Skip to content
  • Vides padome

Vides padome, 2023. gada 20. jūnijs

Galvenie rezultāti

Dabas atjaunošanas tiesību akts

ES dalībvalstu vides ministri panāca vispārēju pieeju par priekšlikumu dabas atjaunošanas regulai.

Šodien ir laba diena dabai. Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz Dabas atjaunošanas aktu. Ir redzams, ka prezidentvalsts ir smagi strādājusi, lai rastu pareizo līdzsvaru, un ir rūpīgi uzklausījusi visas dalībvalstis, kurām ir bijušas dažādas bažas un piezīmes par priekšlikumiem. Esmu gandarīta, ka esam atraduši veidu, kā panākt vispārēju pieeju šim dosjē. Šis teksts veido stabilu pamatu sarunām ar Eiropas Parlamentu. Cerams, ka galīgajā redakcijā izstrādātais Dabas atjaunošanas akts mums ļaus atjaunot veselīgu biodaudzveidības līmeni, cīnīties pret klimata pārmaiņām un izpildīt Kuņminas–Monreālas nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības. Romina Purmohtari, Zviedrijas klimata un vides ministre

Priekšlikuma mērķis ir atjaunot ekosistēmas, dzīvotnes un sugas ES zemes un jūras teritorijās. Tajā prasīts dalībvalstīm noteikt atjaunošanas pasākumus, kas līdz 2030. gadam aptvertu vismaz 20 % ES zemes un jūras teritoriju, un visbeidzot līdz 2050. gadam – visas ekosistēmas, kurām vajadzīga atjaunošana.

Vispārējā pieeja kalpos par pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu par tiesību akta galīgo redakciju.

Infografikā, kuras pamatā ir jaunākie zinātniskie pārskati, atainots dabas stāvoklis Eiropas Savienībā.
Kāds ir dabas stāvoklis ES? (Infografika)

Kāds ir dabas stāvoklis ES? (Infografika)

CO2 emisiju mērķrādītāji jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem

Ministri rīkoja politikas debates par priekšlikumu regulai par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju standartiem.

Priekšlikuma mērķis ir vēl vairāk samazināt CO2 emisijas autotransporta nozarē atbilstoši ES klimata mērķiem, stiprinot emisiju samazināšanas mērķrādītājus 2030. gadam un nosakot jaunus mērķrādītājus 2035. un 2040. gadam. Turklāt mērķrādītājos tiks iekļautas arī citas transportlīdzekļu kategorijas, jo īpaši autobusi.

Ministri apmainījās viedokļiem par ierosinātajiem mērķrādītāju līmeņiem, kā arī par ierosināto darbības jomu un elastību.

Gaisa kvalitāte

Ministri rīkoja politikas debates arī par gaisa kvalitātes direktīvas priekšlikumu. Ar šo priekšlikumu tiek pārskatītas un apvienotas divas spēkā esošās gaisa kvalitātes direktīvas, un tā mērķis ir ciešāk saskaņot ES gaisa kvalitātes standartus ar Pasaules Veselības organizācijas pamatnostādnēm.

Tā mērķis ir noteikt ES gaisa kvalitātes standartus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, un virzīt ES uz to, lai līdz 2050. gadam panāktu gaisa nulles piesārņojumu. Standarti tiks regulāri pārskatīti līdz 2050. gadam, lai pārliecinātos, vai tie ir jāpielāgo vai arī ir jāaptver citi piesārņotāji. Priekšlikuma mērķis ir arī stiprināt gaisa kvalitātes monitoringu, modelēšanu un plānus.

Turklāt priekšlikums radītu cilvēkiem tiesības saņemt kompensāciju, ja ES gaisa kvalitātes noteikumu pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums viņu veselībai. Priekšlikums uzlabotu sabiedrības informēšanu par gaisa kvalitāti un tiesu iestāžu pieejamību.

Ministri apmainījās viedokļiem par ierosināto gaisa kvalitātes standartu vērienīgumu attiecībā uz apkārtējā gaisa piesārņojumu un par ierosinātajiem instrumentiem to sasniegšanai.

Citi jautājumi

Ukrainas vides aizsardzības un dabas resursu ministrs Ruslans Strilecs (Ruslan Strilets), izmantojot video savienojumu, izteicās par Kahovkas aizsprosta sprādziena ietekmi uz vidi.

Sadaļā "Citi jautājumi" prezidentvalsts un Komisija informēja ministrus par galvenajām nesen notikušajām starptautiskajām sanāksmēm.

– Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Jūras vides aizsardzības komiteja (MEPC 80) (virtuāli, 2023. gada 3.–7. jūlijs)

– Starpvaldību sarunu komitejas otrā sesija, lai izstrādātu starptautisku juridiski saistošu instrumentu par plastmasas piesārņojumu (Parīze, 2023. gada 29. maijs – 2. jūnijs)

– ANO 2023. gada konferences par ūdeni rezultāti (Ņujorka, 2023. gada 22.–24. marts)

– Bāzeles (COP 16), Roterdamas (COP 11) un Stokholmas (COP 11) konvenciju Pušu trīskāršās konferences rezultāti (Ženēva, 2023. gada 1.–12. maijs)

Komisija sniedza informāciju par koncepcijas dokumentu attiecībā uz Eiropas Ūdeņraža bankas izsoļu īstenošanu kā pakalpojumu dalībvalstīm.

Komisija sniedza informāciju par agrīnās brīdināšanas ziņojumiem, kas izdoti konkrētām valstīm, kā paredzēts ES tiesību aktos atkritumu jomā.

Čehija sniedza informāciju par zemāku PVN likmju izmantošanu reciklētiem produktiem kā ekonomisku instrumentu aprites ekonomikas atbalstam.

Itālija informēja ministrus par Romas kandidatūru rīkot izstādi "EXPO 2030".

Francija un Spānija informēja ministrus par to, kā stiprināt klimata pārmaiņu pielāgošanās politiku.

Spānija, kas ir nākamā prezidentvalsts, iepazīstināja ar savu darba programmu.

Sanāksmju dosjē

Noslēguma dokumenti

Paziņojumi presei

Informācija presei

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Akreditācija un preses pasākumi

Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.

Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.

Sekojiet līdzi

Citas sanāksmes: Vides padome

Skatīt vairāk sanāksmju

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 15. janvāris