"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Divas nedēļas pēc tam, kad saistībā ar Navaļnija (Navalny) lietu tika pieņemtas ES sankcijas, Padome nolēma piemērot ierobežojošus pasākumus vienpadsmit personām un četrām vienībām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem Ķīnā, Ziemeļkorejā, Lībijā, Dienvidsudānā, Eritrejā un Krievijā.
Sankcijas ir vērstas pret ļoti nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem neatkarīgi no to izdarīšanas vietas. Visi Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi atbilst starptautiskajām tiesībām, un uz tiem attiecas visaugstākie tiesiskuma standarti.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padome arī nolēma piemērot sankcijas vienpadsmit personām, kas ir atbildīgas par 2021. gada 1. februārī Mjanmā/Birmā notikušo militāro apvērsumu un tam sekojošajām militārajām un policijas represijām pret miermīlīgiem demonstrantiem.
Padome izvērtēja ES un Turcijas attiecības, ņemot vērā Augstā pārstāvja un Komisijas kopīgo ziņojumu, kas sagatavots pirms Eiropadomes locekļu videokonferences 25. un 26. martā.
Ministri kopumā uzskatīja, ka šis ziņojums ir labs pamats diskusijām Eiropadomē.
Apkopojot apspriesto, Augstais pārstāvis īpaši norādīja, ka kopš Eiropadomes 2020. gada decembra secinājumiem no Turcijas vadības puses ir vērojami pozitīvi signāli. Kaut arī ir veikti pasākumi, lai mazinātu saspīlējumu Vidusjūras reģiona austrumdaļā, process joprojām ir nestabils un deeskalācijas centieni ir jāturpina.
Ministri bija vienisprātis, ka ir svarīgi turpināt iesākto virzību un to konsolidēt, kā arī paturēt prātā visas iespējas, ja tas vajadzīgs notikumu attīstības dēļ.
Dienvidu kaimiņreģions
Pēc tam Padomē notika viedokļu apmaiņa par dienvidu kaimiņreģionu.
Debatēs tika uzsvērts, ka ir vajadzīga spēcīgāka, ciešāka un efektīvāka partnerība un ka ES ir jāsadarbojas ar partneriem, lai risinātu tādas kopīgas problēmas kā, piemēram, Covid, konflikti, migrācija, klimata pārmaiņas un terorisms.
Īpašu uzmanību ministri pievērsa tam, kā īstenot 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu par atjauninātu partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu un kā panākt, lai šī partnerība sāktu darboties. Savos komentāros viņi norādīja uz dažādiem aspektiem, piemēram, reformu veicināšanu, sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, zaļās un digitālās pārkārtošanās iespēju izmantošanu u. c.
Padomes secinājumus par dienvidu kaimiņreģionu pieņems nākamajā Ārlietu padomes sanāksmē.
Videokonference ar ANO augsto cilvēktiesību komisāri Mišelu Bašelē
Ministriem bija iespēja apmainīties viedokļiem ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto cilvēktiesību komisāri Mišelu Bašelē par stāvokli cilvēktiesību jomā visā pasaulē un par nesenajiem notikumiem šajā sakarā.
Ar šo videokonferenci tika arī sākts ES un augstās komisāres stratēģiskais dialogs – jauna iniciatīva, kas izklāstīta stratēģijā par to, kā stiprināt ES ieguldījumu noteikumos balstītā multilaterālismā.
Aktuālie notikumi
Padome izvērtēja situāciju Mjanmā, kas pēc militārā apvērsuma 2021. gada 1. februārī turpina pasliktināties. Informējot ministrus, Augstais pārstāvis Borels uzsvēra, ka ES turpinās īstenot diplomātiskos centienus, lai palīdzētu situāciju atrisināt un strādātu pie demokrātijas un likumīgās civilās valdības atjaunošanas.
Pēc tam ministriem sniedza jaunāko informāciju par Rietumbalkāniem un īpaši par nesenajiem un gaidāmajiem notikumiem, piemēram, Stabilizācijas un asociācijas padomēm un ES īpašā pārstāvja Belgradas un Prištinas dialogam un citiem Rietumbalkānu reģionālajiem jautājumiem Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) neseno vizīti reģionā.
Padomē notika arī īsa diskusija par Krieviju, kuras laikā ministri apstiprināja, ka joprojām ļoti svarīgi ir pieci pamatprincipi un ka minēto principu ietvaros Eiropas Savienība – atkarībā no situācijas – attiecībās ar Krieviju ieturēs distanci, piemēros ierobežojumus vai iesaistīsies dialogā. ES līderi attiecības ar Krieviju apspriedīs 25. un 26. marta videokonferencē.
Augstais pārstāvis ministrus informēja par 16. martā notikušo ES un Gruzijas Asociācijas padomes sanāksmi un par ES mediācijas centieniem, kas pēdējo nedēļu laikā īstenoti, lai pārvarētu politisko krīzi valstī. Augstais pārstāvis vēlreiz norādīja, ka visiem Gruzijas politisko partiju līderiem priekšplānā jāizvirza Gruzijas iedzīvotāju intereses, jāpanāk nepieciešamie kompromisi un jāpievērš uzmanība citiem steidzamiem jautājumiem, piemēram, koronavīrusa pandēmijai, ekonomikas atveseļošanai un Gruzijas valsts drošībai.
Tika apspriesta arī Venecuēla, ņemot vērā nesenos notikumus, piemēram, to, ka no valsts izraidīts ES delegācijas Venecuēlā vadītājs un ES ir pasludinājusi Venecuēlas vēstnieku Eiropas Savienībā par "persona non grata". Debatēs tika uzsvērts, ka valsts stabilizācija un redemokrātizācija ir iespējama, taču tam vajadzīgi konsekventi centieni.
Visbeidzot, Augstais pārstāvis ministrus informēja par situāciju Etiopijā un ikdienas ziņojumiem par masveida cilvēktiesību pārkāpumiem valstī. ES turpinās palielināt spiedienu, lai panāktu, ka tiek atļauta humānās palīdzības piekļuve, sākta neatkarīga izmeklēšana par cilvēktiesību pārkāpumiem un izvests Eritrejas karaspēks. Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ES ir gatava iedarbināt visus ārpolitikas instrumentus pret tiem, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, un ka viņš ir pilnvarojis Somijas ārlietu ministru Peku Hāvisto (Pekka Haavisto) atgriezties reģionā otrajā misijā.
Citi jautājumi
Padome pieņēma lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu.
Sankcijas ir vērstas pret ļoti nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem neatkarīgi no to izdarīšanas vietas. Visi Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi atbilst starptautiskajām tiesībām, un uz tiem attiecas visaugstākie tiesiskuma standarti.
