Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformāla videokonference, 2021. gada 25. janvāris

Galvenie rezultāti

Ministri neformālajā videokonferencē visas dienas garumā apsprieda vairākus jautājumus: norādes oficiālu divpusēju apspriežu sākšanai starp ES un Apvienoto Karalisti par konkrētu zvejas iespēju noteikšanu 2021. gadam (un attiecībā uz dažiem krājumiem 2022. gadam), jaunāko tirdzniecības norišu perspektīvas un ietekme uz ES lauksaimniecības nozari un pašreizējais stāvoklis iestāžu sarunās par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas paketi laikposmam pēc 2020. gada.

Prezidentvalsts Portugāle atklāja sanāksmi, iepazīstinot ar savām prioritātēm: viens no galvenajiem mērķiem ir pabeigt sarunas par KLP reformu pavasarī. Prezidentvalsts arī izklāstīja pārējās prioritātes lauksaimniecības jomā (lauku attīstības stratēģija, Padomes lēmums par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un vienošanās par ES prioritātēm ANO samitam par pārtikas sistēmām) un zivsaimniecības jomā (vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju par galvenajām zvejas iespējām, regulas par jauno Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu pabeigšana un vienošanās par vispārēju pieeju kontroles sistēmas pārskatīšanai).

Zivsaimniecība

Ministri apsprieda prioritātes oficiālu divpusēju apspriežu sākšanai starp ES un Apvienoto Karalisti par konkrētu zvejas iespēju noteikšanu 2021. gadam attiecībā uz kopīgi pārvaldītiem krājumiem (un kopīgiem dziļūdens zivju krājumiem 2021. un 2022. gadam). Ministri atbalstīja arī prezidentvalsts sākotnējās norādes Eiropas Komisijai, kuras vadībā notiks minētās apspriedes, uzsverot nepieciešamību ievērot kopējās zivsaimniecības politikas principus. Svarīga prioritāte ministriem bija pēc iespējas drīz panākt noteiktību ES zvejnieku kopienām un sekmēt nozares vides, ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Ministri arī aicināja Eiropas Komisiju apspriedēs nodrošināt skaidrību un pārredzamību; viņi uzsvēra, ka ir nepieciešams visā procesā un dažādos līmeņos būt pilnībā informētiem un iesaistītiem.

Dažas dalībvalstis arī pauda bažas par Norvēģijas nesen vienpusēji pieņemto lēmumu attiecībā uz kvotām dažiem kopīgiem krājumiem un aicināja ātri pabeigt ES un Norvēģijas sarunas par zvejas iespējām.

ES un Apvienotās Karalistes apspriedes par zvejas iespējām 2021. gadam ir vēsturiski nozīmīgas. Mēs pirmo reizi īstenosim ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumu. Mēs vēlamies noteikt pareizo kursu nolīgumam, kura galvenā prioritāte ir ilgtspēja un ar kuru tiek nodrošināta iztika mūsu zvejnieku kopienām.

Rikārdu Serrānu Santušs, Portugāles jūrlietu ministrs

Lauksaimniecība

Pēcpusdienas sēdes laikā ministri, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju, apmainījās viedokļiem par jaunākajām starptautiskās tirdzniecības norisēm un to ietekmi uz ES lauksaimniecības pārtikas nozari. Vairāki ministri uzsvēra nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus ES tirdzniecības nolīgumos (piemēram, ar "Mercosur"), lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret Eiropas lauksaimniekiem. Daudzi ministri uzsvēra, ka ir svarīgi, lai lauksaimniecības pārtikas produkti tiktu importēti no trešām valstīm tikai tad, ja tās tāpat kā ES valstis ievēro augstus vides un ilgtspējas standartus. Ministri arī atzinīgi novērtēja ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu un netarifa statusa noteikšanu lauksaimniecības pārtikas produktiem, uzsverot, ka, lai nodrošinātu noteiktību un stabilitāti nozarē, ir cieši jāuzrauga šā nolīguma īstenošana, tostarp tādos jautājumos kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Ministri arī atzīmēja jaunās perspektīvas un iespējas, kas rodas līdz ar jauno ASV administrāciju, jo īpaši attiecībā uz spriedzes mazināšanu tirdzniecības jautājumos.

Eiropas Komisija arī īsi iepazīstināja ar Kopīgā pētniecības centra (JRC) 2016. gada pētījuma atjaunināto redakciju, kurā aplūkoti jaunākie ES noslēgtie nolīgumi, piemēram, nolīgumi ar "Mercosur", Kanādu, Japānu, Vjetnamu un Meksiku. Sākotnējie rezultāti apstiprināja, ka ES tirdzniecības programma var sniegt labumu ES lauksaimniecības nozarei (apsverot dažādus scenārijus). Lai gan ministri atzinīgi vērtēja sākotnējos secinājumus, viņi norādīja – lai pētījumu varētu apspriest kādā no nākamajām ministru sanāksmēm, ir jāsaņem detalizētākā formā un padziļināti jāizanalizē.

Prezidentvalsts arī informēja ministrus par pašreizējo stāvokli sarunās par KLP reformu paketi laikposmam pēc 2020. gada, paskaidrojot, ka ir plānotas vairākas politiskas un tehniskas sanāksmes, lai panāktu vienošanos šajā pavasarī. Galvenie aspekti bija jaunais īstenošanas modelis, zaļā arhitektūra un vides standarti, tirdzniecība ar trešām valstīm, ārkārtas tirgus pasākumi un citi. Kopumā ministri mudināja prezidentvalsti ievērot Padomes vispārējo pieeju (par ko tika panākta vienošanās 2020. gada oktobrī) iestāžu sarunās un arī saistībā ar plaši apspriesto reformas zaļo arhitektūru, taču daži ministri atbalstīja atsevišķus Eiropas Parlamenta grozījumus. Ministri atkārtoti uzsvēra nepieciešamību vienkāršot noteikumus, līdzsvarot ietekmi uz vidi un sociālekonomiskās sekas un pēc iespējas drīz panākt vienošanos, pamatojoties uz sistēmu, kas vērsta rezultātiem.

• KLP nākotne pēc 2020. gada (vispārīga informācija)

Mūsu prezidentūras absolūta prioritāte ir panākt vienošanos sarunās par KLP reformu pavasarī. Šajā nolūkā mēs plānojam balstīties uz rūpīgo darbu, ko paveikušas iepriekšējās prezidentvalstis, un uz to gūtajiem panākumiem. Padomes vispārējā pieeja joprojām ir mūsu ceļvedis sarunās; tas ir līdzsvarots teksts, kas mums palīdzēs panākt līdzsvarotu vienošanos. Lauksaimniecība ir viens no galvenajiem faktoriem, lai pilnībā izmantotu un paātrinātu Eiropas atveseļošanas un digitālās pārkārtošanās plānu ietekmi. Marija du Sēu Antūneša, Portugāles lauksaimniecības ministre

Citi apspriestie jautājumi (sadaļā "Citi jautājumi") bija šādi: i) Horvātijas delegācijas sniegtā informācija par nesen Horvātijā notikušās zemestrīces ietekmi uz lauksaimniecības nozari un noteiktiem lauku apvidiem; šo informāciju papildināja pieprasījumi Komisijai izrādīt elastīgāku attieksmi un iedarbināt visus pieejams pasākumus atjaunošanas sekmēšanai; ii) Slovēnijas delegācijas aicinājums (ko atbalstīja 13 dalībvalstis) ieviest ES līmeņa pasākumus, lai palīdzētu cūkgaļas nozarei atgūties pēc būtiskā cenu krituma Covid-19 pandēmijas dēļ.