"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ministri vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu pārskatīt Rūpniecisko emisiju direktīvu.
Direktīva ir galvenais ES instruments, ar ko reglamentē jautājumus saistībā ar piesārņojumu, ko rada rūpnieciskas iekārtas un lielas intensīvas lopkopības saimniecības. Pārskatīšanā ir ierosināts vēl vairāk censties samazināt piesārņojumu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, lai līdz 2050. gadam panāktu nulles piesārņojuma, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku.
Piesārņojums izraisa nopietnas slimības un nodara kaitējumu videi. ES mērķis 2050. gadam ir samazināt piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs nav kaitīgs cilvēka veselībai. Šodien panāktā Padomes vienošanās par rūpnieciskajām emisijām paredz stingrākus noteikumus attiecībā uz piesārņojuma novēršanu tā rašanās vietā. Tādējādi būs noteikti iedarbīgāki piesārņojuma ierobežojumi un nozarei un lielām lopkopības saimniecībām tiks sniegti skaidri norādījumi, kā pareizi investēt, lai tiktu efektīvi samazināts to radītais piesārņojums.
Romina Purmohtari, Zviedrijas klimata un vides ministre
Ministri rīkoja politikas debates par priekšlikumu izveidot ES sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem.
Priekšlikuma mērķis ir atvieglot augstas kvalitātes oglekļa piesaistījumu ieviešanu Eiropas Savienībā, aptverot pastāvīgu oglekļa uzglabāšanu ar rūpnieciskām tehnoloģijām, oglekļsaistīgu lauksaimniecību un oglekļa uzglabāšanu produktos.
Debašu mērķis bija sniegt norādes turpmākajam darbam Padomē saistībā ar priekšlikumu. Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā ES sertifikācijas satvars papildus ilgtspējīgiem emisiju samazināšanas centieniem var palīdzēt palielināt augstas kvalitātes oglekļa piesaistījumus Eiropas Savienībā. Viņi arī apsprieda galvenās priekšlikuma iespējas un problēmas.
Dalībvalstis atzinīgi novērtēja priekšlikuma mērķi vēl vairāk stimulēt oglekļa piesaistes darbības Eiropas Savienībā, taču piekrita, ka būtiskie priekšlikuma aspekti būs jāapspriež pamatīgāk. Vairums dalībvalstu arī uzsvēra, ka, lai gan oglekļa piesaistījumiem būs arvien lielāka loma ES klimata politikā, galvenā uzmanība tomēr būtu jāpievērš centieniem mazināt emisijas un dekarbonizēt Eiropas ekonomiku.
Ministri rīkoja politikas debates par priekšlikumu pārskatīt ES tiesību aktus par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.
Priekšlikuma mērķis ir pastiprināt spēkā esošos noteikumus par iepakojuma un izlietotā iepakojuma rašanās novēršanu, samazināšanu un reciklēšanu. Tajā cita starpā ir ierosināts katrai dalībvalstij līdz 2040. gadam par 15 % samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu uz vienu iedzīvotāju un līdz 2030. gadam panākt, lai viss iepakojums ES tirgū būtu reciklējams ekonomiski izdevīgā veidā.
Debašu mērķis bija sniegt politiskas norādes darbam Padomē.
Ministri tika aicināti paust viedokli par vispārējo priekšlikuma mērķi un to, kurus elementus viņi šajā sakarā uzskata par piemērotākajiem un savlaicīgākajiem. Ministrus aicināja arī apzināt, kādi, viņuprāt, ir svarīgākie pasākumi, kas veicina iepakojuma atkritumu rašanās novēršanu un sekmē inovatīvus risinājumus Eiropas Savienībā.
Ministri rīkoja debates par priekšlikumu pārskatīt Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu.
Direktīvas mērķis ir mazināt piesārņojumu upēs, ezeros, gruntsūdeņos un jūrās, uzlabojot notekūdeņu attīrīšanu un vienlaikus ieviešot principu "piesārņotājs maksā", nosakot energoneitralitātes mērķus un palielinot atkārtotu barības vielu izmantošanu.
Ministri tika aicināti paust viedokli par to, cik vērienīgam jābūt mērķim vērsties pret atlikušajiem komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma avotiem, un par paplašinātas ražotāja atbildības shēmas un energoneitralitātes mērķu iekļaušanu priekšlikumā.
Dalībvalstis atzinīgi novērtēja pārskatīšanu, jo tās mērķis ir nodrošināt konkrētus līdzekļus, ar kuriem tiek labāk aizsargāta Eiropas iedzīvotāju veselība un vide. Sīkāka informācija par ierosinātajiem termiņiem un prasībām vēl ir jāprecizē tehniskā līmenī.
Pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas pusgada zaļināšanu. Prezidentvalsts galvenās debašu atziņas iekļaus kopīgajā kopsavilkuma ziņojumā Eiropadomes marta sanāksmei. Ziņojumā tiks apkopotas visas ar Eiropas pusgadu saistītās debates, kas notikušas Padomes nozaru sastāvos.
Sadaļā "Citi jautājumi" ministri uzklausīja Austrijas sniegto informāciju attiecībā uz Regulu par augiem, kas iegūti, izmantojot jaunas genomikas metodes.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Piesārņojums izraisa nopietnas slimības un nodara kaitējumu videi. ES mērķis 2050. gadam ir samazināt piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs nav kaitīgs cilvēka veselībai. Šodien panāktā Padomes vienošanās par rūpnieciskajām emisijām paredz stingrākus noteikumus attiecībā uz piesārņojuma novēršanu tā rašanās vietā. Tādējādi būs noteikti iedarbīgāki piesārņojuma ierobežojumi un nozarei un lielām lopkopības saimniecībām tiks sniegti skaidri norādījumi, kā pareizi investēt, lai tiktu efektīvi samazināts to radītais piesārņojums.