Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2021. gada 22. un 23. marts

Galvenie rezultāti

Zivsaimniecība

Ministri izvērtēja ES un Apvienotās Karalistes konsultācijas par zvejas iespēju noteikšanu 2021. gadam un – attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem – 2021. un 2022. gadam. Ņemot vērā iespēju, ka abas puses varētu nepanākt vienošanos līdz marta beigām (kad beidzas pagaidu un ierobežoto zvejas iespēju termiņš), ministri vienojās par ārkārtas rīcības plānu, kas paredz ES un Apvienotās Karalistes zvejas iespēju pagaidu pagarināšanulīdz 2021 gada 31 jūlijam. Šis plāns nodrošina nepārtrauktu zvejas darbību ES flotēm līdz brīdim, kad ES un Apvienotā Karaliste panāks vienošanos par konkrētām zvejas iespējām 2021. gadam un attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem 2021. un 2022. gadam.

Ārkārtas rīcības plānā ir noteiktas pagaidu un ierobežotas zvejas iespējas atbilstoši Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajam ieteikumam par 2021. gadu un ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīguma satvaram.

Ārkārtas rīcības plāns garantē, ka ES flotes turpinās zvejot tradicionālajās zvejas vietās arī pēc marta. Es ceru, ka šis plāns mums nebūs vajadzīgs un ka vienošanās par konkrētu ES un Apvienotās Karalistes nozvejas limitu noteikšanu tiks drīzumā panākta.

Rikārdu Serrānu Santušs (Ricardo Serrão Santos), Portugāles jūrlietu ministrs

Ministri arī pauda gandarījumu par to, ka ir neoficiāli noslēgtas ES un Norvēģijas un ES, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes konsultācijas par konkrētu zvejas iespēju noteikšanu Ziemeļjūrā un Skageraka un Kategata apgabalos 2021. gadam.

Lauksaimniecība

Fitosanitāru pasākumu gatavība aizsardzībai pret augiem kaitīgajiem organismiem

Ministri apmainījās viedokļiem par ES gatavību attiecībā uz fitosanitāriem pasākumiem, ar ko nodrošina aizsardzību pret augiem kaitīgajiem organismiem, kas apdraud lauksaimniecību. Ministri uzsvēra, ka ir svarīgi vairot informētību par augu veselību un ka ir jāspēj pēc iespējas efektīvāk jau laikus identificēt bīstamus kaitīgos organismus un tos izskaust.

Vairāki ministri norādīja, ka digitālajām spējām (piemēram, digitālo datubāzu izstrādei) un inovācijai var būt izšķirīga nozīme, lai risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas, kas saistītas ar augu veselību un kaitīgiem organismiem. Ministri arī iezīmēja veidus, kā stiprināt Eiropas gatavību pret kaitīgajiem organismiem, piemēram, izstrādājot ārkārtas rīcības plānus un īstenojot stingras robežkontroles pārbaudes.

Bioloģiskās kontroles līdzekļu izmantošana pret augiem kaitīgajiem organismiem

Ministri rīkoja politikas debates par bioloģiskās kontroles līdzekļu (makroorganismu) izmantošanu pret augiem kaitīgajiem organismiem. Ministri bija vienisprātis, ka bioloģiskās kontroles līdzekļi ir optimāla alternatīva ķīmiskajiem pesticīdiem un var palīdzēt sasniegt konkrētus zaļā kursa un stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķus.

Tika pausts arī plašs atbalsts prezidentvalsts iniciatīvai nākt klajā ar priekšlikumu Padomes lēmumam, aicinot Komisiju veikt pētījumu par situāciju Savienībā un iespējām attiecībā uz bioloģiskās kontroles līdzekļu importēšanu, izvērtēšanu, ražošanu un laišanu tirgū.

Aizsargāt augus nozīmē aizsargāt mūsu bioloģisko daudzveidību, kultūraugus, pārtikas ražošanu un visbeidzot – dzīvības. Kopā mēs varam balstīties uz esošajām iniciatīvām un sasniegt augstāku gatavības pakāpi.

Marija du Sēu Antūneša (Maria do Céu Antunes), Portugāles lauksaimniecības ministre

KLP reformas pakete

Prezidentvalsts ministriem sniedza jaunāko informāciju par notiekošajām starpiestāžu sarunām par trim regulām, kas veido kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas paketi (laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam). Prezidentvalsts pieņēma zināšanai dažādos ministru paustos viedokļus par vairākiem reformas paketes aspektiem. Prezidentvalsts, kas no ministriem saņēma atjauninātas politiskās norādes, tagad centīsies virzīt uz priekšu starpiestāžu sarunas, jo īpaši "supertrialoga" formātā, kura sanāksme ir paredzēta piektdien, 2021. gada 26. martā.

Ministru pārrunās par minētajām trim regulām aplūkoja šādus jautājumus:

• stratēģiskie plāni,
• jaunais īstenošanas modelis,
• maksājumu mērķtiecīga novirzīšana,
• tirgus pārvaldība un ārkārtas pasākumi.

Stratēģiskie plāni

Ministri apmainījās viedokļiem par KLP stratēģisko plānu sagatavošanu. Dalībvalstis pašlaik izstrādā valsts stratēģiskos plānus, kuru pamatā ir arī Komisijas juridiski nesaistošie un konkrētai valstij adresētie ieteikumi.

Ministri pateicās Komisijai par konkrētai valstij adresēto ieteikumu sniegšanu. Daudzi ministri paskaidroja, ka šie ieteikumi ir laba norāde un sākumpunkts stratēģisko plānu izstrādē; tomēr viņi uzsvēra, ka šie plāni galvenokārt balstīsies uz valstu prioritātēm, īpatnībām un stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi.

Delegācijas pauda atšķirīgus viedokļus par to, kādā mērā KLP stratēģiskajos plānos integrēt zaļā kursa un stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķus; daži ministri lūdza Eiropas Komisiju sagatavot ietekmes novērtējumu par šo stratēģiju sasaisti ar KLP.

Jaunais īstenošanas modelis

Ministri atkārtoti uzsvēra, ka dod priekšroku jaunam īstenošanas modelim (kā tas paredzēts stratēģisko plānu regulā un horizontālajā regulā), kas dalībvalstīm nodrošina pietiekamu elastību attiecībā uz to, kā izstrādāt savas finansēšanas intervences, vienlaikus garantējot vienkāršotu procesu. Lai nodrošinātu vienkāršošanu un samazinātu birokrātiju, daudzi ministri iebilda pret priekšlikumu par divu līmeņu sistēmu, ar ko ievieš gan atbilstības, gan rezultātos balstītus pienākumus.

Maksājumu mērķtiecīga novirzīšana

Prezidentvalsts izklāstīja, kādi ir kompromisa ierosinājumi vairākos neatrisinātos jautājumos, galvenokārt pievēršoties noteikumu obligātajam (vai neobligātajam) raksturam, tostarp "aktīva lauksaimnieka" un "jauna lauksaimnieka" definīcijām, maksājumu samazināšanai (maksimuma noteikšanai), maksājumiem mazajiem lauksaimniekiem un pārdalošiem maksājumiem. Lai gan viedokļi par dažādajiem noteikumiem atšķīrās, vairāki ministri uzsvēra, ka attiecībā uz dažādiem pasākumiem ir vajadzīga elastība (izvēloties galvenokārt brīvprātīgus noteikumus).

Tirgus pārvaldība un ārkārtas pasākumi

Prezidentvalsts paskaidroja, ka Padomes un Eiropas Parlamenta nostājas ir samērā saskaņotas attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar vīnu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tomēr joprojām atšķiras viedokļi attiecībā uz tirgus pārvaldības un krīzes pasākumiem. Ministri aicināja prezidentvalsti neatkāpties no principiem, par kuriem panākta vienošanās un kuri ir ietverti Padomes vispārējā pieejā (kas tika pieņemta 2020. gada oktobrī), un notiekošajās starpiestāžu sarunās ievērot saistības, ko ES uzņēmusies PTO ietvaros. Viņi arī izrādīja vēlmi dažos jautājumos tuvināties Parlamenta nostājai.

Citi jautājumi

ES meža stratēģija pēc 2020. gada

Austrijas delegācija ar 11 dalībvalstu atbalstu pauda bažas par to, kā dažādās ES zaļā kursa iniciatīvās pievēršas ar mežu saistītiem aspektiem, tādējādi potenciāli jau iepriekš iezīmējot gaidāmās ES meža stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada darbības jomu. Vairākums ministru uzsvēra nepieciešamību veicināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un to daudzfunkcionālo lomu ES meža stratēģijā. Viņi arī aicināja Komisiju gaidāmajā ES meža stratēģijā, kas plānota laikposmam pēc 2020. gada, atzīt mežu ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā un klimata pārmaiņu mazināšanā.

Priekšlikumi KLP īstenošanas vienkāršošanai

Francijas delegācija 14 dalībvalstu vārdā iesniedza neoficiālu dokumentu par administratīvā sloga samazināšanu jaunajā KLP ar konkrētiem priekšlikumiem par jauno īstenošanas modeli, KLP stratēģisko plānu saturu, deleģētajiem aktiem un citiem jautājumiem.

Covid-19 krīze un vīna nozare

Spānijas delegācija kopā ar 13 dalībvalstīm informēja ministrus par vajadzību pēc papildu finansējuma, lai atbalstītu vīna nozari, kuru skārusi Covid-19 krīze un ASV tarifi.