Baltkrievija
ES atbalsta Baltkrievijas tautu. Tā nosoda cilvēktiesību pārkāpumus Baltkrievijā, Baltkrievijas hibrīduzbrukumus ES un tās iesaistīšanos Krievijas agresijas karā pret Ukrainu.
2020. gada krāpnieciskās vēlēšanas un cilvēktiesību pārkāpumi
ES neatzīst 2020. gada 8. augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus un pauž nosodījumu par to, ka tās nebija ne brīvas, ne godīgas. Tā uzskata, ka Aleksandram Lukašenko (Aliaksandr Lukashenka) nav nekādas demokrātiskas leģitimitātes.
Laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam Padome vairākkārt ir paudusi bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā un atkārtoti paudusi atbalstu Baltkrievijas tautas demokrātiskajām tiesībām savu prezidentu ievēlēt, izmantojot jaunas brīvas un godīgas vēlēšanas bez ārējas iejaukšanās.
ES politika attiecībā uz Baltkrieviju balstās uz Padomes 2024. gada 19. februāra secinājumiem, kuros ES atkārtoti uzsvēra savu nelokāmo atbalstu Baltkrievijas tautas centieniem pēc brīvas, demokrātiskas, suverēnas un neatkarīgas Baltkrievijas, kas ir mierīgas un pārticīgas Eiropas daļa.
ES ir ārkārtīgi nobažījusies par:
- cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Baltkrievijā,
- nepārtrauktajām vajāšanām un iebiedēšanas kampaņām, kas vērstas pret visiem Baltkrievijas sabiedrības segmentiem,
- bezprecedenta represiju līmeni un politiskās līdzdalības ierobežojumiem,
- darbībām, kas ietekmē Baltkrievijas nacionālo identitāti.
Reaģējot uz Baltkrievijas darbībām, ES ir noteikusi sankcijas pret Baltkrieviju. Mērķis ir izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas politisko vadību, lai novērstu turpmāku vardarbību un represijas, atbrīvotu visus politieslodzītos un citus nepamatoti aizturētos cilvēkus un sāktu patiesu un iekļaujošu valsts mēroga dialogu ar sabiedrību kopumā.
Iesaistīšanās Krievijas karā pret Ukrainu
Kopš 2022. gada 24. februāra Lukašenko režīms ir bijis līdzdalīgs Krievijas agresijas karā pret Ukrainu.
ES stingri nosoda Lukašenko režīma pastāvīgo atbalstu Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu un aicina Baltkrieviju atturēties no šādām darbībām un ievērot savus starptautiskos pienākumus.
Baltkrievija dažādos veidos veicina agresijas karu pret Ukrainu, tostarp:
- ļauj Krievijai šaut ballistiskās raķetes no Baltkrievijas teritorijas,
- nodrošina Krievijas militārā personāla un smago ieroču, tanku un militāro transportieru transportēšanu,
- ļauj Krievijas militārajiem lidaparātiem lidot cauri Baltkrievijas gaisa telpai uz Ukrainu,
- nodrošina degvielas uzpildes punktus,
- uzglabā Krievijas ieročus un militāro ekipējumu Baltkrievijā.
Reaģējot uz Baltkrievijas darbībām, ES kopš 2022. gada marta ir pieņēmusi virkni individuālu un ekonomisku pasākumu, kas ir līdzvērtīgi pret Krieviju pieņemtajām sankcijām.
Hibrīduzbrukumi Eiropas Savienībai
Gaisa telpas pārkāpumi
ES nosoda Baltkrievijas pastiprinātos hibrīduzbrukumus ES un tās dalībvalstīm un ES gaisa telpas pārkāpumus 2025. gadā. Šie iebrukumi rada nopietnus drošības un drošuma riskus galvenokārt civilajai aviācijai, un to mērķis ir destabilizēt ES dalībvalsti un iebiedēt Eiropas iedzīvotājus.
Šie uzbrukumi tiek veikti saistībā ar plašāku mērķtiecīgu hibrīdkampaņu, kā arī citām darbībām, kas ietver valsts sponsorētu migrantu kontrabandu. ES aicina Baltkrievijas režīmu nekavējoties pārtraukt visas šīs darbības.
Migrantu instrumentalizācija politiskiem mērķiem
Pēc politiskajiem satricinājumiem Baltkrievijā un ES pieņemtajiem ierobežojošajiem pasākumiem Baltkrievija 2021. gada jūnijā sāka organizēt lidojumus un vietējo transportu, lai atvieglotu migrantu tranzītu uz ES, – vispirms uz Lietuvu un pēc tam uz Latviju un Poliju. ES nosoda jebkādus trešo valstu mēģinājumus instrumentalizēt migrantus politiskiem mērķiem.
Tam sekojošajos gados un jo īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā migrācijas spiediens uz austrumu robežu joprojām ir augsts. Tomēr neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits ir salīdzinoši neliels.
Lai reaģētu uz Baltkrievijas hibrīdkampaņu pret ES, Padome paplašināja pret Baltkrieviju vērsto sankciju tvērumu, ņemot vērā migrantu instrumentalizāciju (2021. gada novembris) un gaisa telpas pārkāpumus Lietuvā, kā arī citas hibrīddarbības, kas skar ES dalībvalstis (2025. gada decembris).
Atbalsts Baltkrievijas tautai
Kad Baltkrievija sāks pāreju uz demokrātiju, ES sniegs gan tūlītēju, gan ilgtermiņa atbalstu, lai palīdzētu valstij stabilizēt ekonomiku, reformēt iestādes un sniegt labumu saviem iedzīvotājiem un sabiedrībai.
Lai veicinātu efektīvas ekonomikas reformas, palielinātu noturību un izaugsmes potenciālu un veicinātu darbvietu radīšanu, ES ir gatava mobilizēt investīciju paketi Baltkrievijai līdz 3 miljardu EUR apmērā.
Visaptverošais ekonomiskā atbalsta plāns demokrātiskai Baltkrievijai tiks īstenots, izmantojot plašu politisko un finanšu instrumentu klāstu. Šie instrumenti nostiprinās starptautisko finanšu iestāžu, jo īpaši Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, atbalsta programmas. ES sagaida, ka arī Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka palielinās atbalstu Baltkrievijai, tiklīdz tajā būs notikusi pāreja uz demokrātiju.
Kopš 2020. gada augusta ES ir palielinājusi finansiālo atbalstu Baltkrievijas tautai. ES finansiālā palīdzība sniedz tiešu labumu iedzīvotājiem, stiprinot pilsoniskās iniciatīvas un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, veicinot mobilitāti un stipendijas, kā arī atbalstot MVU un veselības un kultūras nozares.
Pēc ES un Baltkrievijas attiecību pārskatīšanas un ņemot vērā Baltkrievijas režīma līdzdalību Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, ES ir pārorientējusi savu palīdzību uz nevalstiskiem dalībniekiem, sniedzot būtisku atbalstu Baltkrievijas tautai sešās galvenajās nozarēs: pilsoniskā sabiedrība, cilvēktiesības, neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, izglītība, kultūra un MVU, kuri darbojas trimdā.
Kopš 2020. gada ES finansiālā palīdzība Baltkrievijas tautai, izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, ir 200 miljoni EUR.
Sankcijas pret Baltkrievijas režīmu
ES ir noteikusi plašas sankcijas pret Baltkrieviju, reaģējot uz šiem notikumiem:
- 2020. gada krāpnieciskās vēlēšanas un pastāvīgie cilvēktiesību pārkāpumi, ko veic Baltkrievijas iestādes,
- Baltkrievijas režīma iesaistīšanās Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu,
- hibrīduzbrukumi Eiropas Savienībai, tostarp migrantu instrumentalizācija politiskiem mērķiem un gaisa telpas pārkāpumi.
ES sankcijas pret Baltkrieviju
Austrumu partnerības dalības apturēšana
Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam – pirms krāpnieciskajām vēlēšanām 2020. gada augustā – attiecības starp ES un Baltkrieviju bija nedaudz uzlabojušās.
Padome 2016. gada februārī atzina Baltkrievijas veiktos pasākumus, lai uzlabotu ES un Baltkrievijas attiecības, un nolēma atcelt dažas no spēkā esošajām sankcijām pret Baltkrieviju.
2016. gadā tika atsākts ES un Baltkrievijas cilvēktiesību dialogs, un Baltkrievija pieņēma rīcības plānu cilvēktiesību jomā 2016.–2019. gadam. Sarunas par mobilitātes partnerību tika pabeigtas 2017. gadā, un vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā.
Tomēr šis uzlaboto attiecību periods tika apturēts, jo pirms 2020. gada augusta vēlēšanām, to laikā un pēc tām Baltkrievijā krasi pasliktinājās vispārējā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma situācija.
Tā kā pēc prezidenta vēlēšanām miermīlīgie protesti tika brutāli apspiesti un pastāvīgi tika pārkāptas cilvēktiesības, ES samazināja divpusējo sadarbību ar Baltkrievijas iestādēm un noteica virkni sankciju pret Baltkrieviju.
Baltkrievija 2021. gada jūnijā paziņoja par izstāšanos no Austrumu partnerības un atpakaļuzņemšanas nolīguma ar ES apturēšanu, kā arī par citām esošajām struktūrām, piemēram, ES un Baltkrievijas cilvēktiesību dialogu.
ES 2021. gada novembrī apturēja nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu ar Baltkrieviju.
Skatīt arī
Cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana
Krievijas karš pret Ukrainu
Hibrīddraudi
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 21. janvāris