"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Sanāksmes sākumā Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) videokonferencē īsi uzrunāja ES ministrus un informēja viņus par jaunākajiem notikumiem uz vietas un Krievijas agresijas dramatisko ietekmiuz civiliedzīvotājiem valstī un nodrošinātību ar pārtiku visā pasaulē.
Krievija mēģina iznīcināt Ukrainu un Ukrainas nāciju, vienlaikus izraisot globālu pārtikas un enerģētikas krīzi. Ministri vienprātīgi vienojās, ka ir jāturpina stingri atbalstīt Ukrainu un sniegt visu savu atbalstu tās cīņā par brīvību un neatkarību. Ukrainai ir nepieciešams vairāk ieroču; mēs tos nodrošināsim. Tāpēc esmu ierosinājis izpildīt nākamo Eiropas Miera mehānisma daļu, piešķirot vēl 500 miljonus EUR. Šodien par šo priekšlikumu tika panākta politiska vienošanās.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padome turpinās darbu pie ierobežojošiem pasākumiem, pamatojoties uz Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgu priekšlikumu, tostarp pasākumiem, lai novērstu nepilnības un izvairītos no noteikumu apiešanas. Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ES sankcijas darbojas un Krievijas ekonomika ir smagi ietekmēta.
ES turpinās atbalstīt Ukrainu tās reformu programmas īstenošanā saistībā ar Eiropas perspektīvu pēc tam, kad Eiropadome tai nesen piešķīrusi kandidātvalsts statusu. Nākamajai ES un Ukrainas Asociācijas padomes sanāksmei būtu jānotiek 2022. gada 5. septembrī.
ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona attiecības
Padomē notika diskusijas par ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona attiecībām (LAC).
Krievijas agresijas kara pret Ukrainu negatīvās sekas, jo īpaši pieaugošās cenas un pārtikas, mēslošanas līdzekļu un enerģijas trūkums, smagi skar LAC valstis.
Tomēr Latīņamerikas un Karību jūras reģions joprojām ir ļoti svarīgs ES partneris vairākās jomās. Šā iemesla dēļ Padome vienojās pastiprināt šīs "citas transatlantiskās attiecības" un panākt kvalitatīvu lēcienu ES un LAC valstu attiecībās.
Ministri uzsvēra, cik svarīgi un steidzami ir līdz galam izveidot un pabeigt tirdzniecības un asociācijas nolīgumu tīklu, par prioritāti nosakot nolīgumus ar Meksiku un Čīli.
Padome vienojās 2022. gada oktobrī Buenosairesā rīkot ES un CELAC ārlietu ministru sanāksmi – CELACArgentīnas pro tempore prezidentūras laikā.
Digitālā diplomātija
Padomē notika viedokļu apmaiņa par digitālo diplomātiju, un tā apstiprināja secinājumus par šo jautājumu.
Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ES nodrošina sev vēl vienu ārpolitikas instrumentu, lai atbalstītu savu ģeopolitisko lomu un mērķus globālo tehnoloģiju varas spēlē.
Šodien apstiprinātajos secinājumos ir izklāstītas ES ieceres šajā jomā: aktīvi popularizēt ES regulatīvo modeli, veidojot koalīcijas digitālajos jautājumos, izstrādāt apmācību programmas "digitālo diplomātu" sagatavošanai un uzlabot koordināciju ar ANO un citām daudzpusējām struktūrām.
Šajā sakarā un kā pirmais konkrētais ES solis tiks atvērts īpašs ES birojs Sanfrancisko nolūkā uzlabot ES digitālo diplomātiju ASV un kopā ar tām.
Aktuālie notikumi
ES ministri apmainījās viedokļiem par Asociācijas padomes sanāksmju atsākšanu ar Izraēlu; tās nav notikušas kopš 2012. gada. Viņi vienojās no jauna sasaukt sanāksmes un sākt darbu, lai noteiktu ES nostāju. Kopš Padomes 2016. gada secinājumiem, kuros pausts atbalsts divu valstu risinājumam, ES nostāja attiecībā uz Tuvo Austrumu miera procesu nav mainījusies.
Padome apsprieda arī aktualitātes Tunisijā, gatavojoties konstitucionālajam referendumam 25. jūlijā. Ministri uzsvēra, ka Tunisijai ir svarīgi virzīties uz iestāžu normālu darbību un saglabāt demokrātisko struktūru. Iekļaujošs nacionālais dialogs ir jebkura ticama konstitucionāla procesa un ilgtermiņa stabilitātes stūrakmens.
Visbeidzot ministri pievērsās situācijai Šrilankā un Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Krievija mēģina iznīcināt Ukrainu un Ukrainas nāciju, vienlaikus izraisot globālu pārtikas un enerģētikas krīzi. Ministri vienprātīgi vienojās, ka ir jāturpina stingri atbalstīt Ukrainu un sniegt visu savu atbalstu tās cīņā par brīvību un neatkarību. Ukrainai ir nepieciešams vairāk ieroču; mēs tos nodrošināsim. Tāpēc esmu ierosinājis izpildīt nākamo Eiropas Miera mehānisma daļu, piešķirot vēl 500 miljonus EUR. Šodien par šo priekšlikumu tika panākta politiska vienošanās.
