"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ārlietu padome (Attīstība), 2021. gada 19. novembris
Galvenie rezultāti
ES valstu attīstības ministri tika informēti par ES reakciju uz jaunākajiem notikumiem Afganistānā, Etiopijā un Sudānā un apsprieda attiecīgās politiskās situācijas ietekmi uz ES attīstības palīdzību.
Pēc tam notika ES valstu attīstības ministru neformāla viedokļu apmaiņa ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) vadītāju Samantu Paueri (Samantha Power).
Mūsu apvienotā vadošā loma pasaulē šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir noteikti nepieciešama, lai pievērstos ar attīstību saistītajiem izaicinājumiem pasaulē. Mēs vienojāmies strādāt kopā, lai Covid-19 pandēmiju izbeigtu visur un visiem. Ir skaidrs, ka mums jāizmanto globālais Covid-19 samits, lai nodrošinātu, ka līdz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai nākamajā gadā tiek sasniegts mūsu kopīgais mērķis – 70 % globālais vakcinācijas rādītājs.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Neformālajā viedokļu apmaiņā ar USAID vadītāju Paueri ES valstu ministri pievērsās pieaugošajai imunizācijas plaisai starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm.
Dalībvalstis atbalstīja ierosinājumu mehānisma COVAX ES pārstāvi un COVAX akcionāru padomes priekšsēdētāju Dr. Hrisulu Zaharopulu (Chrysoula Zacharopoulou) izvirzīt par galveno personu, lai stiprinātu koordināciju starp ES dalībvalstīm un paātrinātu centienus, jo īpaši Āfrikā.
Pamatojoties uz kopīgo apņemšanos, ko ES un ASV apstiprināja 15. jūnija samitā, proti, reaģēt uz klimata krīzi, attīstot infrastruktūru, ES valstu attīstības ministri un USAID vadītāja Pauere apsprieda vajadzību apzināt konkrētus ciešākas sadarbības projektus.
Pēc tam Padome apsprieda ar ūdens resursu apsaimniekošanu saistītos izaicinājumus un iespējas. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta Vidusāzijai, kur ūdens trūkums ir ģeopolitisks izaicinājums un nestabilitātes un migrācijas spiediena cēlonis.
Tā kā ūdens resursi ir apdraudējuma pavairotājs, šim jautājumam ir jābūt iekļautam ES ārpolitikā. ES rīkosies vienoti un partnerībā ar reģioniem, kurus smagi skar klimata pārmaiņas, piemēram, ar Vidusāziju, lai pievērstos tādu jautājumu savstarpējai saistībai kā ūdens resursu apsaimniekošana, enerģētika un klimata pārmaiņas.
Gatavojoties 17. ES un Vidusāzijas ministru sanāksmei, kas paredzēta Dušanbē (Tadžikistānā) 2022. gada jūnijā, Padome apsprieda arī ierosināto Eiropas komandas iniciatīvu ūdens, enerģētikas un klimata jomā Vidusāzijā.