"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ārlietu padomes sanāksme sākās ar apspriedi par Krievijas militāro spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas.
Eiropas Savienība vienoti un stingri atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību. Ministri šodien ļoti skaidri pauda, ka jebkāda agresija pret Ukrainu Krievijai izraisīs politiskas sekas un lielas ekonomiskas izmaksas.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
ES cieši koordinē savu nostāju ar transatlantiskajiem un līdzīgi domājošiem partneriem un atgriezīsies pie šī temata Eiropadomes sanāksmē 16. decembrī.
Pēc tam ministri izskatīja stāvokli Baltkrievijā, ņemot vērā piekto sankciju kārtu, par kuru nesen tika panākta vienošanās. Likās, ka ierobežojošie pasākumi, kas tika noteikti, reaģējot uz migrantu ļaunprātīgu izmantošanu, ir devuši rezultātus. Tomēr Lukašenko (Lukashenko) režīma īstenotās represijas savā valstī kļūst aizvien smagākas, un politieslodzīto skaits ir pārsniedzis 900. Ministri atkārtoti apliecināja, ka ES solidarizējas ar Baltkrievijas sabiedrību un turpinās to atbalstīt.
Padomē apsprieda arī Varošas jautājumu un ietekmi, kāda ir Kipras turku un Turcijas 2021. gada jūlijā īstenotajām vienpusējām darbībām, ar kurām tiek pārkāptas ANO Drošības padomes rezolūcijas. Dalībvalstis apliecināja solidaritāti ar Kipru un pauda atbalstu ANO vadītam sarunu procesam un jaunajam ANO ģenerālsekretāra īpašajam pārstāvim un ANO miera uzturēšanas spēku Kiprā vadītājam Kolinam Stjuartam (Colin Stewart).
Tika panākta vienošanās, ka Pastāvīgo pārstāvju komiteja turpinās izvērtēt iesniegtos variantus, kas ietver īpaša sankciju režīma izveidi attiecībā uz personām un vienībām, kas ir tieši iesaistītas Varošas daļējā atvēršanā pēc 2021. gada jūlija. Ministri atkārtoti apliecināja, ka ir būtiski, lai Turcija no jauna nopietni iesaistītos ANO procesā un atturētos no jebkādām darbībām, kas izraisītu turpmāku situācijas pasliktināšanos notikumu vietā.
Viedokļu apmaiņā par Etiopiju tika uzsvērts, ka konflikts šajā valstī ir kļuvis vēl ļaunāks un izraisījis postošu humanitāro krīzi, kas apdraud ne vien Etiopijas, bet arī visa reģiona, stabilitāti. Ministri bija vienisprātis, ka vienīgi politisks risinājums var apturēt pašreizējo negatīvo un bīstamo dinamiku un ka ES prioritātēm arī turpmāk vajadzētu būt – panākt uguns pārtraukšanu un sapulcināt iesaistītās puses pie sarunu galda.
ES un Āfrikas attiecības
Padomē apsprieda ES un Āfrikas attiecības pirms Eiropadomes decembra sanāksmes un gatavojoties 6. ES un Āfrikas samitam, kas paredzēts 2022. gada februārī Briselē.
Diskusijā tika uzsvērts, ka attiecībās ar saviem Āfrikas partneriem ES varētu rīkoties konkrētāk, praktiskāk, redzamāk un operatīvāk.
Galvenās jomas pastiprinātai iesaistei ietver reakciju uz Covid, vakcīnu izplatīšanu, mieru, drošību un pārvaldību, zaļo un digitālo atveseļošanu, īstenojot "Global Gateway" iniciatīvas, un labāku sadarbību daudzpusējos forumos.
Vidusāzija
Padomē notika viedokļu apmaiņa par Vidusāziju, un īpaši tika uzsvērta ES ambīciju palielināšana reģionā.
ES ir ļoti ieinteresēta intensificēt politisko iesaisti ar Vidusāziju un vēlas, lai tā attīstās par noturīgāku, pārticīgāku un savstarpēji ciešāk saistītu ekonomisko un politisko telpu. Šāda ieinteresētība stiprākā sadarbībā ir arī partneriem reģionā. Iespējamas pastiprinātas sadarbības jomas ietver zaļas un ilgtspējīgas atveseļošanas veicināšanu pēc Covid-19 – piemēram, ar "Global Gateway" paraugprojektiem – un stāvokļa Afganistānā seku un citu saistītu drošības izaicinājumu pārvaldīšanu. Tika pausts viedoklis, ka svarīga ir arī iesaiste uzņēmējdarbības un investīciju jomās, kā arī cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un pārvaldības jomās.
Venecuēla
Ministri tika informēti par 2021. gada 21. novembrī notikušajām Venecuēlas reģionālajām un pašvaldību vēlēšanām un par ES vēlēšanu novērošanas misijas galvenajiem konstatējumiem; informāciju sniedza vēlēšanu novērošanas misijās galvenā novērotāja, Eiropas Parlamenta deputāte Izabēla Santuša (Isabel Santos).
Ministri bija vienisprātis, ka ES jāturpina atbalstīt demokrātisko pāreju Venecuēlā. Galamērķis joprojām ir Venecuēlas vadīts krīzes risinājums, kura rezultātā notiek ticamas, iekļaujošas un pārredzamas vēlēšanas visos līmeņos.
Padomes secinājumi un citi lēmumi
Padome apstiprināja secinājumus par kopējās drošības un aizsardzības politikas paktu.
Tā pieņēma arī jaunu sankciju režīmu, kas vēršas pret personām un vienībām, kuras kavē politisko pāreju Mali, kā arī pieņēma ierobežojošus pasākumus pret personām un vienībām, kuras saistītas ar "Wagner Group". Minētā grupējuma darbības liecina par Krievijas hibrīdkara stratēģiju un rada apdraudējumu un nestabilitāti vairākās pasaules valstīs.
Sankcijas attieksies uz pašu "Wagner Group", trim uzņēmumiem, kam ir saiknes ar šo grupējumu, un astoņiem militāro spēku pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai destabilizējošām darbībām Ukrainā, Sīrijā, Lībijā, Centrālāfrikas Republikā, Sudānā un Mozambikā.
Neformālu pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par Afganistānu ar Kataras premjerministra vietnieku un ārlietu ministru Muhamedu bin Abdelrahmanu al Tani (Mohammed bin Abdulrahman Al-Thani).
Katarai ir stratēģiska nozīme saistībā ar stāvokli Afganistānā, jo tā veicina ES mijiedarbību ar "Taliban" pārejas posma iestādēm, nodrošinot drošu izkļūšanu tiem, kam tas ir nepieciešams, un atvieglojot humānās palīdzības piegādi. Diskusija uzsvēra kopīgo izpratni, ka kaut kāda operatīva iesaiste ar "Taliban" pārejas posma valdību ir vajadzīga, taču tas nenozīmē, ka tai tiek piešķirta jebkāda leģitimitāte. Iesaiste ir atkarīga no "Taliban" virzības uz Padomes 2021. gada septembrī definētajiem pieciem kritērijiem.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
Eiropas Savienība vienoti un stingri atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību. Ministri šodien ļoti skaidri pauda, ka jebkāda agresija pret Ukrainu Krievijai izraisīs politiskas sekas un lielas ekonomiskas izmaksas.