"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Krievijas agresija pret Ukrainu – ietekme uz pārtikas nodrošinājumu
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par jaunākajām norisēm saistībā ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu. Ministri uzsvēra savu apņēmību turpināt atbalstīt Ukrainu militāri, izdarot spiedienu uz Krieviju un sadarbojoties ar starptautisko sabiedrību.
Pēc tam Padome pievērsās Krievijas agresīvā kara negatīvajām sekām uz pārtikas nodrošinātību visā pasaulē.
Krievija bloķē Ukrainas eksportu. Krievija, nevis mēs. Krievija iznīcina ostas, pārtikas krājumus un transporta infrastruktūru, un tas ir izraisījis globālo pārtikas krīzi. Ja vairāk nekā 20 miljoni tonnu graudu tiek bloķēti Ukrainas noliktavās un ja kāds liedz šai pārtikai sasniegt patērētājus, kāds cits cietīs badu. Tas ir apzināts mēģinājums izmantot pārtiku kā kara ieroci. Tas ir apzināts mēģinājums izraisīt pasaulē badu.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padome īpašu uzmanību pievērsa krīzes ietekmei uz Āfrikas valstīm un tam, kā šīm valstīm palīdzēt mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi.
ES izrāda solidaritāti un izlēmīgi rīkojas. Tā ir apņēmusies piešķirt aptuveni 1 miljardu EUR nenodrošinātības ar pārtiku novēršanai Sāhelā, 600 miljonus EUR – steidzamam atbalstam pārtikas sistēmu un noturības stiprināšanai Āfrikas ragā un 225 miljonus EUR – iespējamo jauno pārtikas krīžu ietekmes mazināšanai Ziemeļāfrikā un Levantē. ES sadarbībā ar ANO arī pētīs, kāda ietekme ir ES sankciju ievērošanai vai tam, ka daži ekonomikas dalībnieki nepamatoti izvairās no tirgus.
Pēc tam Padome apsprieda rīcības plānu saistībā ar ģeopolitiskajām sekām, ko Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu atstāj uz trešām valstīm. Rīcības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta solidaritātei, pārtikas ražošanas veicināšanai uz vietas, tirdzniecības stabilizēšanai un daudzpusējai sadarbībai.
Ēģipte
Pēc ES un Ēģiptes Asociācijas padomes 19. jūnija sanāksmes, kurā tika apstiprinātas jaunās ES un Ēģiptes partnerības prioritātes laikposmam līdz 2027. gadam, Ārlietu padome rīkoja diskusiju par ES attiecībām ar Ēģipti. Šajā diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta pārtikas nodrošinājumam un Ēģiptes prezidentūrai gaidāmajā COP27.
Pēc diskusijas, pusdienu laikā, notika neformāla viedokļu apmaiņa ar Ēģiptes ārlietu ministru Samehu Hassānu Šukrī (Sameh Hassan Shoukry).
Ministri apmainījās viedokļiem par Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu sekām un par gatavošanos COP27. Klimata pārmaiņas joprojām ir globāla prioritāte, un ES atbalstīs Ēģipti, lai palīdzētu nodrošināt COP27 panākumus.
Āfrikas rags
Padomē notika diskusijas par situāciju Āfrikas ragā un par elementiem proaktīvai, ilgtermiņa ES iesaistei reģionā, kurā nestabilitāti ir saasinājusi Covid-19 pandēmija un Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu.
Ministri pārskatīja situāciju Sudānā, kur ES atbalsta ANO, Āfrikas Savienības un IGAD trīspusējo mehānismu nolūkā veicināt politisku risinājumu.
Attiecībā uz Somāliju ministri uzsvēra, ka svarīgi ir izmantot jauno impulsu pēc jauna prezidenta ievēlēšanas un veicināt politiskas, drošības un ekonomikas reformas.
Visbeidzot, ministru diskusijā tika uzsvērts, ka, lai gan Etiopijā ir panākts zināms progress, ar to nepietiek, lai pilnībā normalizētu attiecības. ES pieejai vajadzētu būt "piesardzīgai, uz nosacījumiem balstītai un ar darījuma raksturu", t. i., atkarīgai no turpmākas humānās palīdzības piekļuves, pamatpakalpojumu atjaunošanas Tigrajā un ierobežojumu atcelšanas degvielai un mēslošanas līdzekļiem.
Līdztekus Padomes sanāksmei Dānijas ārlietu ministrs oficiāli informēja Augsto pārstāvi un prezidentvalsti Franciju par Dānijas nodomu izbeigt savas tiesības nepiedalīties un pievienoties ES aizsardzības politikai un sadarbībai.
Krievija bloķē Ukrainas eksportu. Krievija, nevis mēs. Krievija iznīcina ostas, pārtikas krājumus un transporta infrastruktūru, un tas ir izraisījis globālo pārtikas krīzi. Ja vairāk nekā 20 miljoni tonnu graudu tiek bloķēti Ukrainas noliktavās un ja kāds liedz šai pārtikai sasniegt patērētājus, kāds cits cietīs badu. Tas ir apzināts mēģinājums izmantot pārtiku kā kara ieroci. Tas ir apzināts mēģinājums izraisīt pasaulē badu.