"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Vispārējo lietu padome (kohēzija), 2021. gada 18. novembris
Galvenie rezultāti
Kohēzijas politika ir viena no visefektīvākajām politikas jomām galveno Savienības mērķu sasniegšanai
Padomē notika debates par kohēzijas politikas programmu ieguldījumu atveseļošanā, konkurētspējīgā ilgtspējā, zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā, noturībā un ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā.
Kohēzijas politika ir viena no visefektīvākajām un vissvarīgākajām Savienības politikas jomām. Kad izcēlās Covid-19 pandēmija, kohēzijas politika izrādījās efektīvs mehānisms reaģēšanai uz krīzi, un tā nodrošinās līdzsvarotu atveseļošanu, jo īpaši sinerģijā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, nevienu neatstājot novārtā. Šeit runa ir par līdzekļiem, ko ES budžetā ir iemaksājuši iedzīvotāji, tāpēc tiem ir jāatgriežas pie iedzīvotājiem – ar vairāku programmu un projektu palīdzību.
Zvonko Černačs, Padomes prezidentvalsts Slovēnijas attīstības un Eiropas kohēzijas politikas ministrs.
Ministri apsprieda turpmākajos gados paredzamos izaicinājumus un iespējas, pievēršoties prezidentvalsts diskusiju dokumentā izklāstītajiem jautājumiem.
Jo īpaši viņi pievērsās diviem jautājumiem:
Kā kohēzijas politiku apvienot ar citiem ES instrumentiem, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā vēl vairāk samazinātu atšķirības attīstības jomā un uzlabotu noturību?
Kā pienācīgi pievērsties atsevišķu reģionu un teritoriju dažādajām vajadzībām un kā ES fondu īstenošanu tuvināt saņēmējiem un iedzīvotājiem?
Tika pausts viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas sekas rada milzīgu izaicinājumu ES teritoriālajai kohēzijai.
Eiropas kohēzijas fondi ievērojami palīdz mazināt reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā un dalībvalstīs.
Ministri uzsvēra, ka faktiski visa ES kļūst stiprāka un noturīgāka tikai tad, ja neviens reģions netiks atstāts novārtā.
Lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas atveseļošanu, kas veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos, dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto iespējas, ko sniedz apjomīgā finansējuma atbalsta pakete, kuru veido "Next Generation EU" resursi un daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam.
Šajā sakarā ministri apspriedās par to, kā tiek īstenots un koordinēts atlikušais 2014.–2020. gada kohēzijas finansējums, REACT-EU iniciatīva, Atveseļošanas un noturības mehānisms un jaunais 2021.–2027. gada kohēzijas politikas piešķīrums, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums.
Secinājumi par Sanmarīno
Ministri arī apstiprināja secinājumus par Sanmarīno iekļaušanu Eiropas Savienības stratēģijā Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR). Tā ir makroreģionāla stratēģija, ko Eiropadome apstiprināja 2014. gadā, un vienīgā stratēģija, kurā pēdējos pāris gados ir vēlējušās pievienoties jaunas valstis.
Tagad Eiropas Komisija stratēģiju grozīs, lai tajā iekļautu Sanmarīno Republiku, un to iesniegs Padomei. Visas EUSAIR iesaistītās dalībvalstis Sanmarīno iekļaušanu novērtēja īpaši atzinīgi.
Priecājos sveikt Sanmarīno Republiku ar iekļaušanos ES stratēģijā Adrijas un Jonijas jūras reģionam. Reģiona intereses un perspektīvas pilnībā var tikt īstenotas tikai ar lielāku iekļaušanos un sadarbību. Tagad stratēģijā ir iekļautas 10 valstis. Tas ir nepārprotams pierādījums reģionālās sadarbības pievilcībai un sasniegtajiem rezultātiem.
Zvonko Černačs, Slovēnijas attīstības un Eiropas kohēzijas politikas ministrs