Galvenie rezultāti, 2018. gada 26. novembris
Jaunatne
Padome panāca daļēju vispārēju pieeju (Padomes nostāju) par priekšlikumu Regulai par Eiropas Solidaritātes korpusu 2021.–2027. gadam. Tas neietver ar budžetu saistītus jautājumus/skaitļus, par kuriem pašreiz notiek diskusijas saistībā ar sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.
Padome arī pieņēma rezolūciju par jauno ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam un rīkoja debates par tās īstenošanu. Ar stratēģiju ir plānots attīstīt starpnozaru pieeju, pievēršoties jauniešu vajadzībām citās ES politikas jomās.
Ministri pieņēma secinājumus par darba ar jaunatni nozīmi migrācijas un bēgļu lietu kontekstā Pamatojoties uz pierādījumiem 2015. gada ES ziņojumā par jaunatni un ņemot vērā norises politikā, valstu valdības kopā ar Eiropas Komisiju strādā, lai par prioritāti noteiktu migrantu izcelsmes jauniešu, tostarp nesen ieceļojušu migrantu un bēgļu, integrāciju.
Izglītība
Ministri panāca daļēju vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu regulai par programmu "Erasmus+". Daļējā vispārējā pieejā nav ietverti ar budžetu saistīti jautājumi/skaitļi, par kuriem pašreiz notiek diskusijas sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Priekšlikuma mērķis ir padarīt programmu iekļaujošāku, palielinot tās pieejamību, piemēram, mazām un tautas organizācijām vai jauniešiem ar ierobežotām iespējām, un tā darbības jomā iekļaujot visus izglītības un apmācības līmeņus.
Padome arī pieņēma ieteikumu par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības apmācības kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātuautomātisku savstarpēju atzīšanu. Tas ir plānots, lai līdz 2025. gadam nodrošinātu, ka augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomi un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultāti, kurus izsniegusi Savienībā akreditēta iestāde, mācību turpināšanas nolūkos tiktu automātiski atzīti visās dalībvalstīs.
Ministri rīkoja politikas debates par tādas Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam, kas balstīta uz uzticēšanos, savstarpēju atzīšanu, sadarbību un paraugprakses apmaiņu, mobilitāti un izaugsmi. Debates tika balstītas uz prezidentvalsts sagatavota diskusiju dokumenta.
Galvenie rezultāti, 2018. gada 27. novembris
Kultūra
Ministri pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par priekšlikumu jaunai programmai "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam. Programmas galvenie mērķi ir veicināt Eiropas sadarbību kultūras un valodu daudzveidības un kultūras mantojuma jomā un palielināt kultūras un radošās nozares, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju.
Padome arī pieņēma secinājumus par kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam. Plāns tiek uzskatīts par stratēģisku instrumentu, ar ko nosaka prioritātes un konkrētus pasākumus, lai kultūras politikas jomā risinātu jautājumus par digitālo pāreju, globalizāciju un pieaugošo sabiedrības daudzveidību.
Padome arī pieņēma secinājumus par Eiropas satura stiprināšanu digitālajā ekonomikā Secinājumos galvenā uzmanība pievērsta ES prioritātēm, piemēram, daudzveidības, pamanāmības un inovāciju sekmēšanai, vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai un prasmju un kompetenču uzlabošanai.
Ministri rīkoja publiskas debates par to, kā apkarot dezinformācijas izplatīšanu tiešsaistē, koncentrējoties uz jautājumiem par "viltus ziņām", plašsaziņas līdzekļiem un to lomu dezinformācijas apkarošanā.
Mūsu prioritāte bija pievērsties jautājumam par dezinformāciju, un mēs esam gandarīti, ka šis temats tika iekļauts šodienas Padomes sanāksmes secinājumos. Ļoti svarīgs aspekts ir tiešsaistes tehnoloģiju milžu atbildība par to, lai garantētu tradicionālās žurnālistikas ilgtspēju ekonomiski atbildīgā veidā.
Gernots Blīmels, Austrijas federālais ministrs ES, mākslas, kultūras un mediju jautājumos
Debates tika balstītas uz prezidentvalsts sagatavota diskusiju dokumenta. Ministri tika aicināti paust reakciju attiecībā uz iniciatīvām, kuras ES līmenī nesen tika uzsāktas un īstenotas nolūkā apkarot dezinformāciju tiešsaistē.
Sports
Ministri kopā ar UEFA pasākumu izpilddirektoru Martinu Kallenu (Martin Kallen) (EURO 2020) rīkoja publiskas debates par liela mēroga sporta pasākumiem kā inovācijas virzītājspēkiem. Debates tika balstītas uz prezidentvalsts sagatavota diskusiju dokumenta, kurā uzsvērta saikne starp liela mēroga sporta pasākumiem un inovāciju, tostarp patentu pieteikumiem un jaunām tehnoloģijām, kuras izmanto sporta pasākumos.
Ministri arī pieņēma secinājumus par sporta ekonomiskajiem aspektiem un sociālekonomiskajiem ieguvumiem. Mērķis ir atzīt sportu par izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēku, kā arī veidu, kā uzlabot iedzīvotāju veselību un sociālos apstākļus.