"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Konkurētspējas padome (Iekšējais tirgus un rūpniecība), 2026. gada 26. februāris
Galvenie rezultāti
2026. gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju
Ministri apsprieda 2026. gada ziņojumu par vienoto tirgu un konkurētspēju, ar kuru Komisija nāca klajā 2026. gada 30. janvārī. Viņi atzina ziņojumā uzsvērtās problēmas, tostarp administratīvo slogu, pārmērīgu regulējumu un tādus atlikušos šķēršļus kā, piemēram, tā dēvētos “terrible 10”. Viņi arī minēja augstās enerģijas cenas, izmaksas, kas saistītas ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), atkarības no kritiskām izejvielām. Daudzi mudināja jau šogad pāriet no stratēģijas uz rīcību.
Vairāki ministri aicināja ātri pieņemt 28. sabiedrību tiesību režīmu, izveidot reālu kapitāla tirgu savienību, jaunus tirdzniecības nolīgumus un īstenot pasākumus saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu, piemēram, ES bāzētu izejvielu ieguvi un reciklēšanu. Daži no runātājiem arī brīdināja par pārmērīgu reglamentēšanu (nevajadzīgu valsts noteikumu pievienošanu) un norādīja, ka dažas iekšējā tirgus problēmas izriet no dalībvalstu rīcības.
Ministri apzināja nozares, kurās ir vislielākās atkarības un kurām jāpievērš īpaša uzmanība, piemēram, tērauds un alumīnijs, pusvadītāji, akumulatori, zāles vai autobūve.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ministri apmainījās viedokļiem par ārkārtas rīcības plāniem rūpniecības noturībai un turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas tērauda, autobūves un ķīmiskās rūpniecības rīcības plāniem tīras rūpniecības kursa ietvaros.
Lielākā daļa ministru atzinīgi novērtēja ierosinātos nozaru plānus un aicināja tos raiti īstenot, savukārt daži uzsvēra, ka ir jāvienkāršo starpnozaru tiesību akti, piemēram, atļauju piešķiršanas prasības. Augstas enerģijas cenas tika atzītas par galveno jautājumu, no kura atkarīga konkurētspējas uzlabošana visās trijās nozarēs.
Attiecībā uz automobiļiem lielākā daļa ministru atbalstīja oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu, lai gan viedokļi par nepieciešamajām izmaiņām būtiski atšķīrās. Vairākas delegācijas aicināja mērķtiecīgi pārskatīt REACH regulu un atbalstīja autobūves tiesību aktu kopumu un CO2 mērķrādītāja elastību jauniem transportlīdzekļiem, un akumulatoru ražošanas veicināšanas stratēģiju, lai gan viedokļi atšķīrās par citiem priekšlikumiem, piemēram, par korporatīvajiem autoparkiem. Attiecībā uz ķimikālijām lielākā daļa ministru pauda atzinīgu vērtējumu par Ķimikāliju aliansi. Ciktāl ir runa par tēraudu, nopietnas bažas radīja trešo valstu pārprodukcija, un daudzi ministri mudināja izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus. Turklāt vairāki ministri uzsvēra, ka metāllūžņi ir jāpatur ES un jāizveido otrreizējo izejvielu tirgus.
Patērētāju tiesību aizsardzības programma 2030. gadam
Ministri pieņēma Padomes secinājumus par Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2030. gadam, ar ko Komisija nāca klajā 2025. gada 19. novembrī. Secinājumos aicināts stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību (jo īpaši iepērkoties tiešsaistē), veicināt ilgtspējīgu patēriņu, labāku izpildi un ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm.
Patērētāju tiesību aizsardzība un konkurētspēja ir vienas monētas divas puses. Lai aizsargātu patērētājus digitālajā laikmetā, mums ir jānovērš kaitīga tiešsaistes prakse un riski, jānodrošina ilgtspējīgs patēriņš un jāstiprina pārrobežu izpilde. Tikai ar drosmīgu rīcību šajās jomās mēs varam veidot taisnīgāku, zaļāku un drošāku Eiropas tirgu visiem patērētājiem.
Mihalis Damjans, Kipras Republikas enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs
Ministri rīkoja politikas debates par Eiropas Konkurētspējas fondu (EKF), kas ir svarīgs ES 2028.–2034. gada ilgtermiņa budžeta elements (jaunā daudzgadu finanšu shēma, DFS). Dalībvalstis EKF novērtēja atzinīgi kā svarīgu rīku investīciju un inovācijas veicināšanai. Tomēr diskusijas notika par to, vai fondam būtu jāpiešķir prioritāte projektiem, pamatojoties tikai uz izcilību, vai arī jāņem vērā ģeogrāfiskais līdzsvars.
Daudzi ministri uzsvēra, ka fondam jābūt lietotājdraudzīgam un ka visā investīciju ciklā jāsniedz īpaši norādījumi un atbalsts MVU. Viņi uzsvēra, cik svarīgi ir atbalstīt projektus visā piegādes ķēdē. Turklāt daudzas delegācijas uzsvēra, cik svarīgi ir cieši sasaistīt EKF ar ES pētniecības un inovācijas satvaru “Apvārsnis Eiropa”, lai nodrošinātu pastāvīgu atbalstu inovatīviem projektiem no prototipu posma līdz rūpnieciskai izvēršanai.
Vairākas delegācijas uzsvēra, ka ir svarīgi, lai EKF piesaistītu privātās investīcijas un samazinātu risku. Tās ierosināja iesaistīt valstu investīciju bankas, lai atbalstītu vietējās investīcijas, un ieteica izmantot pieredzi, kas gūta tādās investīciju programmās kā pašreizējā “InvestEU”, lai palīdzētu piesaistīt privāto finansējumu.
MVU ir visu ES vērtības ķēžu pamatelements, un tie ir jāintegrē kopdarbīgās pētniecības un ražošanas vērtības ķēdēs, lai mūsu industriālās ekosistēmas būtu noturīgas un efektīvas. Mūsu konkurētspēja ir atkarīga no MVU integrācijas visā piegādes ķēdē, un EKF var piedāvāt vienkāršākus rīkus MVU dalībai programmā un izaugsmei.
Mihalis Damjans, Kipras Republikas enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs
Kopīgas atbildības uzņemšanās, lai likvidētu šķēršļus vienotajā tirgū
Pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par tematu “Kopīgas atbildības uzņemšanās, lai likvidētu šķēršļus vienotajā tirgū”. Prezidentvalsts Kipra ir sagatavojusi piezīmi, lai virzītu diskusijas, kurās ministri tiek aicināti paust savu viedokli par šādiem jautājumiem: Komisijas trūkumi un dalībvalstu pienākumi; ceļvedis un rīcības plāns “Viena Eiropa, viens tirgus”; viegli īstenojamas (tādas, kuru nestie augļi ir viegli plūcami) pakalpojumu reformas, kas var piedāvāt ātrus, redzamus uzlabojumus uzņēmumiem, iespējamus saistošus termiņus desmit nopietnāko šķēršļu jeb “terrible 10” novēršanai un, visbeidzot, mērķtiecīgus pasākumus konkrētām nozarēm.
Polijas delegācija informēja ministrus par rezultātiem, kas gūti ministru alianses sanāksmē par energoietilpīgām nozarēm.
Čehijas, Igaunijas, Somijas, Īrijas un Latvijas delegācijas sniedza ministriem prezentāciju par to, ka “efektīva konkurences politika ir stūrakmens labi funkcionējošam, noturīgam un konkurētspējīgam vienotajam tirgum”.
Beļģijas delegācija informēja ministrus par rūpniecības konkurētspējas aizsardzību, izmantojot pragmatisku un tehnoloģiski neitrālu ūdeņraža pieeju saskaņā ar RED III.
