Skip to content

Krievijas karš pret Ukrainu

Uzziniet, kā ES atbalsta Ukrainu un kādus pasākumus ES ir veikusi pret Krieviju.

Eiropas Savienība jau no paša sākuma ir bijusi līdzās Ukrainai, jo tā īsteno savas neatņemamās tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas pilna mēroga agresijas karu.

ES ir pieņēmusi vēl nepieredzētas sankcijas pret Krieviju un vienlaikus sniedz atbalstu Ukrainas ekonomikai, bruņotajiem spēkiem un sabiedrībai.

Rokā satverta saulespuķe, fonā Ukrainas karte.

Visaptverošs, taisnīgs un ilgstošs miers

ES atkārtoti apstiprina savu pastāvīgo un nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.

ES atbalsta visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, kura pamatā ir ANO Statūtu un starptautisko tiesību principi un stingras un ticamas drošības garantijas Ukrainai. Robežas nedrīkst tikt mainītas ar spēka palīdzību.

ES atbalsta diplomātiskos centienus izbeigt karu un ir gatava pastiprināt savu iesaisti šajā kontekstā. Tā aicina Krieviju piekrist pilnīgam, beznosacījumu un tūlītējam pamieram un iesaistīties jēgpilnās sarunās.

Solidaritāte ar Ukrainu

ES un tās dalībvalstis Ukrainai ir sniegušas vislielāko finansiālo, ekonomisko, militāro un humanitāro atbalstu. Līdz šim ir nodrošināti 220,3 miljardi EUR, no kuriem:

  • 107 miljardi EUR ir piešķirti no ES budžeta vai tajā garantēti,
  • 77 miljardi EUR ir militāras palīdzības pasākumu veidā,
  • 17 miljardi EUR ir atbalsts bēgļiem Eiropas Savienībā,
  • 15,5 miljardi EUR ir atbalsts no ES dalībvalstīm,
  • 3,8 miljardi EUR ir ieņēmumi no imobilizētajiem Krievijas aktīviem.

ES pasākumi Ukrainas atbalstam

Sankcijas pret Krieviju

ES ir noteikusi individuālas un ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kā arī ir veikusi diplomātiskus pasākumus un noteikusi vīzu ierobežojumus.

Šie pasākumi ir paredzēti, lai vājinātu Krievijas ekonomikas bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem un būtiski ierobežojot tās spēju karot.

Jaunākās pieņemtās sankcijas

  • 2026

    23. jūlijs

    21. pakete

    Aizliegums piekļūt ostām vēl 41 kuģim Krievijas ēnu flotē, aizliegums veikt darījumus ar vēl 33 Krievijas kredītiestādēm un finanšu iestādēm un četrām bankām trešās valstīs. Sankcijas attiecībā uz 218 personām un vienībām.

  • 2026

    23. aprīlis

    20. pakete

    Aizliegums piekļūt ostām vēl vairākiem kuģiem Krievijas ēnu flotē, aizliegums veikt darījumus ar 20 Krievijas bankām un darījumus RUBx kriptovalūtā. Sankcijas attiecībā uz 120 personām un vienībām.

  • 2025

    23. oktobris

    19. pakete

    Aizliegums importēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG), aizliegums piekļūt ostām vēl lielākam skaitam Putina ēnu flotes kuģu un liegums veikt darījumus ar papildu bankām. Sankcijas attiecībā uz 69 personām.

Valstis, kas atbalsta Krievijas karu

ES ir arī pieņēmusi sankcijas pret Baltkrieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, reaģējot uz šo valstu sniegto militāro atbalstu Krievijai.

Kolāža no priekšmetiem, kas atspoguļo sankcijas, piemēram, droni, nauda un benzīna muca.

Krievijas kara ietekme uz pasaules tirgiem

Krievijas karam ir bijusi graujoša ietekme uz globālajiem tirgiem. 2022. gadā strauji pieauga enerģijas un pārtikas cenas, kas radīja nenoteiktību uzņēmumiem un patērētājiem.

ES valstis ir strauji un vienoti mazinājušas kara ietekmi, kā arī gādājušas par iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzību.

Jaunākie skaidrojumi

Karavīrs pilotē dronu.
ES militārais atbalsts Ukrainai

ES militārais atbalsts Ukrainai

Roka, kas tur saulespuķi.
ES solidaritāte ar Ukrainu

ES solidaritāte ar Ukrainu

Padomes “Europa” ēka un Ukrainas un Eiropas Savienības karogi.
ES finansiālā palīdzība Ukrainai

ES finansiālā palīdzība Ukrainai

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 14. augusts