"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome rīkoja stratēģisku diskusiju par to, kā ES var palīdzēt mazināt Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekmi uz Rietumbalkāniem. Ministri izskatīja iespējamās ES darbības, ar ko vēl vairāk koncentrēt ES politisko iesaistīšanos reģionā, un apsvēra, kā palīdzēt Rietumbalkānu partneriem palielināt to noturību pret trešiem aktoriem un hibrīddraudiem.
Visi mūsu partneri izjūt Krievijas kara tiešo ietekmi visā pasaulē, ietekmi uz enerģijas cenām, pārtikas trūkumu un inflāciju. Mūsu finansiālais atbalsts būs jāpielāgo šīm jaunajām vajadzībām, un šajās darbībās mēs iesaistīsim mūsu partnerus, lai mazinātu šīs gaidāmās krīzes sekas.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Darba pusdienu laikā ES ārlietu ministriem pievienojās kolēģi no sešiem Rietumbalkānu partneriem, un viņi apsprieda reģiona nākotni tā virzībā uz Eiropas Savienību.
Padome pauda gandarījumu par to partneru izvēli, kuri pilnībā pieskaņojušies ES ārpolitikai un sankcijām, un paziņoja, ka tā no visiem reģiona partneriem, jo īpaši kandidātvalstīm, nepārprotami sagaida apņemšanos ievērot Eiropas vērtības un Eiropas ārpolitiku.
Ministri arī aicināja Rietumbalkānu partnerus domāt un rīkoties stratēģiskāk attiecībā uz savām iekšējām problēmām, reformām un neatrisināto divpusējo jautājumu risināšanu.
Padome apsprieda situāciju Bosnijā un Hercegovinā un atkārtoti apliecināja ES apņemšanos atbalstīt tās ES perspektīvu vienas, vienotas un suverēnas valsts statusā. Atpakaļejošas reformas un valsts iestāžu izformēšana nav savienojama ar Eiropas perspektīvu un nav pieņemama.
Attiecībā uz Belgradas un Prištinas dialogu ministri atkārtoti pauda viedokli, ka sagaida visu iepriekšējo nolīgumu pilnīgu ievērošanu un īstenošanu un pakāpenisku attiecību normalizāciju starp Serbiju un Kosovu *.
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Krievijas agresija pret Ukrainu
Ārlietu padome apsprieda notiekošo Krievijas agresiju pret Ukrainu un galveno uzmanību pievērsa jaunākajām norisēm uz vietas un ES rīcības virzieniem. Ministri jo īpaši apsprieda ES atbalstu Ukrainai, diplomātiskos kontaktus, atturēšanas pasākumus, Krievijas informācijas manipulācijas un iejaukšanās darbības un centienus nodrošināt pārskatatbildību.
Apspriedei pievienojās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) un Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī (Mélanie Joly).
Mēs analizējām visus veidus, kā varam sniegt finansiālu atbalstu, ņemot vērā humanitārās situācijas pasliktināšanos, Ukrainas tūlītējās finansiālās vajadzības kara laikā, valsts atjaunošanu pēc kara un pašaizsardzības vajadzības.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ministri apsvēra priekšlikumu no Eiropas Miera mehānisma novirzīt papildu 500 miljonus EUR ieroču piegādēm Ukrainai.
Ministri arī apsvēra, kā atbalstīt Ukrainas ekonomiku, izmantojot tirdzniecības liberalizāciju un transporta veicināšanas pasākumus. Izmantojot nesen pieņemto ES rīcības plānu par ES un Ukrainas solidaritātes joslām, ES jau palīdz Ukrainai turpināt ražot graudus un kviešus un eksportēt tos uz visu pasauli.
Padome pievērsās jautājumam par Krievijas izvērsto informācijas manipulāciju un tās mēģinājumam vainu par tās agresijas pieaugošo ietekmi visā pasaulē uzvelt ne tikai Ukrainai, bet arī ES un Rietumiem kopumā. Padome kategoriski noraidīja Krievijas vēstījumu un turpinās to apkarot. Enerģijas un pārtikas trūkums, kā arī cenu pieaugums ir neprovocētā un nepamatotā Krievijas agresīvā kara rezultāts.
Līdztekus G7, G20 un FAO ES strādā, lai mazinātu Krievijas agresijas negatīvās sekas un nodrošinātu pārtikas piegādi visām valstīm.
Augstais pārstāvis informēja Padomi par savu neseno misiju Latīņamerikā, kur viņš tikās ar līderiem Čīlē un Panamā.
Turpinot Ārlietu padomes aprīļa sanāksmē aizsākto, viņš arī sniedza jaunāko informāciju par ES finansiālo atbalstu Palestīnai.
Padome tika arī informēta par situāciju Etiopijā, pašreizējo saspīlējumu Vidusjūras austrumdaļā un situāciju saistībā ar divu ES dalībvalstu pieteikumu dalībai NATO.
Padomes secinājumi
Padome apstiprināja secinājumus par ES stratēģisko pieeju bijušo kaujinieku atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas atbalstam.
Bolīvijā veiktu lauka apskašu un dažu Bolīvijā ražotu sēklu līdzvērtīgums
Ministri pieņēma Komisijas priekšlikumu, ar ko piešķir līdzvērtīguma statusu ražošanai un lauka apskatēm Bolīvijā attiecībā uz graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem un eļļas augu un šķiedraugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem.Ar Padomes apstiprinājumu Bolīvija tiks iekļauta tādu trešo valstu sarakstā, kuru sēklu sertifikācijas sistēma ir atzīta par līdzvērtīgu ES sistēmai, tādējādi dodot iespēju ES tirgū no Bolīvijas importēt sorgo, kukurūzas un saulespuķu sēklas.
Visi mūsu partneri izjūt Krievijas kara tiešo ietekmi visā pasaulē, ietekmi uz enerģijas cenām, pārtikas trūkumu un inflāciju. Mūsu finansiālais atbalsts būs jāpielāgo šīm jaunajām vajadzībām, un šajās darbībās mēs iesaistīsim mūsu partnerus, lai mazinātu šīs gaidāmās krīzes sekas.