmu, proti, dalībniekiem, kas nodrošina ēnu flotes darbību. Šie pasākumi attiecas uz kuģošanas uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par jēlnaftas un naftas produktu pārvadāšanu pa jūru un iesaistās bīstamās darbībās jūrā, pārvadājot Krievijas naftu, tostarp vienībām no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un Honkongas. Sarakstā ir iekļauts arī viens svarīgs Krievijas naftas kuģniecības nozares apdrošinātājs.
Kopš ES ieviesa naftas cenu griestus un sankcijas ēnu flotei, attiecīgie Krievijas ieņēmumi ir samazinājušies par 38 miljardiem EUR. Krievijas ieņēmumi 2025. gada martā bija par 13,7 % mazāki nekā 2023. gada martā un par 20,3 % mazāki nekā 2022. gada martā.
Enerģētika
Lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas ieņēmumu avotus, ES arī nosaka ierobežojošus pasākumus pret vienu no Krievijas galvenajiem naftas uzņēmumiem Surgutneftegaz, kas nodrošina ievērojamus ieņēmumus Krievijas valdībai, tieši veicinot tās kara centienus. Sarakstā ir iekļauts arī svarīgs Krievijas naftas kuģniecības uzņēmums.
Militārā joma – rūpniecības nozare
ES piemēro sankcijas vairāk nekā 45 Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām, kas Krievijas armijai nodrošina dronus, ieročus, munīciju, militāro ekipējumu, kritiski svarīgus komponentus un loģistikas atbalstu.
Pilnībā izmantojot 16. sankciju paketes noteikto pastiprināto tiesisko regulējumu, ES vēršas arī pret vienībām, kas veicina militārās rūpniecības attīstību, piemēram, Krievijas un Ķīnas vienībām, kas piegādā darbgaldus Krievijas militārās rūpniecības sektoram.
Turklāt ES turpina cīnīties pret atbalstu no trešajām valstīm: sankciju sarakstā ir iekļautas trīs Ķīnas vienības, tostarp valsts vienības, viena Baltkrievijas un viena Izraēlas vienība, kas piegādā Krievijas armijai kritiski svarīgas sastāvdaļas, tostarp dronu ražošanai.
Padome arī pievienoja 31 jaunu vienību to vienību sarakstam, kurām piemēro stingrākus eksporta ierobežojumus attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, ņemot vērā to atbalstu Krievijas militārajam un rūpnieciskajam kompleksam tās agresijas karā pret Ukrainu. Dažas no šīm vienībām atrodas trešās valstīs (Serbijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Turcijā, Vjetnamā un Uzbekistānā) un ir iesaistītas eksporta ierobežojumu apiešanā, tostarp attiecībā uz bezpilota lidaparātiem (UAV) vai datora ciparvadības darbgaldiem.
ES arī ieviesa papildu ierobežojumus tādu preču eksportam, kas veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tās aizsardzības un drošības sektora attīstību, tās militāro sistēmu izstrādi vai ražošanu, tostarp ķīmisko prekursoru izmantošanu energoietilpīgiem materiāliem un darbgaldu rezerves daļām.
Okupētās teritorijas
Šodien publicētais saraksts ir vērsts arī pret kultūras mantojuma izlaupīšanu Krimā un Ukrainas lauksaimnieciskās ražošanas nelikumīgu izmantošanu.
Attiecīgie tiesību akti ir publicēti “ES Oficiālajā Vēstnesī”.
Ar šodienas papildu 75 jauniem ierakstiem (17 personas un 58 vienības) ES ierobežojošie pasākumi attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, tagad tiek piemēroti kopumā vairāk nekā 2400 personām un vienībām. Šodien sarakstā iekļautajiem tiek piemērota aktīvu iesaldēšana, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus. Turklāt fiziskām personām ir noteikts arī ceļošanas aizliegums, kas tām neļauj ieceļot ES dalībvalstu teritorijās vai šķērsot tās tranzītā.
Vispārīga informācija
Eiropadome 2024. gada 19. decembra secinājumos atkārtoti pauda stingru nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kas ir nepārprotams ANO Statūtu pārkāpums, un vēlreiz apstiprināja Savienības nelokāmo apņemšanos arī turpmāk sniegt Ukrainai un tās tautai politisko, finansiālo, ekonomisko, humanitāro, militāro un diplomātisko atbalstu.
Eiropadome atkārtoti pauda atbalstu visaptverošam, taisnīgam un ilgstošam mieram, kura pamatā ir ANO Statūtu un starptautisko tiesību principi, uzsverot principu, ka neviena iniciatīva attiecībā uz Ukrainu nevar tikt īstenota bez Ukrainas.
Eiropas Savienība joprojām ir gatava palielināt spiedienu uz Krieviju, tostarp, pieņemot turpmākas sankcijas.
