Lauksaimniecības ministru neformāla videokonference, 2021. gada 26. aprīlis

Galvenie rezultāti

KLP reforma

Prezidentvalsts sniedza ministriem jaunāko informāciju par progresu, kas panākts starpiestāžu (trialoga) sarunās par KLP reformu paketi, un lūdza viņiem sniegt norādījumus attiecībā uz kompromisa priekšlikumu par zaļo arhitektūru. Prezidentvalsts kompromisa priekšlikuma viens no galvenajiem elementiem ir īpaši ekoshēmām rezervēto summu palielināšana salīdzinājumā ar Padomes vispārējo pieeju (pakāpenisks palielinājums, sākot ar 22 % 2023. gadā un sasniedzot 25 % 2025. gadā) un finanšu elastības saglabāšana (piemēram, sākotnējais mācību periods dalībvalstīm).

Daudzi ministri pauda gatavību apsvērt priekšlikumu par īpaši ekoshēmām rezervēto summu palielināšanu; daži pauda bažas, aicinot prezidentvalsti ievērot Padomes vispārējo pieeju un saskaņoto ekoshēmām paredzēto rezervēšanu 20 % apmērā.

Visi ministri nepārprotami deva priekšroku elastīguma saglabāšanai zaļajā arhitektūrā, atbalstot tādus elementus kā sākotnējais mācību periods un iespēja pārvirzīt līdzekļus starp pīlāriem, lai izvairītos no neizlietoto līdzekļu zuduma.

Lielākā daļa ministru pauda stingru atbalstu prezidentvalsts plānam pabeigt sarunas Portugāles prezidentūras laikā; vairāki ministri uzsvēra, ka ir vajadzīga vienošanās, kas ietvertu visas trīs regulas, kuras veido KLP reformu paketi.

Esam panākuši kopīgu viedokli par zaļo arhitektūru, kas ir lielisks apliecinājums Padomes apņēmībai pabeigt KLP reformu, par ko vienojāmies kompromisa ceļā ar Eiropas lauksaimniekiem un iedzīvotājiem.

Marija du Sēu Antūneša, Portugāles lauksaimniecības ministre

Stāvoklis tirgū

Komisija sniedza ministriem jaunāko informāciju par situāciju Eiropas lauksaimniecības nozarē un tirgos, uzsverot, ka kopumā lauksaimniecības pārtikas nozare ir parādījusi noturību un garantējusi pārtikas nodrošinājumu Covid-19 krīzes laikā. Ministri uzsvēra neseno salnu negatīvo ietekmi, jo īpaši vīna un augļu nozarē; vairāki ministri mudināja Komisiju sniegt papildu atbalstu skartajām nozarēm.

Tirdzniecība

Ministri rīkoja stratēģisku diskusiju par to, kā ES būtu jārīkojas, lai tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm (kā arī citās attiecīgās ES ārpolitikas jomās) saglabātu ES lauksaimniecības pārtikas nozares ilgtspēju un atbilstību prasībām attiecībā uz vidi. Ministri pauda atbalstu atvērtai, ilgtspējīgai un vērienīgai tirdzniecības programmai, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atbalstu jutīgākajām nozarēm.

Ministri arī komentēja atjaunināto Kopīgā pētniecības centra pētījumu par notiekošo un turpmāko tirdzniecības sarunu kumulatīvo ekonomisko ietekmi uz ES lauksaimniecības nozari – galvenās prasības bija regulārāka atjaunināšana un detalizētāka analīze par tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz dažādiem reģioniem un nozarēm.

Citi jautājumi

Komisija informēja ministrus par ESdzīvnieku labturības stratēģijas (2012–2015) novērtējuma rezultātiem un paziņoja par savu nodomu līdz 2023. gada beigām iesniegt attiecīgu tiesību akta priekšlikumu. Vairāki ministri uzsvēra dzīvnieku labturības nozīmi un piebilda, ka ir jāpārskata tiesību akti dzīvnieku pārvadāšanas jomā.

Vācijas delegācija aicināja Komisiju apsvērt iespēju attiecināt vistu audzēšanas metožu obligāto marķēšanu arī uz pārtikas produktiem, kas satur olas kā pārstrādātas pārtikas sastāvdaļu (piemēram, makaronu izstrādājumi, majonēze). Šo iniciatīvu atbalstīja vairākas dalībvalstis, kuras uzsvēra šādas informācijas pievienoto vērtību patērētājiem.