ES rūpniecības politika

Eiropas industriālā stratēģija

ES mērķis ir palielināt savu rūpniecības nozaru konkurētspēju globālā mērogā un padarīt tās par pārmaiņu, inovācijas un izaugsmes veicinātājām.

Eiropas industriālā stratēģija ir vērsta uz trim jomām:

• ar ES stratēģiskajām atkarībām saistītu jautājumu risināšana,
• vienotā tirgus noturības stiprināšana,
• zaļās un digitālās pārkārtošanās paātrināšana.

Saskaņā ar Zaļā kursa industriālo plānu tika ierosinātas papildu iniciatīvas nolūkā paātrināt rūpniecības pārveidi par neto nulles emisiju rūpniecību un ļaut Eiropai virzīties uz klimatneitralitāti.

Turklāt saskaņā ar Konkurētspējas kompasu Komisija ierosināja tīras rūpniecības kursu un Rūpniecības attīstības paātrināšanas aktu nolūkā palīdzēt ražotājiem pāriet uz tīru ražošanu un tehnoloģijām, veicināt ražošanu un uzlabot ES izaugsmi un konkurētspēju.

Stratēģiskā autonomija

Stratēģiskā autonomija nozīmē, ka ir jāsamazina ES atkarība no citiem, piemēram, attiecībā uz kritiski svarīgiem materiāliem un tehnoloģijām, pārtiku, infrastruktūru un drošību.

Tā ir arī iespēja attīstīt tirgus, produktus un pakalpojumus un veicināt konkurētspēju Eiropas Savienībā.

Industriālajā stratēģijā ir ierosināts:

• strādāt pie diversificētām starptautiskām partnerībām, kas palīdz veidot ekonomikas noturību ar ieguldījumiem un tirdzniecību,
• atbalstīt jaunas rūpniecības alianses stratēģiskās jomās, kas piesaista privātos ieguldītājus un veicina darbvietu radīšanu,
• uzraudzīt stratēģiskās atkarības.

Kritiski svarīgās izejvielas

2024. gada martā pieņemtā Kritiski svarīgo izejvielu akta mērķi ir:

• palielināt un dažādot ES kritiski svarīgo izejvielu piegādi,
• uzlabot apritīgumu, tostarp reciklēšanu,
• atbalstīt pētniecību un inovāciju resursu efektivitātes un aizstājēju izstrādes jomā.

Attiecībā uz kritiski svarīgo izejvielu ES gada patēriņu ES 2030. gadam ir izvirzījusi šādus mērķus:

• vismaz 10 % – no ieguves ES,
• vismaz 40 % – no pārstrādes ES,
• vismaz 25 % – no reciklēšanas iekšzemē.

Mikroshēmu nozare

Ar ES Mikroshēmu aktu tiek risinātas galvenās problēmas, ar kurām saskaras pusvadītāju nozare, ar mērķi:

• mazināt deficītu,
• paaugstināt ES energoapgādes drošību un mazināt atkarību no ārvalstu dalībniekiem,
• radīt kvalitatīvas darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas.

Mērķis ir līdz 2030. gadam divkāršot ES daļu globālajā pusvadītāju tirgū.

Vienotā tirgus noturība

ES ir pieņēmusi Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības aktu, kas nodrošina strukturētu satvaru, lai prognozētu būtiskus traucējumus ES iekšējā tirgū, sagatavotos tiem un reaģētu uz tiem.

Šī ES akta mērķis ir:

• stiprināt iekšējo tirgu, īstenojot proaktīvus pasākumus, kas ļauj efektīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām,
• aizsargāt kritiskās piegādes ķēdes,
• nodrošināt nepārtrauktu brīvu preču un pakalpojumu apriti un personu pārvietošanos.

Neto nulles emisiju tehnoloģiju produkti

Pateicoties Neto nulles emisiju industrijas aktam, ES paplašinās tīru tehnoloģiju ražošanu ES.

Šie jaunie noteikumi atvieglos nosacījumus ieguldījumiem zaļajās tehnoloģijās.

Mērķis ir apmierināt 40 % ES vajadzību ar stratēģiskiem neto nulles emisiju tehnoloģiju produktiem, piemēram, saules fotoelementu paneļiem, vējturbīnām, akumulatoriem un siltumsūkņiem.

Akts paātrinās progresu ES klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, vienlaikus palielinot ES rūpniecības konkurētspēju, radot kvalitatīvas darbvietas un atbalstot ES centienus kļūt enerģētiski neatkarīgai.

Elektroenerģijas tirgus

Elektroenerģijas tirgus modeļa reformas mērķi ir šādi:

• samazināt elektroenerģijas cenu atkarību no svārstīgām fosilā kurināmā cenām,
• pasargāt patērētājus no krasiem cenu kāpumiem,
• paātrināt atjaunīgās enerģijas apguvi.

Vienlaikus reforma nodrošinās uzņēmumiem lielāku stabilitāti un konkurētspēju.

Skatīt arī