Eiropadomes secinājumi skaitļos
Eiropadome ir ES iestāde, kas, vairākumā savu sanāksmju pieņemot secinājumus, nosaka Eiropas Savienības vispārējo politisko virzienu un prioritātes.
Secinājumi palīdz identificēt konkrētus problemātiskos jautājumus un noteikt konkrētas ES darbības vai mērķus.
Visbiežāk apspriestās tēmas
Izanalizējot Eiropadomes secinājumu virsrakstus no 1975. līdz 2024. gadam, izrādās, ka visbiežāk minētā tēma ir ārlietas. Otrajā vietā ir konkurētspēja. Trešā visbiežāk minētā tēma secinājumu virsrakstos attiecas uz ES līgumiem un iestādēm.
Ārlietu tematikas pamanāmība pēdējo 50 gadu laikā
Joslu diagramma rāda, cik bieži Eiropadomes secinājumu virsrakstos ir parādījies katrs no septiņiem tematiem pēdējo 50 gadu laikā. “Ārlietas” ir parādījušās gandrīz 400 reižu, “konkurētspēja” vairāk nekā 200 reižu, un “līgumi un iestādes” – gandrīz 200 reižu. “Sociālās lietas, sabiedrība un tiesības” tika minētas aptuveni 150 reižu, “tiesiskums, robežas un drošība” – nedaudz retāk, un “vide” tika minēta gandrīz 100 reižu.
Sīkāku informāciju par tematiem, kas ir iekļauti katrā tēmā, un to, kā tika aprēķināts biežums, skatīt turpmāk sniegtajā piezīmē par metodiku.
To, ka ārlietas izceļas, var daļēji izskaidrot ar ES ārpolitikas un drošības politikas vēsturi. Pirms tika izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests (ar Lisabonas līgumu 2009. gadā), secinājumiem parasti tika pievienota reakcija uz pasaules mēroga notikumiem.
Kādas tendences ir bijušas laika gaitā?
Tas, ka Eiropadomes secinājumos uzmanība tiek pievērsta konkrētām tēmām, atbilst globālajiem notikumiem, piemēram, ekonomikas krīzēm un starptautiskiem konfliktiem, kā arī Eiropas kopienu un vēlāk arī Eiropas Savienības attīstības posmiem.
Bieži Eiropadomes secinājumos ir aplūkota konkurētspēja, pēdējo 50 gadu laikā gandrīz vienmēr. Pagājušā gadsimta 70. gados un arī 90. gados, kā arī 21. gs. pirmajā desmitgadē lielāka uzmanība bija pievērsta līgumiem un iestādēm, jo cita citai sekoja paplašināšanās un notika sarunas par katru no Eiropas līgumiem (kas noslēdzās ar Lisabonas līguma pieņemšanu 2009. gadā).
No 1995. līdz 2014. gadam pašā uzmanības centrā bija ekonomika un finanses. Tas sākotnēji bija saistīts ar gatavošanos euro ieviešanai un ar tā ieviešanu, pēc tam ar globālo finanšu krīzi, kurai sekoja eurozonas krīze. Tas, ka 20. gs. 90. gadu beigās un 21. gs. pirmajā desmitgadē uzsvars tika likts uz sociālajām lietām, liecina par to, ka toreizējā ES politikā vairāk tika izcelta sociālā dimensija, kā arī ekonomikas krīžu sociālās sekas.
Laika gaitā visbiežāk minētās tēmas
Papētietintensitātes karti, lai redzētu, kā laika gaitā ir attīstījusies katra tēma. Velciet pāri rūtiņām, lai uzzinātu par notikumiem, kas, iespējams, ar tām ir saistīti. Nākamajā sadaļā ārlietas ir parādītas atsevišķi, lai būtu vieglāk nolasīt tendences.
Intensitātes karte, kurā ir izmantoti dažādi zilie toņi no gaiši zila līdz tumši zilam, lai parādītu, cik bieži katrs no septiņiem tematiem tika minēts katrā piecu gadu periodā no 1975. līdz 2024. gadam. Intensitātes karte rāda, ka laika gaitā konkurētspēja parādās gandrīz vienlīdz bieži. Tēma “līgumi un iestādes” kulminēja 20. gs. 70. gados, kad tika likti pamati Eiropas integrācijai, un pēc tam arī 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē, kad tika strādāts pie jauniem līgumiem un tika gatavots 2004. gada paplašināšanās process. “Ekonomika un finanses” maksimumu sasniedza 21. gs. pirmajā un otrajā desmitgadē, jo tika ieviests euro, un vēlāk – ekonomikas krīzesžu dēļ. Temats “tiesiskums, robežas un drošība” šā 21. gs. otrās desmitgades beigās un 20. gados tika minēts biežāk migrācijas problēmu dēļ, kā arī tādēļ, ka Covid-19 pandēmija ietekmēja brīvu personu pārvietošanos. “Sociālās lietas, sabiedrība un tiesības” īpaši bieži parādījās 20. gs. 90. gadu beigās un 21. gs. pirmajā desmitgadē, kad ES īpašu uzmanību pievērsa sociālajai dimensijai. “Vide” kulmināciju sasniedza no 2005. līdz 2009. gadam, kad rīcība klimata jomā kļuva par centrālo jautājumu, jo ES bija apņēmusies s cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Ārlietas: sadalījums pēc reģioniem
Uzmanība, kas Eiropadomes secinājumos ir pievērsta dažādiem pasaules reģioniem, atbilst ģeopolitiskajām norisēm. Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika secinājumos biežāk parādās ikreiz, kad reģionā pieaug nemieri. Pastiprinātā uzmanība, kas pēdējos piecos gados tiek pievērsta Austrumeiropai, ir saistīta ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Velciet pāri tumšākajām rūtiņām vai uzklikšķiniet uz tām, lai gūtu plašāku ieskatu.
Intensitātes karte rāda, kuriem pasaules reģioniem Eiropadomes secinājumos visbiežāk ir pievērsta uzmanība laika gaitā. Īpaši izceļas divas tendences:
- Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika ir visbiežāk minētais reģions, jo īpaši pēdējos piecos gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē.
- Austrumeiropa pēdējo piecu gadu laikā ļoti bieži figurēja saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, kā arī 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē saistībā ar Padomju Savienības sabrukumu un to bijušo komunistisko valstu pāreju uz demokrātiju un tirgus ekonomiku, kuras 2004. un 2007. gada paplašināšanās kārtā pievienojās ES.
Cik bieži laika laikā parādās atsevišķi temati
Zemāk atradīsiet diagrammas par tiem tematiem, kuriem laika gaitā pievērstā uzmanība mainās visizteiktāk.
Ekonomika un finanses
Galvenie notikumi, kas visvairāk ietekmēja ar ekonomiku un finansēm saistīto tematu biežumu, bija euro izveide un ieviešana (90. gadu nogalē un 21. gs. pirmajā desmitgadē) un ekonomikas krīzes 21. gs. pirmās desmitgades beigās un otrās desmitgades sākumā.
Velciet pāri tumšākajām rūtiņām vai uzklikšķiniet uz tām,lai gūtu plašāku ieskatu.
Intensitātes karte rāda, kuri temati ekonomikas un finanšu jomā tika īpaši bieži minēti laikā no 1975. līdz 2024. gadam. Īpaši pamanāmas ir ir šādas tendences:
- ekonomikas politikas koordinācija kā temats laika gaitā ar kulmināciju starp 20. gs. 90. gadiem un 21. gs. pirmo desmitgadi visbiežāk tika minēts tādēļ, ka tika gatavots un ieviests euro un vēlāk iestājās ekonomikas krīzes,
- un visi temati “euro”, kā arī “bankas”, “nodokļi” un “kapitāla tirgi” kulmināciju sasniedza 21. gs. pirmajā desmitgadē.
Konkurētspēja
Konkurētspēja un rūpniecība joprojām ir prioritāras ES darba kārtībā, taču to nozīmi ietekmē dažādi notikumi. Tas, kā secinājumos uzmanība tiek pievērsta vienotajam tirgum, atspoguļo dažādus vienotā tirgus attīstības posmus. ES klimatneitralitātes saistību dēļ 21. gs. pirmā desmitgades beigās uzsvars tika likts uz klimatu un enerģētiku.
Velciet pāri tumšākajām rūtiņām vai uzklikšķiniet uz tām,lai gūtu plašāku ieskatu.
Intensitātes karte rāda, kuriem tematiem konkurētspējas jomā īpaši bieži pievērsās laikā no 1975. līdz 2024. gadam. Īpaši jāmin, ka:
- temati “konkurētspēja un rūpniecība”, kā arī “vienotais tirgus” bieži tika pieminēti visā 50 gadu laikposmā, augstāko kulmināciju sasniedzot 21. gs. pirmajā desmitgadē un pēdējo piecu gadu laikā,
- temati “enerģētika” un “klimats” bija īpaši nozīmīgi 21. gs. pirmās desmitgades beigās un otrās desmitgades sākumā.
Tieslietas, robežas un drošība
Uzmanība, kas tiek pievērsta tiesiskumam, robežām un drošībai, ir saistīta ar ES kompetenču paplašināšanos šajā jomā (piemēram, Šengenas zonas izveide un attīstība 20. gs. 80. un 90. gados, patvēruma un migrācijas politikas saskaņošana). Pamanāms faktors ir arī problēmas, kas saistītas ar migrācijas plūsmām 21. gs. pirmās desmitgades sākumā un otrās desmitgades beigās.
Velciet pāri tumšākajām rūtiņām vai uzklikšķiniet uz tām,lai gūtu plašāku ieskatu.
Intensitātes karte rāda, kuri temati tiesiskuma, robežu un drošības jomā īpaši bieži figurēja laikā no 1975. līdz 2024. gadam. Īpaši jāmin, ka:
- kopš 20. gs. 90. gadiem visi temati šajā jomā tika bieži minēti, jo ES kompetence šajā jomā pieauga,
- temati “migrācija un patvērums”, “robežas un vīzas” kulmināciju sasniedza 21. gs. pirmajā desmitgadē un otrās desmitgades sākumā migrācijas problēmu dēļ,
- uzmanība noziedzības apkarošanai īpaši tika pievērsta Eiropadomes 20. gs. 90. gadu sākumā un 21. gs. pirmās desmitgades sākumā pieņemtajos secinājumos.
Līgumi un iestādes
Diskusijas par jaunu dalībvalstu uzņemšanu ES, kā arī par līgumiem, institucionālām izmaiņām un reformām ir skaidri redzamas Eiropadomes secinājumu tekstā. Paplašināšanās tika pieminēta arvien biežāk no 20. gs. 80. gadu sākuma līdz kulminācijai ap 2004. gada paplašināšanās laiku (kad ES pievienojās 10 jaunas valstis). Tas pats attiecas uz līgumu un reformu pieminēšanu, kam īpaši intensīvs bija laikposms no 1990. līdz 2010. gadam.
Velciet pāri tumšākajām rūtiņām vai uzklikšķiniet uz tām,lai gūtu plašāku ieskatu.
Intensitātes karte rāda, kuri temati līgumu un reformu jomā tika īpaši bieži minēti laikā no 1975. līdz 2024. gadam.
Kā ir mainījies secinājumu garums?
Secinājumu garums pēdējo 50 gadu laikā ir ievērojami mainījies. 20. gs. 70. gados secinājumu tekstā vidēji bija mazāk par 1800 vārdiem angļu valodā. 80. gados vidējais vārdu skaits pārsniedza 2600 vārdu. Sākot ar 1988. gadu, dokumenti kļuva garāki un ietvēra vairākus pielikumus. Pielikumos galvenā uzmanība tika pievērsta ārlietām (piemēram, tika iekļauti Eiropadomes paziņojumi par ģeopolitiskajām norisēm).
Vidēji visgarākie teksti tika reģistrēti 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē, kad pielikumi dažkārt bija garāki par secinājumu pirmo daļu.
Pielikumus pievienoja retāk pēc 2009. gada, kad stājās spēkā Lisabonas līgums un tā rezultātā tika izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests. Kopš tā laika tie ir parādījušies reti un ja tie parādās, tad parasti attiecas tikai uz daudzgadu finanšu shēmu, ES ilgtermiņa budžetu vai stratēģisko programmu, proti, politiskajām prioritātēm, par kurām ES līderi vienojas reizi piecos gados.
Lisabonas līgums: tādas ES izveidošana, kāda tā ir tagad
Secinājumu garums maksimumu sasniedza 20. gs. 90. gados un samazinājās pēc Lisabonas līguma pieņemšanas.
Grēdota joslu diagramma rāda vidējo vārdu skaitu Eiropadomes secinājumos katrā piecu gadu laikposmā kopš 1975. gada. Vidējais rādītājs 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē sāka palielināties galvenokārt tāpēc, ka bija garāki pielikumi un deklarācijas. Šā gadsimta otrajā desmitgadē un 20. gados vārdu skaits vidēji samazinājās līdz mazāk par 4000 vārdiem.
Kuri secinājumi bija visgarākie?
Līdz šim divi garākie secinājumu teksti kopā ar pielikumiem sastāv no vairāk nekā 30 000 vārdiem.
Madrides 1995. gada decembra sanāksmes secinājumos ir ietverts ceļvedis vienotās valūtas ieviešanai (tostarp vienošanās par tās nosaukumu – euro) un svarīgas deklarācijas par Eiropas Savienības gatavošanos Līgumu grozīšanai un turpmākai paplašināšanai.
2000. gada decembrī Nicā notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumos ir ietverts lēmums par iestāžu reformu pirms 2004. gada paplašināšanās (sīkāka informācija par līderu vienošanos tika izklāstīta Nicas līgumā, kas stājās spēkā 2003. gadā). Dokumentā ir iekļauta arī Eiropas Sociālā programma un ziņojums par Eiropas drošības un aizsardzības politiku.
Kopējais vārdu skaits visos Eiropadomes secinājumos ir vairāk nekā 900 000 vārdu; lai izlasītu šādu teksta apjomu, būs vajadzīgas aptuveni 40–60 stundas.
Piezīme par metodiku
Secinājumu saturs tika izteikts skaitliski, pamatojoties uz laika gaitā izmantotajiem virsrakstiem. Pēc tam tika noteikta virsrakstu atbilsme vienai vai vairākām tēmām (7 plašas kategorijas, piemēram, ārlietas, konkurētspēja, ekonomika un finanses), kā arī ar vienam vai vairākiem tematiem (konkrētākas, šaurākas kategorijas).
Tēmu un tematu kategorizācija atbilst struktūrai, kas ir izmantota Padomes tīmekļa vietnē, ar vēl vienu papildu tēmu – “līgumi un iestādes”.
Tie temati un tēmas, kas ir secinājumu sākumā, saņem vairāk punktu par citiem, lai atspoguļotu pirmā minētā punkta nozīmīgumu. Papildpunkti tika piešķirti arī tajos retos gadījumos, kad secinājumos ir tikai viens virsraksts.
Secinājumu garuma aprēķinos ir ņemti vērā pielikumi. Aprēķinu vajadzībām secinājumi par Eiropadomi (50. pants), kas attiecās uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, tika apvienoti ar daļu par citiem tematiem un aplūkoti kā pielikums.
Attiecībā uz vecākiem dokumentiem skenēšanas sliktās kvalitātes dēļ optiskās rakstzīmju atpazīšanas tehnoloģijas izmantošanas rezultātā radās dažas nobīdes un nelielas neprecizitātes rezultātos (bez būtiskas ietekmes uz vidējiem rādītājiem).
Skatīt arī
Eiropadomes secinājumi
Eiropadomei 50 gadi – skaitļos
Kā darbojas Eiropadome
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 14. aprīlis