"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Vispārējo lietu padomē notika viedokļu apmaiņa par Eiropadomes 2021. gada 21. un 22. oktobra sanāksmes secinājumu projektu.
ES līderi tiksies Briselē, lai apspriestu Covid-19, digitālo pārveidi, enerģijas cenas, migrāciju, tirdzniecību un ārējās attiecības.
Eiropadomē izvērtēs epidemioloģisko stāvokli pēc nozīmīgā progresa, kas visā Eiropā sasniegts ar vakcinēšanas kampaņām pret Covid-19. Paredzams, ka līderi apspriedīs arī brīvu pārvietošanos un ceļošanu, kā arī profilaksi, sagatavotību un reaģēšanu uz ārkārtas situācijām veselības jomā nākotnē. Eiropadome pievērsīsies arī starptautiskajai solidaritātei un nepieciešamībai nodrošināt piekļuvi vakcīnām visiem.
Attiecībā uz Eiropas digitālo pārveidi paredzams, ka līderi izvērtēs sasniegto un aicinās panākt progresu digitālās programmas un svarīgu leģislatīvo dokumentu jomā, kā arī atgādinās par digitālās savienojamības un globālo partnerību nozīmi.
ES līderi apspriedīs neseno enerģijas cenu kāpumu. Līderi izvērtēs, kādus pasākumus var veikt gan valstu, gan Eiropas līmenī, lai novērstu šā cenu pieauguma ietekmi.
Saistībā ar migrāciju Eiropadome izvērtēs savu 2021. gada jūnija secinājumu īstenošanu.
ES līderi rīkos arī stratēģisku diskusiju par tirdzniecību.
Saistībā ar ārējām attiecībām ir paredzams, ka Eiropadome izvērtēs gatavošanos
ASEM samitam, ko paredzēts rīkot virtuāli 2021. gada 25. un 26. novembrī,
Austrumu partnerības samitam 2021. gada 15. decembrī,
COP26 sanāksmei par klimata pārmaiņām 2021. gada 31. oktobrī – 12. novembrī Glāzgovā,
COP15 sanāksmei par bioloģisko daudzveidību Kuņminā.
Ņemot vērā notikumu attīstību, Eiropadome var pievērsties citiem konkrētiem ārpolitikas jautājumiem.
Ikgadējā dialoga par tiesiskumu ietvaros ministri rīkoja vispārēju diskusiju, pievēršoties galvenokārt notikumu attīstībai ES, strukturējot to ap četriem pīlāriem: tiesu iestāžu sistēmu, korupcijas apkarošanas regulējumu, mediju plurālismu, citiem institucionāliem jautājumiem, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu.
Diskusijā Padomē izmantoja Komisijas ziņojumu, kas tika izdots 2021. gada 20. jūlijā.
Tiesiskums ir mūsu Eiropas projekta stūrakmens un garantē vissvarīgākās ikdienas tiesības un brīvības. Tieši tādēļ šī ikgadējā izvērtēšana ir tik svarīga. Dialogā pilnībā tiek respektēti objektivitātes, nediskriminēšanas un pret visām dalībvalstīm vienlīdzīgas attieksmes principi, kurus aizstāv arī Slovēnija kā prezidentvalsts.
Gašpers Dovžans, Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Aspekti, kas skar konkrētas valstis, tiks aplūkoti Ārlietu padomes sanāksmē novembrī attiecībā uz piecām dalībvalstīm (Horvātiju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu).
Prezidentvalsts informēja par stāvokli konferencē par Eiropas nākotni pēc tam, kad notikušas pirmās Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas.
Visās četrās paneļdiskusijās jau ir notikušas atklāšanas sanāksmes. Ceturtā paneļdiskusija, kas galveno uzmanību pievērš ES lomai pasaulē un migrācijai, pirmo reizi notika 15.–17. oktobrī. Pirmajās paneļdiskusiju sanāksmēs noteica virzienus un apakštematus, ko dalībnieki padziļināti apspriedīs turpmākajās sanāksmēs.
Prezidentvalsts sniedza arī jaunāko informāciju par gatavošanos nākamajai konferences plenārsēdei, kas notiks 23. oktobrī Strasbūrā.
Es priecājos, ka Eiropas pilsoņu pirmās paneļdiskusijas ir iekustinājušas konferences par Eiropas nākotni patstāvīgo darbu. Konferencei būtu jāpievērš uzmanība saturam Eiropas iedzīvotāju interesēs. Eiropas iedzīvotājiem ir centrālā loma plašajās debatēs par to, kādai Savienībai būtu jāizskatās nākotnē, lai tā atbilstu viņu cerībām.
Gašpers Dovžans, Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Prezidentvalsts informēja par starptautiskās konferences "Iluzors izlīgums: pārejas procesi Centrāleiropā un Austrumeiropā salīdzinošā perspektīvā" rezultātiem.
Padome pieņēma secinājumus, kuros ES un dalībvalstis tiek aicinātas turpināt attīstīt ES kiberdrošības krīžu pārvarēšanas satvaru, tostarp izpētot kopīgas kibervienības potenciālu.
Tiesiskums ir mūsu Eiropas projekta stūrakmens un garantē vissvarīgākās ikdienas tiesības un brīvības. Tieši tādēļ šī ikgadējā izvērtēšana ir tik svarīga. Dialogā pilnībā tiek respektēti objektivitātes, nediskriminēšanas un pret visām dalībvalstīm vienlīdzīgas attieksmes principi, kurus aizstāv arī Slovēnija kā prezidentvalsts.