Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2022. gada 13. jūnijs

Galvenie rezultāti

Lauksaimniecība

Apspriešanās par tirgus situāciju, jo īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

Pamatojoties uz Eiropadomes secinājumiem, ministri atgādināja, cik svarīgi ir efektīvi koordinācijas pasākumi starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu globālu reakciju uz pārtikas nodrošinājuma problēmām. Ukrainas iedzīvotāju labā, kā arī lai atvieglotu situāciju starptautiskajos tirgos, pirms nākamās ražas novākšanas ir jārada iespēja izvest glabātuvēs esošos graudus no Ukrainas. Ņemot vērā Komisijas un dalībvalstu sniegto jaunāko informāciju un saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, ministri turpināja viedokļu apmaiņu par situāciju lauksaimniecības tirgos gan pasaules, gan Eiropas līmenī.

Ministri apsprieda arī nesenos laika apstākļus dažās dalībvalstīs, tostarp Horvātijā.

Šajā sakarā sešpadsmit delegācijas lūdza Komisiju uz 2023. gada kampaņas laiku pagarināt 2022. gadā ieviesto principu par pagaidu atkāpēm no dažiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) noteikumiem. Komisija norādīja, ka tā ātri sazināsies ar Padomi šajā jautājumā. Ministri arī atkārtoti apstiprināja, ka, pateicoties KLP, Eiropas Savienība (ES) ir pašpietiekama attiecībā uz lielāko daļu lauksaimniecības preču, un apstiprināja KLP spēju sekmēt globālo nodrošinātību ar pārtiku, kā to uzsvērusi Eiropadome.

• Lauksaimniecības tirgu stāvoklis, jo īpaši pēc iebrukuma Ukrainā
• Kā Krievijas karš Ukrainā ir ietekmējis tirgus (vispārīga informācija)
• ES reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā (vispārīga informācija)
• Pārtikas nodrošinājums un pieejamība cenu ziņā (vispārīga informācija)

Importēto lauksaimniecības produktu standartu savstarpīgums

Ministri apmainījās viedokļiem par Komisijas sniegto informāciju attiecībā uz tās nesen pieņemto ziņojumu par ES veselības un vides standartu piemērošanu importētiem lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem. Diskusijā turpināja iepriekšējās debates, ko prezidentvalsts Francija 2022. gada februārī rīkoja par saskaņotības stiprināšanu starp Eiropas zaļo kursu, kopējo lauksaimniecības politiku un ES tirdzniecības politiku.

Ziņojums apliecināja spēju saskaņā ar PTO standartiem īstenot pasākumus daudzpusējos forumos, divpusējos tirdzniecības nolīgumos vai ar autonomiem pasākumiem, ja Eiropas noteikumos tiek ieviests ražošanas standarts. Ministri pauda gandarījumu par ziņojumu un uzsvēra, ka vairākās jomās, piemēram, dzīvnieku labturības jomā, ko minēja daudzas delegācijas, ir būtiski izskatīt savstarpīgumu, jo īpaši izmantojot daudzpusējus forumus un divpusējas sarunas. Viņi arī lūdza regulāri veikt īstenoto vai plānoto pasākumu pēcpasākumus.

• Ziņojums par Savienības veselības un vides standartu piemērošanu importētiem lauksaimniecības un agropārtikas produktiem
• KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI "ES veselības un vides standartu piemērošana importētiem lauksaimniecības un agropārtikas produktiem"

Citi jautājumi

Prezidentvalsts informēja ministrus par darbu, kas pēdējo trīs mēnešu laikā veikts saistībā ar priekšlikumu regulai par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN). Viņi arī saņēma informāciju no Komisijas par pašreizējo stāvokli saistībā ar Āfrikas cūku mēra epizootijām Eiropā un nepieciešamību turpināt visu iesaistīto personu mobilizēšanos, lai to izskaustu, kā arī par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) plānošanas procesu. Delegācijas ministrus informēja arī par nesenajiem laikapstākļiem dalībvalstīs (Horvātija) un par vienotu pieeju attiecībā uz mērķiem samazināt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu (Igaunija).

Zivsaimniecība

Zvejas iespējas 2023. gadam

Komisija ministrus informēja par stāvokli kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanā. Ministri tika arī informēti par to, ka ir sākta sabiedriskā apspriešana par zvejas iespējām 2023. gadam, kas ilgs līdz 2022. gada 31. augustam. Ministri apmainījās viedokļiem par zivju krājumu stāvokli un uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem trim KZP pīlāriem, kā arī vajadzību atzīt nozares centienus un veiktos uzlabojumus. Viņi arī apsprieda izkraušanas pienākuma īstenošanu, katra jūras baseina specifiku, trešo valstu zvejas ietekmi un Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī citu faktoru, piemēram, klimata un piesārņojuma, ietekmi uz zvejas resursiem. Ministri turklāt apsprieda būtiskos traucējumus zvejniecības nozarē, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, neatkarīgi no tā, vai runa ir par tirdzniecības plūsmām, zinātnisko ieteikumu izstrādi vai konkrētu sarunu rīkošanu starptautiskā līmenī. Viņi arī minēja Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) izmantošanu, lai finansētu krīzes pasākumus nozares atbalstam.

• Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei "Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2023. gada ievirzes"
• KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS, kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei "Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2023. gada ievirzes"

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN