Ārlietu padome, 22.01.2018., 2018. gada 22. janvāris

Galvenie rezultāti

Tuvo Austrumu miera process

Līdztekus Padomes sanāksmei Augstā pārstāve un ES ārlietu ministri piedalījās neformālās pusdienās ar Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu (Mahmoud Abbas). Šī tikšanās bija iespēja Eiropas Savienībai vēlreiz vienoti un nepārprotami paust savus vēstījumus par to, ka ir svarīgi saglabāt divu valstu risinājumu un Jeruzalemes kā abu valstu nākotnes galvaspilsētas statusu.

Mēs turpinām veicināt divu valstu risinājumu. Mēs iebilstam pret darbībām, kas saistītas ar apmetņu izveidi, un uzskatām, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tas ir nelikumīgi. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir jārunā un jārīkojas gudri un konsekventi, un ar atbildības sajūtu. Šis nav laiks, kad distancēties, – gluži pretēji. Mēs uzskatām, ka palestīniešiem un izraēliešiem vairāk nekā jebkad agrāk ir jāapliecina sava iesaiste starptautiskajā kopienā un ar svarīgākajiem šā procesa dalībniekiem, lai tādējādi mēs kopā varētu censties panākt iznākumu sarunu procesā. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Gatavojoties neoficiālajām pusdienām, Padome pārrunāja jaunākos notikumus Tuvo Austrumu miera procesā. Ministri pārsprieda, kā ES var palīdzēt nodrošināt visu attiecīgo personu iesaisti, lai virzītu miera procesu.

• Tuvo Austrumu miera process (EĀDD)

Lībija

Padomē notika debates par Lībiju. ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Gasana Salame (Ghassan Salamé) sniedza pārskatu par politiskā procesa pašreizējo stāvokli, tostarp par progresu jaunas konstitūcijas pieņemšanā un par gaidāmajām vēlēšanām. Ārlietu ministri pauda pilnīgu atbalstu viņa centieniem valstī panākt vienotību un izlīgumu.

Ārlietu ministri arī apspriedās par to, ka ES iesaiste Lībijā ir svarīga kā iespēja atbalstīt ANO tās centienos panākt politisko stabilitāti, kā arī atbalstīt tās ANO aģentūras, kas strādā pie migrantu stāvokļa Lībijā risināšanas. Ministri arī uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar izcelsmes valstīm, it īpaši – ar Sāhelas reģiona valstīm.

• ES un Lībijas attiecības (EĀDD)

Turpmākās attiecības ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm

Tā kā °nolīgumam, kas ir ES un ĀKK valstu partnerības pamatā (Kotonū nolīgums), 2020. gada 29. februārī beidzas termiņš, notika sākotnēja ārlietu ministru viedokļu apmaiņa par Komisijas 2017. gada 12. decembra ieteikumu un projektu sarunu norādēm attiecībā uz turpmāku nolīgumu starp ES un ĀKK valstīm.

Ārlietu ministri pauda plašu atbalstu Komisijas pieejai pāriet uz jumta nolīgumu ĀKK līmenī apvienojumā ar trīs reģionālām pielāgotām partnerattiecībām ar Āfriku, Karību jūras reģionu un Klusā okeāna reģionu. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi balstīties uz pieredzi, kas gūta, sadarbojoties saskaņā ar pašreizējo Kotonū nolīgumu, jo īpaši attiecībā uz politisko dialogu un migrāciju.

Attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās tiks turpinātas diskusijas par sarunu pilnvarām, lai 2018. gada pirmajā pusgadā varētu pieņemt lēmumu, ar kuru pilnvaro sākt sarunas, un sarunu norādes.

• Kotonū nolīgums (vispārīga informācija)