Vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa instruments
Padome un Parlaments 2024. gada 1. februārī panāca provizorisku vienošanos par Vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa instrumentu (VTĀI), kas pēc vienošanās panākšanas tiks pārdēvēta par Iekšējā tirgus ārkārtēja stāvokļa un noturības aktu (ITĀSNA).
Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta tādās nesenās ārkārtas situācijās kā Covid-19, Krievijas karš pret Ukrainu un energoapgādes krīze, šā jaunā mehānisma mērķis ir prognozēt turpmāko krīžu ietekmi, sagatavoties tai un reaģēt uz to.
ES Vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa instruments: stiprināt iekšējo tirgu krīzes laikā
Krīzes
Krīžu veidi:
- dabas katastrofas;
- sabiedrības veselības krīzes;
- ekonomikas satricinājumi;
- drošības apsvērumi.
Ietekme:
- šķēršļi brīvai preču, pakalpojumu vai personu kustībai;
- uzņēmumiem ir grūtības ar preču un pakalpojumu iepirkšanu, piegādi vai pārdošanu;
- piegādes ķēdēs var ātri rasties pārrāvumi;
- pamata produktu un pakalpojumu pieejamībā patērētājiem var rasties traucējumi.
Vienotā tirgus ārkārtējā stāvokļa instruments
- izveido vienotā tirguskrīzes pārvaldības arhitektūru (ar uzraudzības mehānismu draudu noteikšanai);
- ievieš Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības valdi, kas novērtē ieteiktos reaģēšanas pasākumus;
- nodrošina elastību ātrai efektīvu pasākumu veikšanai.
KĀ
Paredzēt:
koncentrēšanās uz agrīnās brīdināšanas sistēmu:
- Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības valde: pastiprināta loma modrības un ārkārtas režīma laikā;
- apmācība un stresa testi.
Sagatavoties:
- piegādes ķēžu uzraudzība;
- lielāka pārredzamība un sadarbība starp dalībvalstīm;
- pēc drauda identificēšanas iespēja aktivizēt "modrības režīmu".
Reaģēt:
- modrības režīma aktivizēšana/pagarināšana/dezaktivizēšana;
- ārkārtas režīma aktivizēšana;
- krīzē būtisko preču un pakalpojumu saraksta pieņemšana;
- iepirkumu koordinācija;
- būtisku darba ņēmēju un kritisko preču kustības atvieglošana.