ES vienotais tirgus
Vienotais tirgus nodrošina preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos. Tas atvieglo ikdienas dzīvi, stimulē izaugsmi un veicina inovāciju.
ES vienotais tirgus: ieguvumi, fakti un skaitļi
1993. gadā izveidotais ES vienotais tirgus ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem. Tas garantē preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos visā ES teritorijā – tā dēvētās četras brīvības.
ES iedzīvotājiem vienotais tirgus sniedz iespēju dzīvot un strādāt visā ES, nodrošinot viņiem labākas darba iespējas. Patērētājiem tas piedāvā plašāku augstas kvalitātes pakalpojumu un produktu izvēli, par kuriem viņi var būt pārliecināti, ka tie ir droši un saudzīgi pret vidi.
Vienotais tirgus stimulē tirdzniecību, padarot ES par arvien nozīmīgāku tirdzniecības partneri pasaules mērogā. Tas veicina izaugsmi un konkurenci un rada jaunas iespējas ES uzņēmumiem, sniedzot tiem piekļuvi vietējam tirgum ar 449 miljoniem patērētāju.
Raugoties nākotnē, vienotais tirgus ir:
- būtisks ES zaļās un digitālās pārkārtošanās veiksmīgai norisei,
- ES jaunās industriālās stratēģijas pamatā,
- ES konkurētspējas, izaugsmes un atveseļošanas no Covid-19 krīzes dzinējspēks.
ES Vienotā tirgus programma 2021.–2027. gadam
2021. gada aprīlī Padome un Eiropas Parlaments pieņēma ES Vienotā tirgus programmu 2021.–2027. gadam.
Programmas galvenie mērķi ir šādi:
- palielināt vienotā tirgus efektivitāti,
- atbalstīt ES uzņēmumu, īpaši MVU, konkurētspēju,
- veicināt efektīvu Eiropas standartu izstrādi,
- nodrošināt patērētājiem rīcības iespējas un aizsargāt viņu tiesības,
- nodrošināt ilgtspējīgu un drošu pārtikas piegādes ķēdi,
- sekmēt cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un gādāt par dzīvnieku labturību,
- izveidot satvaru augstas kvalitātes statistikas finansēšanai.
Jaunā programma apvieno vienā programmā virkni darbību, kas iepriekš tika finansētas atsevišķi, nolūkā tās pārvaldīt efektīvāk. Tajā ietvertas arī jaunas iniciatīvas vienotā tirgus darbības uzlabošanai.
Programmas kopējais budžets ir 4,2 miljardi EUR.
- Padome pieņem nostāju par Vienotā tirgus programmu 2021.–2027. gadam 4,2 miljardu EUR apmērā (paziņojums presei, 2021. gada 13. aprīlis)
- Vienotā tirgus programma (Eiropas Komisija)
- Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (vispārīga informācija)
- Patērētāju tiesību aizsardzība (vispārīga informācija)
Eiropas veiksmes stāsts
2023. gadā vienotais tirgus svinēja 30. gadskārtu. Jau vairāk nekā trīs desmitgades vienotais tirgus ir bijis ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un ir ievērojami atvieglojis cilvēku dzīvi.
ES vienotais tirgus skaitļos:
- 2021. gadā vienotā tirgus IKP bija 14 522 miljardi EUR,
- 17 miljoni ES pilsoņu dzīvo vai strādā nevis savā, bet citā ES valstī,
- tirdzniecība vienotajā tirgū nodrošina 56 miljonus darbvietu.
ES vienotā tirgus 30. gadadiena (Infografika)
Vienotais tirgus kā zaļās un digitālās pārkārtošanās atslēga
Zaļš vienotais tirgus
Vienotajam tirgum var būt izšķiroša nozīme pārejā uz apritīgu un klimatam draudzīgāku ekonomiku. ES ir īstenojusi iniciatīvas, lai izmantotu visu tā potenciālu un nodrošinātu, ka gan uzņēmumiem, gan patērētājiem ir pieejamas visplašākās iespējas. Ar Eiropas zaļo kursu, kurā izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu, ES ir ieviesusi jaunu satvaru vienotā tirgus pārveidei.
Produktu ilgtspējas ekodizains
2024. gada maijā Padome pieņēma jaunas ekodizaina prasības ilgtspējīgiem produktiem.
Jaunajā regulā ir noteiktas minimālās prasības gandrīz visiem ES tirgū esošajiem produktiem. Tās ietver:
- produktu ilgizturību, atkalizmantojamību, modernizējamību un remontējamību,
- pārražojamības un reciklējamības iespējas,
- energoefektivitāti un resursefektivitāti.
Regulā ir iekļauta arī jauna “digitāla produktu pase”, kas uzņēmumiem un patērētājiem sniedz informāciju par produkta ietekmi uz vidi.
Pase atvieglos produktu reciklēšanu un remontu, kā arī bīstamo vielu izsekošanu visā piegādes ķēdē.
Digitālais vienotais tirgus
Digitālā vienotā tirgus mērķis ir likvidēt šķēršļus, ar kuriem iedzīvotāji un uzņēmumi saskaras, izmantojot tiešsaistes rīkus un pakalpojumus. Novēršot galvenās atšķirības starp tiešsaistes un bezsaistes pasauli, digitālais vienotais tirgus paver jaunas iespējas uzņēmumiem un rada vidi, kurā var attīstīties digitālie pakalpojumi.
Komisija 2020. gada decembrī nāca klajā ar digitālo pakalpojumu paketi, ar ko atjaunina ES tiesisko regulējumu, lai neatpaliktu no digitālajām tehnoloģijām, uzņēmējdarbības modeļiem un pakalpojumiem, kas mainās līdz šim nepieredzētā tempā.
Tiesību aktu kopumu veido Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts. Jauno noteikumu mērķis ir labāk pārvaldīt digitālo telpu un digitālos pakalpojumus, tostarp sociālo mediju platformas.
Digitālo pakalpojumu akts
Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir radīt lietotājiem un uzņēmumiem drošāku digitālo telpu un aizsargāt pamattiesības digitālajā vidē. Digitālo pakalpojumu aktu Padome pieņēma 2022. gada oktobrī.
Digitālo tirgu akts
Digitālo tirgu akts ir vērsts uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu visiem digitālajiem uzņēmumiem, lai garantētu konkurētspējīgu un taisnīgu digitālo nozari, vienlaikus veicinot izaugsmi un inovāciju. Digitālo tirgu aktu Padome pieņēma 2022. gada jūlijā.
ES industriālā stratēģija
Eiropas Komisija 2020. gada martā nāca klajā ar jaunu rūpniecības politikas paketi, kas ietvēra jaunu Eiropas industriālo stratēģiju.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, Komisija 2021. gada maijā – pēc Padomes 2020. gada septembra secinājumiem “Padziļināts ES vienotais tirgus spēcīgai atveseļošanai un konkurētspējīgai, ilgtspējīgai Eiropai” – atjaunināja savu paziņojumu par jaunu ES industriālo stratēģiju.
Komisija atkārtoti apstiprināja 2020. gada prioritātes, tomēr nāca klajā ar jauniem pasākumiem spēcīgākam vienotajam tirgum, jo īpaši krīzes laikā.
Atjauninātajā industriālajā stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem aspektiem:
- vienotā tirgus noturības stiprināšana, saskaroties ar traucējumiem,
- pievēršanās ES tehnoloģiju un rūpniecības stratēģiskajām atkarībām,
- rūpniecības digitālās un zaļās pārkārtošanās paātrināšana.
Vienotā tirgus noturība
Nesenās krīzes ir pierādījušas, ka ir vajadzīgs labi funkcionējošs vienotais tirgus. Jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES strādā pie tā, lai palielinātu savu stratēģisko autonomiju, nodrošinot piegādes ķēdes un mazinot ārējas atkarības.
Eiropadomes secinājumos ir noteikts, ka stratēģiskās autonomijas sasniegšana, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku, ir viens no galvenajiem Savienības mērķiem. Stratēģiskā autonomija ir definēta plaši – kā ārējo atkarību mazināšana stratēģiskajās jomās.
ES ir veikusi pasākumus, lai stiprinātu vienotā tirgus noturību, nodrošinātu investīcijas un atbalstītu uzņēmumus.
Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības akts
2024. gada septembrī Padome pieņēma Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības aktu (ITĀSNA). ITĀSNA mērķis ir prognozēt turpmāko krīžu ietekmi, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, izmantojot iekšējā tirgus spēku.
Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta tādās ārkārtas situācijās kā Covid-19, Krievijas karš pret Ukrainu un energoapgādes krīze, jaunais mehānisms stiprinās iekšējo tirgu krīzes laikā ar šādiem paņēmieniem:
- preču un pakalpojumu aprites un personu kustības atvieglošana,
- piegādes ķēžu uzraudzība,
- piekļuves nodrošināšana kritiskām precēm.
Piespiedu licencēšana
ES strādā pie jauniem piespiedu licencēšanas noteikumiem, kas krīzes gadījumā piemērojami visā Savienībā.
Piespiedu licence ir iespēja valdībai atļaut trešai personai izmantot patentu bez patenta tiesību subjekta atļaujas.
Patlaban piespiedu licencēšanas mehānismi tiek regulēti valstu līmenī. Pārrobežu krīžu vai ārkārtas situāciju gadījumos tas var kavēt kritiski svarīgu produktu vai pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū vai izraisīt atsevišķu piegāžu trūkumu dažās dalībvalstīs.
Piespiedu licencēšana būtu jāizmanto tikai pēc ārkārtas vai krīzes režīma aktivizēšanas ES līmenī.
Padome savu nostāju par regulu pieņēma 2024. gada 26. jūnijā.
Vienotā tirgus uzraudzība
Pēc Padomes aicinājuma novērtēt vienotā tirgus noturību Komisija 2021. gadā publicēja pirmo gada ziņojumu par vienoto tirgu, kurā analizēta krīzes ietekme uz vienoto tirgu, tostarp uz 14 rūpnieciskajām ekosistēmām. Ziņojumā iekļauti arī galvenie darbības rādītāji nolūkā analizēt ekonomikas attīstību un uzraudzīt panākto progresu.
2022. gada februārī Eiropas Komisija iesniedza otro gada ziņojumu par vienoto tirgu. Ziņojumā ir izklāstīts vienotā tirgus stāvoklis, īpašu uzmanību pievēršot ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un identificējot investīciju vajadzības, kas vienoto tirgu padarītu noturīgāku.
2023. gada janvārī publicētais gada ziņojums par vienoto tirgu iezīmē vienotā tirgus 30. gadadienu. Tajā analizēta vienotā tirgus loma pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā un aprakstīts, kā tas uzlabo ES konkurētspēju un veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos.
2024. gada ziņojumā ir sīki izklāstītas vienotā tirgus konkurences stiprās puses un izaicinājumi, kā arī sekots līdzi progresam saskaņā ar 2023. gadā apzināto galveno snieguma rādītāju kopumu.
Padomes loma ES vienotā tirgus padziļināšanā
Eiropadome sniedz politiskas norādes par ES politikas jautājumiem. Eiropadomes jaunajā ES stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam vienotais tirgus ir noteikts kā būtisks līdzeklis ES ekonomikas bāzes attīstībai.
ES vadītāji arī aicināja izveidot integrētāku pieeju, ar ko savienotu visas attiecīgās politikas jomas un novērstu visus atlikušos nepamatotos šķēršļus.
Konkurētspējaspadomeir atbildīga par stratēģiska ieguldījuma sniegšanu no dalībvalstu perspektīvas. Tā arī uzrauga ierosināto darbību īstenošanu.
Tiesību aktu priekšlikumu gadījumā Padome pieņem tiesību aktus. Vairumā gadījumu piemēro parasto likumdošanas procedūru, saskaņā ar kuru Padome un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu kā līdztiesīgi likumdevēji.
Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupa (SMET) nodrošina forumu, kurā ES valstis un Komisija var apspriest, kā novērst šķēršļus, kas joprojām pastāv vienotajā tirgū. Darba grupa tika izveidota 2020. gadā, un tās mērķis ir veicināt vienotā tirgus netraucētu darbību.
2024. gada maijā Padome aicināja izstrādāt jaunu stratēģiju ES iekšējā tirgus stiprināšanai, galveno uzmanību pievēršot:
- efektīvākam tiesiskajam regulējumam, kas būtu pielāgots zaļajai un digitālajai pārkārtošanai un strauji mainīgajām globālajām realitātēm;
- četru brīvību stiprināšanai;
- vienotā tirgus kā globālas standartizācijas spēka izmantošanai.