"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padomes sanāksme un Ārlietu padomes (Aizsardzība) sanāksme, 2025. gada 20. maijs
Galvenie rezultāti
Ārlietu padomi vadīja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa (Kaja Kallas), un sanāksmē no rīta tika sasaukti ES aizsardzības ministri, savukārt pēcpusdienā – ES ārlietu ministri.
Krievijas karš pret Ukrainu / ES atbalsts Ukrainai
ES aizsardzības ministri apsprieda ES militāro atbalstu Ukrainai pēc Ukrainas aizsardzības ministra Rustema Umerova (Rustem Umerov) uzrunas videokonferencē, klātesot NATO ģenerālsekretāram Markam Ritem (Mark Rutte).
Viņi pievērsās iespējamam ES ieguldījumam Ukrainas drošības garantijās, ņemot vērā pašreizējos “labās gribas koalīcijas” centienus, un progresam, kas panākts, īstenojot Augstās pārstāves iniciatīvu “pastiprināt militāro atbalstu Ukrainai”, kuras mērķis ir 2025. gadā Ukrainai nodrošināt 2 miljonus lielkalibra artilērijas munīciju.
Pēcpusdienā ES ārlietu ministriem īsi pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha), kurš viņiem sniedza jaunāko informāciju par pašreizējām diplomātiskajām norisēm, tostarp par sanāksmi Turcijā.
Mūsu galvenā prioritāte joprojām ir pilnīgs un beznosacījumu pamiers. Ukraina tam jau piekrita vairāk nekā pirms 60 dienām, bet tā vietā, lai mēģinātu panākt mieru, Krievija joprojām spēlē spēles un ir pastiprinājusi savus uzbrukumus. Vienīgā iespēja ir izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju, lai tā sarunas sāktu risināt nopietni.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome pieņēma septiņpadsmito ekonomisko un individuālo ierobežojošo pasākumu kopumu, kas liedz Krievijai piekļuvi svarīgām militārajām tehnoloģijām un ierobežo Krievijas ieņēmumus no enerģijas, kas veicina tās agresijas karu pret Ukrainu, stingri vēršoties pret Krievijas naftas tankkuģu “ēnu floti”, to operatoriem, kā arī vienu no lielākajiem Krievijas naftas ražotājiem.
Vienlaikus Padomei jaunāko informāciju par sankcijām sniedza ES sankciju sūtnis Deivids O'Salivans (David O’Sullivan) un par ES sankciju ekonomisko ietekmi uz Krieviju –Izlūkošanas un situāciju centra (INTCEN) direktors Daniels Markičs (Daniel Markić).
Padomē notika diskusija par aizsardzības gatavību, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Baltās grāmatas par Eiropas aizsardzību “Gatavība 2030. gadam” un plāna “ReArm Europe” īstenošanai.
Ministri galveno uzmanību pievērsa apzinātajām prioritārajām spēju jomām, par kurām vienojusies Eiropadome, un tam, kā tās īstenot konkrētos sadarbības projektos, vienlaikus gūstot labumu no kopīga iepirkuma.
Augstā pārstāve uzsvēra, ka progress ir jāpanāk līdz jūnijam, kad notiks gan Eiropadomes, gan NATO samits.
Viņa arī paziņoja, ka ES ātrās izvēršanas spējās (EU RDC) tagad darbojas līdz 5000 karavīru, tādējādi iezīmējot būtisku soli ES spējā ātri un izlēmīgi rīkoties gadījumā, ja izceļas krīze.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Tuvajiem Austrumiem, ņemot vērā Izraēlas militāro operāciju pastiprināšanos un humanitārās situācijas kraso pasliktināšanos Gazā.
Augstā pārstāve apstiprināja, ka palīdzībai ir jāplūst nekavējoties, bez šķēršļiem un plašā mērogā un ka šī nostāja ir pausta gan Izraēlas kolēģiem, gan ANO, kā arī reģionālajiem līderiem.
No šodienas diskusijām ir skaidrs, ka lielākais vairākums atbalsta mūsu asociācijas nolīguma ar Izraēlu 2. panta pārskatīšanu. Tāpēc mēs sāksim šo uzdevumu, un tikmēr Izraēlai ir jāatbloķē humānā palīdzība. Mūsu galvenajai prioritātei ir jābūt dzīvību glābšanai.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Attiecībā uz Sīriju Augstā pārstāve paziņoja, ka ES ministri ir vienojušies atcelt visas ekonomiskās sankcijas, vienlaikus saglabājot tās sankcijas, kas saistītas ar Asada (Assad) režīmu un cilvēktiesību pārkāpumiem. Viņa uzsvēra, ka šis lēmums ir atgriezenisks un atkarīgs no progresa.
Miers nav iespējams bez virzības uz ekonomikas atveseļošanos. Un mums visiem ir vajadzīga stabila Sīrija.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome apsprieda arī situāciju “Da’esh” nometnēs un aizturēšanas centros Sīrijas ziemeļaustrumos, un Augstā pārstāve paziņoja, ka finanšu pakete 18 miljonu EUR apmērā tiks novirzīta apstākļu uzlabošanai nometnēs.
Augstā pārstāve paziņoja, ka tiek gatavots līgums ar Eiropas Demokrātijas fondu 5,5 miljonu EUR apmērā un ka tas atbalstīs radio “Brīvā Eiropa” darbu.
Padome vienojās par plašu ES pasākumu kopumu, kas vērsti pret Krievijas hibrīddarbībām, iekšzemes cilvēktiesību pārkāpumiem un Krievijas spēku izmantotām ķīmiskām apvaldvielām Ukrainā saskaņā ar trim citiem sankciju režīmiem.
ES aizsardzības ministri tikās Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valdē, kuras priekšsēdētāja, būdama aģentūras vadītāja, ir Augstā pārstāve Kallasa.
ES aizsardzības ministri apstiprināja Eiropas Aizsardzības aģentūras kopsavilkumu par projektiem, darbībām un priekšlikumiem kopīgiem aizsardzības ekipējuma īstermiņa iepirkumiem saskaņā ar sākotnējo prioritāro jomu sarakstu, kas izklāstīts Eiropadomes 2025. gada 6. marta secinājumos un Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzību “Gatavība 2030. gadam”.
