Kādēļ ES pieņem sankcijas?

Kā un kādā gadījumā ES pieņem sankcijas

Ierobežojoši pasākumi jeb sankcijas ir nozīmīgs ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas instruments. Tie ļauj ES reaģēt uz tādiem globāliem izaicinājumiem un norisēm, kas ir pretrunā tās mērķiem un vērtībām.

Lēmumus par sankcijām Eiropas Savienības Padome pieņem vienprātīgi.

ES sankcijas ir vērstas pret tiem, kas ir atbildīgi par politiku vai darbībām, kuras ES vēlas ietekmēt. Tās nav vērstas pret kādu valsti vai iedzīvotājiem.

Sankciju mērķis ir nevis sodīt, bet gan panākt, lai tie, pret ko tās vērstas, mainītu savu politiku vai rīcību, un to nolūks ir sekmēt ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanu.

Cita starpā šie mērķi ir šādi:

aizsargāt ES vērtības, pamatintereses un drošību,

atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautiskās tiesības,

nosargāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību.

Sankcijas var būt vērstas pret trešo valstu valdībām, nevalstiskām vienībām, grupām un personām, un tās var ietvert aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumus. ES var arī pieņemt ekonomiskas sankcijas un diplomātiskus pasākumus.

Visi ES pieņemtie ierobežojošie pasākumi pilnībā atbilst saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp tām, kas attiecas uz humāno palīdzību, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.

Pamatnostādnes par ierobežojošiem pasākumiem

2004. gadā Politikas un drošības komiteja vienojās par dažiem pamatprincipiem attiecībā uz:

• sankciju izmantošanu,
• to īstenošanu,
• to ietekmes novērtējumu un kontroli.

Paraugprakse attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu pēdējo reizi tika atjaunināta 2022. gadā. Ierobežojošo pasākumu īstenošanas un izvērtēšanas pamatnostādnes pēdējo reizi tika atjauninātas 2018. gadā.

• Paraugprakse attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu (2024. gada 3. jūlijs)
• Ierobežojošu pasākumu (sankciju) īstenošanas un izvērtēšanas pamatnostādnes (2018. gada 4. maijs)
• Pamatprincipi par ierobežojošu pasākumu izmantošanu (2004. gada 7. jūnijs)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN ES DA DE EL FR IT NL PT FI SV
• Politikas un drošības komiteja

Humanitārais atbrīvojums

ES sankcijas pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

2022. gada 9. decembrī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 2664 (2022), ar ko paredz “humanitāru izņēmumu” – pastāvīgu humanitāru atbrīvojumu – attiecībā uz aktīvu iesaldēšanas pasākumiem, ko nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīmi.

2023. gada 14. februārī Padome nolēma ANO sankciju režīmos ES līmenī ieviest humanitāru atbrīvojumu, ievērojot Rezolūciju 2664, un 2023. gada 31. martā Padome ieviesa humanitāru atbrīvojumu tā dēvētajos ANO/ES jauktajos sankciju režīmos, kuros ES pasākumi papildina ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas.

Laikā no 2023. līdz 2024. gadam Padome dažos ierobežojošo pasākumu režīmos, tostarp režīmos, kas izveidoti saistībā ar situāciju Bosnijā un Hercegovinā, Burundi, Gvinejā, Libānā, Mjanmā, Nikaragvā, Tunisijā, Venecuēlā un Zimbabvē, kā arī saistībā ar kiberuzbrukumiem un terorismu, ieviesa humanitāro atbrīvojumu.

Šie lēmumi apliecina ES nelokāmo apņēmību izvairīties no neplānotām negatīvām sekām, ko sankcijas varētu radīt humanitārajai rīcībai, un to, cik svarīgi ir pilnībā ievērot starptautiskās tiesības.

• Humanitārā rīcība – ES ievieš turpmāku izņēmumu attiecībā uz sankcijām (paziņojums presei, 2024. gada 19. februāris)
• Humanitārā rīcība – ES ievieš turpmākus izņēmumus attiecībā uz sankcijām, lai atvieglotu palīdzības sniegšanu (paziņojums presei, 2023. gada 27. novembris)
• Humanitārā rīcība – ES ievieš izņēmumus attiecībā uz sankcijām, lai atvieglotu palīdzības sniegšanu (paziņojums presei, 2023. gada 31. marts)

Sankciju pārkāpšana ir noziegums

Padome 2022. gada 28. novembrī pieņēma lēmumu ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu iekļaut ES noziegumu jomu sarakstā, kas minēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Tādējādi tiks novērsta atšķirīga sankciju izpilde dalībvalstīs un risks, ka tās varētu tikt apietas.

Turklāt 2024. gada 12. aprīlī Padome pieņēma jaunus noteikumus, lai nodrošinātu, ka par ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu tiek noteikta kriminālatbildība.

Šo jauno noteikumu rezultātā tagad visās dalībvalstīs noteiktas darbības tiek uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, palīdzēšana apiet ceļošanas aizliegumu, tirdzniecība ar precēm, attiecībā uz kurām piemēro sankcijas, vai aizliegtu finanšu darbību veikšana. Sodāma var būt arī kūdīšana uz minētajiem nodarījumiem, to atbalstīšana un līdzdalība to izdarīšanā.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ES sankciju pārkāpumi ir sodāmi ar efektīviem un samērīgiem kriminālsodiem, kas atšķiras atkarībā no nodarījuma. Tomēr par tīšiem sankciju pārkāpumiem kā maksimālais sods ir jāparedz cietumsods.

• Padome un Parlaments panāk politisku vienošanos noteikt kriminālatbildību par ES sankciju pārkāpšanu (paziņojums presei, 2023. gada 12. decembris)
• Sankcijas: Padome ES noziegumu jomu sarakstam pievieno ierobežojošo pasākumu pārkāpumus (paziņojums presei, 2022. gada 28. novembris)
• Padome sniedz galīgo apstiprinājumu dažu darbību klasificēšanai par noziedzīgiem nodarījumiem un sodu noteikšanai par ES sankciju pārkāpumiem (paziņojums presei, 2024. gada 12. aprīlis)