"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Turcija Eiropas Savienībai ir nozīmīga valsts, un mēs vēlamies, lai mūsu attiecības nostiprinātos un attīstītos. Tas būtu jādara, respektējot ES vērtības, principus un intereses.
Vienlaikus, jo īpaši Vidusjūras austrumdaļā un attiecībā uz Lībiju, ir vērojamas satraucošas norises, kas aizskar ES intereses.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Dalībvalstu pārstāvji bija vienisprātis, ka ES un Turcijas attiecības pašlaik ir saspringtas, jo ES intereses aizskar satraucošas norises – it īpaši Vidusjūras austrumdaļā un Lībijā. Ministri bija vienisprātis, ka Turcijai ir jārisina vairāki nopietni problēmjautājumi, lai mainītu pašreizējo uz konfrontāciju vērsto dinamiku un radītu uzticēšanās gaisotni.
Atbilstoši 2019. gada 15. jūlija Padomes secinājumiem par nelikumīgām Turcijas veiktajām urbšanas darbībām Kipras ekskluzīvajā ekonomikas zonā un 2020. gada 15. maija paziņojumam par Vidusjūras austrumdaļu tika uzsvērts, ka jāizbeidz Turcijas, jo īpaši Vidusjūras austrumdaļā, veiktās vienpusējās darbības, kas ir vērstas pret ES interesēm, ES dalībvalstu suverēnajām tiesībām un starptautiskajām tiesībām.
Ministri arī aicināja Turciju aktīvi iesaistīties politiska risinājuma rašanai Lībijā un respektēt saistības, ko tā uzņēmusies Berlīnes procesa ietvaros, tostarp attiecībā uz ANO noteikto ieroču embargo. Dalībvalstis uzsvēra operācijas "IRINI" nozīmi, lai nodrošinātu to, ka visi dalībnieki ievēro ieroču embargo un saglabā apņēmību apsvērt veidus, kā nodrošināt tā pilnīgu efektivitāti ar mērķi novērst eskalāciju uz vietas.
Ministri arī nosodīja Turcijas lēmumu Svētās Sofijas katedrāli atkal pārveidot par mošeju, jo šāds lēmums neizbēgami vairos neuzticēšanos, atjaunos šķelšanos reliģisko kopienu starpā un vājinās centienus veidot dialogu un sadarbību. Tika pausts plašs atbalsts tam, ka Turcijas iestādes tiek aicinātas steidzami pārskatīt un atcelt savu lēmumu.
Visbeidzot, plašu atbalstu guva priekšlikums uzdot Augstajam pārstāvim izpētīt, vai pastāv papildu veidi, kā sekmēt saspīlējuma mazināšanos un panākt izpratni par jautājumiem, kuri arvien vairāk pakļauj spriedzei ES un Turcijas attiecības.
Padome apsprieda attiecības starp ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas sekas.
Ministri jo īpaši apsprieda to, kā ES var sniegt atbalstu šim reģionam, lai šajā kritiskajā brīdī atjaunotu ES politisko iesaisti reģionā.
Aktuālie notikumi
Ministri apsprieda valsts drošības tiesību akta stāšanos spēkā Honkongā. Šajā sakarā ministri atkārtoti pauda ES atbalstu Honkongas tautas autonomijai un pamatbrīvībām un uzsvēra, ka šādam lēmumam var būt ietekme uz ES attiecībām ar Ķīnu.
Pēc tam Ārlietu padome tika informēta par Lībiju, kur situācija uz vietas joprojām nav uzlabojusies un tiek reģistrēti klaji ieroču embargo pārkāpumi.
Ministri tika informēti arī par norisēm nesen atsāktajā Belgradas un Prištinas dialogā un par tās nākamo sanāksmi, kas ceturtdien, 16. jūlijā, plānota Briselē.
Visbeidzot, Augstais pārstāvis arī pieskārās Venecuēlas jautājumam un ierosināja sasaukt Starptautiskās krīzes grupas ministru sanāksmi, pēc kuras rīkotu Limas grupas un citu galveno dalībnieku sanāksmes.
Turcija Eiropas Savienībai ir nozīmīga valsts, un mēs vēlamies, lai mūsu attiecības nostiprinātos un attīstītos. Tas būtu jādara, respektējot ES vērtības, principus un intereses. Vienlaikus, jo īpaši Vidusjūras austrumdaļā un attiecībā uz Lībiju, ir vērojamas satraucošas norises, kas aizskar ES intereses.
