Skip to content
  • Ārlietu padome

Ārlietu padome, 2021. gada 15. novembris

Galvenie rezultāti

Baltkrievija

Ministri apsprieda situāciju Baltkrievijā un jautājumu par organizētu mēģinājumu stumt migrantus ES robežas virzienā, lai tie nelikumīgi nonāktu ES.

Padome bija vienota pret notiekošo hibrīdagresiju pret ES.

Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Mēs izskatām visas iespējas, kā apturēt Baltkrievijas režīma vēršanos pret mums un pret saviem iedzīvotājiem, un vienojāmies paplašināt režīmam noteikto sankciju tvērumu. Turpmāk mēs varēsim noteikt sankcijas plašākam cilvēku lokam par viņu līdzdalību lidojumu organizēšanā, ar kuriem cilvēki no vairākām valstīm tiek nogādāti Baltkrievijā un pēc tam uz ES robežu. Mēs arī vienojāmies pieņemt piekto sankciju kopumu, kas tiks pabeigts tuvākajās dienās.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Pēc tam Augstais pārstāvis informēja ministrus par informatīvo darbu, ko viņš veic, cenšoties pārliecināt Minsku, lai tā pārtrauktu izmantot migrāciju politiskiem mērķiem.

Augstais pārstāvis uzsvēra, ka Baltkrievija ir pilnībā atbildīga par migrantu plūsmas mākslīgu radīšanu, un paskaidroja, ka ES sadarbosies ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai nodrošinātu humānās palīdzības sniegšanu tiem, kam tā vajadzīga.

Dialogs tiks atsākts, kad Lukašenko režīms izbeigs pārkāpumus un sāks ievērot savas tautas cilvēktiesības Baltkrievijā.

Rietumbalkāni

Ārlietu ministri apsprieda konkrētus veidus, kā stiprināt ES sadarbību ar Rietumbalkāniem papildus paplašināšanās jautājumam. Viņi īpaši pievērsās tam, kā iesaistīt Rietumbalkānu partnerus ES ārpolitikas diskusijās un uzlabot sadarbību kiberdrošības, hibrīddraudu un citos jautājumos, piemēram, kosmosa datu izmantošanas jomā.

Padomē notika arī diskusija par Bosniju un Hercegovinu.

Augstais pārstāvis uzsvēra ES apņemšanos atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas kā atsevišķas, vienotas un suverēnas valsts Eiropas perspektīvu un to, ka Bosnijas līderiem ir jāatsāk dialogs, jāatjauno pilnvērtīga valsts iestāžu darbība un jāatsāk darbs pie svarīgām reformām.

Attiecībā uz Belgradas un Prištinas dialogu ministri atkārtoti norādīja, ka tie gaida, ka Kosova un Serbija pilnībā ievēros un īstenos visas iepriekšējās vienošanās un konstruktīvi sadarbosies, lai panāktu strauju progresu savu savstarpējo attiecību visaptverošā normalizēšanā.

Sāhela

Ārlietu padomē notika viedokļu apmaiņa par situāciju Sāhelā, un tā uzsvēra ES iesaisti šajā reģionā.

Ministri vienojās, ka, lai risinātu sarežģīto situāciju reģionā, ES ir jāturpina īstenot Sāhelas stratēģiju un Koalīcijas Sāhelai ceļvedi.

Padome arī apsprieda situācijas pasliktināšanos Mali, kur pārejas posma līderi nelikumīgi atcēla februārī plānotās vēlēšanas.

Mēs vienojāmies izveidot īpašu sistēmu ierobežojošiem pasākumiem Mali, atbalstot ECOWAS pieņemto lēmumu. Darbs turpināsies un, cerams, drīz tiks pabeigts. Tas ļaus mums pieņemt sankcijas pret tiem, kas kavē pāreju. Mēs arī apspriedām to, ka, iespējams, ir iesaistīta Wagner grupa, un bijām vienisprātis, ka ir jānosaka ierobežojoši pasākumi arī pret šo grupu. Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Attiecīgajās darba grupās tiek izvērtēti konkrēti priekšlikumi par personu un vienību iekļaušanu sarakstā saskaņā ar esošajiem ES sankciju režīmiem, un tiks apsvērta iespēja tos pieņemt nākamajā Ārlietu padomē.

Aktuālie notikumi

Ministri tika informēti par Turcijas vienpusējiem centieniem mainīt Varošas status quo, pārkāpjot ANO Drošības padomes rezolūcijas. Padome pauda stingru solidaritāti ar Kipru, kā arī vēlmi pārvērst šo solidaritāti konkrētos priekšlikumos par to, kā risināt šo situāciju. Gatavojoties diskusijām decembra Ārlietu padomē, Pastāvīgo pārstāvju komitejā esošajiem ES valstu pārstāvjiem drīzumā tiks iesniegts priekšlikumu dokuments.

Tika apspriesta arī Etiopija, galveno uzmanību pievēršot situācijai Tigrajā, kas gadu kopš konflikta sākuma ir vēl vairāk pasliktinājusies, radot postošu humanitāro krīzi. Augstais pārstāvis atkārtoti norādīja, ka konfliktam nav militāra risinājuma un ka ir jādara viss iespējamais, lai Etiopijas iedzīvotājus pasargātu no visaptveroša pilsoņu kara haosa. ES pilnībā atbalsta reģiona un Āfrikas Savienības centienus piedāvāt iespējas sarunu vešanai.

Pēc tam Padome īsumā pievērsās Sudānai. Tūlītēja atgriešanās pie civilpersonu vadītas pārejas uz demokrātiju joprojām ir vienīgais ceļš uz brīvību, mieru un tiesiskumu visiem Sudānas iedzīvotājiem. Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ir vajadzīgs dialogs starp visām pusēm, atzinīgi novērtēja visus starpniecības centienus un aicināja militāros spēkus ievērot cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības.

Padomes secinājumi

Padome pieņēma secinājumus par:

Stratēģiskais kompass

Kopīgā sēdē ārlietu un aizsardzības ministri apmainījās viedokļiem par pirmo ES stratēģiskā kompasa projektu, kura mērķis ir sniegt skaidras politiskas un stratēģiskas norādes par ES pieeju drošībai un aizsardzībai nākamajiem 5 līdz 10 gadiem.

Baltkrievijai jāpārtrauc migrantu instrumentalizācija

Sanāksmju dosjē

Noslēguma dokumenti

Paziņojumi presei

Informācija presei

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Akreditācija un preses pasākumi

Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.

Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.

Sekojiet līdzi

Citas sanāksmes: Ārlietu padome

Skatīt vairāk sanāksmju

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 5. februāris