Konkurētspējas padome (Iekšējais tirgus un rūpniecība), 2026. gada 28. maijs

Galvenie rezultāti

Kopumā šodienas diskusijas apliecināja stingru kopīgu apņemšanos stiprināt Eiropas rūpniecības noturību un autonomiju un pilnībā atraisīt mūsu vienotā tirgus potenciālu, lai tas turpinātu sniegt labumu uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem visā Eiropā.

Mihalis Damjans, Kipras Republikas enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs

Industriālās attīstības paātrināšanas akts

Ministri rīkoja politikas debates par Industriālās attīstības paātrināšanas aktu: kā ar Eiropas preferences un mazoglekļa prasību starpniecību vislabāk izmantot piekļuvi vienotajam tirgum. Industriālās attīstības paātrināšanas akts (IAPA) ir viens no tiesību aktu pamatpriekšlikumiem. Tā mērķis ir stiprināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju, lai līdz 2035. gadam panāktu, ka rūpniecības nozare veido 20 % no ES IKP. Tas ietver tādus pasākumus kā atļauju piešķiršanas paātrināšana, pieprasījuma pēc mazoglekļa vai ES ražotiem produktiem palielināšana un ārvalstu ieguldījumu kontrole. Komisija to pieņēma 2026. gada 4. martā.

Vairums dalībvalstu atbalstīja IAPA un Eiropas izcelsmes pasākumu mērķus. Tomēr dažas pauda bažas par tirgus sadrumstalotību (jo īpaši attiecībā uz dekarbonizācijas prasībām) un lielāku administratīvo slogu, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu un atļauju piešķiršanas procedūrām. Ministru viedokļi atšķīrās par īstenošanas ātrumu – daži mudināja rīkoties ātri, lai atbalstītu rūpniecību, savukārt citi prasīja noteikt pietiekami ilgus pārejas periodus, lai varētu pielāgoties. Vairāki ministri ierosināja paplašināt IAPA, lai ietvertu papildu nozares. Visbeidzot – lai gan lielākā daļa delegāciju atkārtoti uzsvēra, ka ir jāsaglabā atvērta ekonomika (gan tirdzniecībai, gan investīcijām), dažas delegācijas brīdināja, ka pārmērīga atvērtība varētu apdraudēt principu “Ražots Eiropā”.

• Industriālās attīstības paātrināšanas akts
• Rūpniecības politika (vispārīga informācija)

Regula par 28. režīma korporatīvo tiesisko regulējumu: EU Inc.

Ministri rīkoja politikas debates par 28. režīma korporatīvo tiesisko regulējumu: EU Inc. 28. režīms (EU Inc.) ir tiesību akta priekšlikums, ar ko izveido fakultatīvu, pilnībā digitālu sabiedrību tiesību regulējumu, kas ļauj uzņēmumiem darboties visās 27 ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu, saskaņotu juridisko formu ar racionalizētām reģistrācijas, pārvaldības un likvidācijas procedūrām. Šis jaunais sabiedrības veids tiks saukts par “EU Inc.”, un to būs iespējams izveidot vien 24 stundu laikā par tikai 100 EUR, izmantojot pilnībā digitālu platformu.

Ministri atzinīgi novērtēja priekšlikumu un uzsvēra priekšrocības, ko sniedz vienkāršots digitālais sabiedrību tiesību režīms. Vienlaikus daudzas delegācijas uzsvēra, ka ir vajadzīgi stingri aizsardzības pasākumi, lai novērstu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Dažas delegācijas uzsvēra, ka ir svarīgi izvēlēties pareizo juridisko pamatu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību tādās jomās kā nodokļi, minimālais kapitāls vai maksātnespēja. Vairākas delegācijas uzsvēra, cik svarīgi ir ievērot valstu noteikumus tādās jomās kā darba tiesības. Kopumā vairums delegāciju norādīja, ka ir apņēmušās virzīt uz priekšu šo svarīgo priekšlikumu un sasniegt Eiropadomes noteikto mērķi, proti, panākt, ka līdz 2026. gada beigām priekšlikums ir apstiprināts.

• 28. režīma korporatīvais tiesiskais regulējums: EU Inc.
• Vienotais tirgus (vispārīga informācija)

Secinājumi par ilgtspējīga un konkurētspējīga tūrisma veidošanu nākotnei

Padome pieņēma visaptverošus secinājumus par ilgtspējīgas un konkurētspējīgas 21. gadsimta tūrisma nozares veidošanu. Secinājumos ir atzīta tūrisma būtiskā ekonomiskā loma – tas veido 7 % no ES bruto pievienotās vērtības, 10 % darbvietu un atbalsta 4,6 miljonus uzņēmumu, galvenokārt MVU, vienlaikus par prioritāti nosakot vidisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju.

Tūrisms ir galvenais izaugsmes, nodarbinātības un kultūras apmaiņas virzītājspēks visā ES. Šodienas secinājumos ir noteikta skaidra virzība uz to, lai nodrošinātu nozares ilgtermiņa noturību un konkurētspēju strauji mainīgajā pasaulē.

Kosts Kumis, Kipras Republikas tūrisma viceministrs

• 2022. gadā pieņemtais tūrisma nozares pārkārtošanās plāns

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Padomes secinājumi par ES tūrisma programmu 2030. gadam

Tuvo Austrumu krīzes ietekme uz ES tūrisma nozari

Ministri apmainījās viedokļiem par labākajiem veidiem, kā mazināt Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz ES tūrisma nozari, un izklāstīja valsts līmenī ieviestos atbalsta pasākumus. Minētajai krīzei ir bijusi sarežģīta divējāda ietekme uz Eiropas tūrismu, ik dienu radot ievērojamus zaudējumus reģionālajā tūrismā un vienlaikus stiprinot Eiropu kā drošu alternatīvu.

Visas delegācijas atzina grūtības, ar kurām nozare, jo īpaši MVU, saskaras, lai gan apmērs, kādā šī ietekme skārusi dažādas dalībvalstis, ir bijis atšķirīgs; šo ietekmi īpaši izjutušas salu dalībvalstis un salas. Daudzas delegācijas aicināja uz koordinētu Eiropas reakciju, tostarp ciešāku informācijas apmaiņu, un iniciatīvām Eiropas kā droša ceļojuma galamērķa popularizēšanai.

Galvenās problēmas, ar kurām saskaras Eiropas ķīmiskā rūpniecība

Pusdienu pārtraukumā ministri rīkoja neformālas debates par galvenajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas ķīmiskā rūpniecība. Diskusijā piedalījās Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes (CEFIC) ģenerāldirektors Marko Mensinks (Marco Mensink).

• Eiropas ķīmiskās rūpniecības rīcības plāns
• Tīras rūpniecības kurss: kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis

Citi jautājumi

Sadaļā “Citi jautājumi” ministri tika informēti par vienpadsmit jautājumiem.

• Prezidentvalsts Kipra ministrus informēja par pašreizējo stāvokli saistībā ar šādiem tiesību aktu priekšlikumiem:

1. papildu aizsardzības sertifikāti (PAS),
2. Regula, ar ko izveido Eiropas Konkurētspējas fondu (EKF),
3. Regula, ar ko groza Kritiski svarīgo izejvielu aktu (CRMA),
4. Regula par norīkoto darba ņēmēju e-deklarāciju.

• Komisija iepazīstināja ar paziņojumu “Vienkāršāki, skaidrāki un labāk izpildīti ES noteikumi”, kuru Komisija pieņēma 2026. gada 28. aprīlī, un prezidentvalsts Kipra iepazīstināja ar ievērojamo darbu, kas tās pilnvaru laikā veikts vienkāršošanas jomā.

• Vienkāršāki, skaidrāki un labāk izpildīti ES noteikumi

• Portugāles un Latvijas delegācijas sniedza informāciju par tematu “Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas pārskatīšana: kā precizēt stimulējošas ietekmes praktisko piemērošanu, lai uzlabotu apstākļus konkurētspējas palielināšanai”.
• Polijas delegācija kopā ar 25 citām delegācijām iepazīstināja ar kopīgu neoficiālu dokumentu par stratēģisko nepieciešamību paplašināt atbalstu “Tavs Eiropas padomdevējs” SOLVIT tīklam.
• Francijas delegācija ministrus informēja par Energoietilpīgo rūpniecības nozaru ministru alianses pēdējo sanāksmi.
• Bulgārijas, Čehijas, Grieķijas, Polijas un Rumānijas delegācijas sniedza informāciju par ES ETS ietekmi uz energoietilpīgām nozarēm.
• Nīderlandes, Somijas, Francijas, Portugāles un Zviedrijas delegācijas ministrus informēja par Eiropas Produktu aktu kā vienotā tirgus stūrakmeni.
• Nīderlandes, Spānijas un Slovākijas delegācijas ministrus informēja par to uzņēmumu grūtībām, uz kuriem attiecas Vispārējā grupu atbrīvojuma regula.
• Gadu pēc vienotā tirgus stratēģijas ieviešanas Komisija ministrus informēja par jaunākajām izmaiņām tajā un plānotajiem turpmākajiem pasākumiem.
• Komisija iepazīstināja ar 30. aprīlī pieņemto apvienošanās pamatnostādņu pārskatītās redakcijas projektu.
• Īrijas delegācija informēja par gaidāmās prezidentūras prioritātēm rūpniecības un iekšējā tirgus jomā.

“A” punkti

Ministri pieņēma “A” punktu sarakstu.

• Vienotais tirgus (vispārīga informācija)
• ES industriālā politika (vispārīga informācija)