"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Eiropadomes sanāksme 2021. gada 16. un 17. decembrī
Ministriem bija pirmā viedokļu apmaiņa par Eiropadomes sanāksmi 16. un 17. decembrī, kad līderi atgriezīsies pie jautājuma par to, kā koordinēt reakciju uz Covid-19 pandēmiju, un izvērtēs, kas Padomē paveikts, lai uzlabotu mūsu kolektīvo sagatavotību, reaģēšanas spējas un noturību pret turpmākām krīzēm.
Eiropadome vēlreiz pievērsīsies arī jaunākajām norisēm enerģijas cenu jautājumā, kā vienojās oktobrī.
Pēc neformālajām vakariņām, kas notika Brdo, un Ārlietu padomes sanāksmes līderi tagad sniegs norādes par stratēģiskā kompasa projektu un ES un NATO sadarbību.
Saskaņā ar Vadītāju programmu viņi gatavosies ES un ĀS samitam.
Tiks rūpīgi pārskatīta ar migrāciju saistītā situācija, kā arī notikumu attīstība pie robežas ar Baltkrieviju, un līderi vajadzības gadījumā pie šā jautājumu Eiropadomē atgriezīsies.
Ministri apstiprināja secinājumus par sagatavotības, reaģēšanas spējas un noturības pret turpmākām krīzēm uzlabošanu.
Savas prezidentūras pirmajā dienā mēs sākām darbu, kura mērķis ir stiprināt ES sagatavotību krīzēm. Šodienas secinājumi, par kuriem dalībvalstis ir vienojušās, ir svarīgs solis ceļā uz mūsu kopīgo mērķi – kopīgiem spēkiem atjaunot Eiropu, kas būtu noturīgāka.
Gašpers Dovžans, Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Eiropadome jūnijā aicināja prezidentvalsti turpināt darbu Padomē, lai uzlabotu Savienības kolektīvo sagatavotību, reaģēšanas spējas un noturību pret turpmākām krīzēm un lai aizsargātu iekšējā tirgus darbību.
Neformālajā sanāksmē, kas 23. jūlijā notika Brdo pie Kraņas, Eiropas lietu ministri diskutēja par Savienības noturības stiprināšanu un pauda atbalstu prezidentvalsts Slovēnijas centieniem veidot visaptverošāku reakciju uz krīzēm.
Prezidentvalsts nolēma, ka, ņemot vērā ministru debates, tā sagatavos secinājumus Vispārējo lietu padomei.
Lai sagatavotu Padomes secinājumu projektu, tika speciāli izveidota ad hoc darba grupa.
Paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas process
Ministri izvērtēja pašreizējo stāvokli un apmainījās viedokļiem par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu. Prezidentvalsts uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu.
Mūsu prezidentūras prioritāte ir censties virzīt uz priekšu paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu. ES paplašināšanās politika ir galvenā politika, kurai ir transformējoša ietekme Rietumbalkānu reģionā. Tāpēc ir jārada iespējas panākt progresu ceļā uz ES.
Gašpers Dovžans, Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Ministru viedokļu apmaiņa notika pēc Rietumbalkānu samita, paplašināšanās paketes publicēšanas, ko veica Komisija, un pēc Ārlietu padomē rīkotajām diskusijām par Rietumbalkāniem.
Ministri pārrunāja, kā vislabāk virzīt uz priekšu paplašināšanos.
Pagājušajā pusgadā Padome panāca vienošanos par uzlabotās paplašināšanās metodikas piemērošanu Melnkalnei un Serbijai, tādējādi dodot iespēju jūnijā rīkot pirmās "politiskās" starpvaldību konferences ar abām valstīm.
Septembrī Padome arī deva galīgo zaļo gaismu gandrīz 14,2 miljardu EUR lielai pirmspievienošanās finansiālajai palīdzībai laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, lai atbalstītu Rietumbalkānu partnerus un Turciju.
Saistībā ar ikgadējo dialogu par tiesiskumu ministri rīkoja diskusijas par konkrētām valstīm, galveno uzmanību pievēršot situācijai Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā un Lietuvā. Pēc 2020. gada novembrī un 2021. gada aprīlī notikušajām diskusijām par konkrētām valstīm, šī bija trešā diskusiju kārta.
Tiesiskums ir viens no stūrakmeņiem un mūsu tiesību un brīvību garants. Šī diskusija mums ļāva pievērsties izaicinājumiem, pirms tie kļūst par problēmu. Mēs saglabājām apņemšanos dialogu par tiesiskumu padarīt spēcīgāku un strukturētāku, vienlaikus pilnībā ievērojot tādus principus kā objektivitāte, nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm. Šī diskusija par konkrētām valstīm ir iespēja mums visiem apmainīties ar paraugpraksi.
Gašpers Dovžans, Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Ministru diskusijā katrai no piecām dalībvalstīm bija atvēlēta aptuveni pusstunda, sākot ar īsu Komisijas ievadrunu, kuras pamatā bija izvilkumi un galvenie konstatējumi no attiecīgās konkrētām valstīm veltītās nodaļas Komisijas 2021. gada ziņojumā par tiesiskumu. Tad katra no piecām delegācijām iepazīstināja ar svarīgākajām norisēm un konkrētiem valsts tiesiskuma sistēmas aspektiem. Pēc tam tika sniegti komentāri, un citas delegācijas dalījās pieredzē un paraugpraksē saistībā ar minētajām norisēm.
Eiropas lietu ministri diskutēja par ES un Apvienotās Karalistes attiecībām. Viņi īpaši pievērsās notiekošajām sarunām ar Apvienoto Karalisti par praktiskiem risinājumiem Protokola par Īriju/Ziemeļīriju ietvaros ar mērķi novērst grūtības, ar kurām saskaras Ziemeļīrijas iedzīvotāji.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) ministrus iepazīstināja ar jaunāko notikumu attīstību, tostarp informēja par savu tikšanos ar Deividu Frostu (David Frost) 19. novembrī, un ministri atkārtoti apliecināja, ka atbalsta Eiropas Komisijas pieeju.
ES uzsver, ka ir jāpāriet uz režīmu, kas orientēts uz rezultātiem, un jāatrisina problēmas, uz kurām norādījušas Ziemeļīrijas puses ieinteresētās personas. Ir būtiski, lai nesen mainītā toņa rezultātā tagad protokola ietvaros tiktu rasti kopīgi reāli risinājumi. Prezidentvalsts arī uzsvēra, ka dalībvalstu vienotība joprojām ir viens no stūrakmeņiem ES attiecībās un sarunās ar Apvienoto Karalisti.
Komisija iepazīstināja ar savu darba programmu 2022. gadam. Šī informācija palīdzēs izstrādāt kopīgo deklarāciju par likumdošanas prioritātēm 2022. gadam, par kuru visas trīs iestādes šogad vienosies.
Padome, Eiropas Parlaments un Komisija 2016. gadā vienojās ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu pastiprināt Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi.
Saskaņā ar šo vienošanos Komisijai būtu jāiesaistās dialogā ar Padomi un Parlamentu gan pirms, gan pēc savas gada darba programmas pieņemšanas.
Padome pieņēma ES 2022. gada budžetu pēc tam, kad 2021. gada 16. novembrī tika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu. Nākamā gada budžetā ir noteiktas kopējās saistības 169,5 miljardu EUR apmērā un kopējie maksājumi 170,6 miljardu EUR apmērā. Nākamā gada budžetā ir skaidri atspoguļotas galvenās ES prioritātes: ekonomikas atveseļošana, cīņa pret klimata pārmaiņām un zaļā un digitālā pārkārtošanās. Tajā, nepārsniedzot 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā noteiktos izdevumu maksimālos apjomus, ir arī atstāts pietiekami daudz resursu, lai ES varētu reaģēt neparedzētu vajadzību gadījumos.
Savas prezidentūras pirmajā dienā mēs sākām darbu, kura mērķis ir stiprināt ES sagatavotību krīzēm. Šodienas secinājumi, par kuriem dalībvalstis ir vienojušās, ir svarīgs solis ceļā uz mūsu kopīgo mērķi – kopīgiem spēkiem atjaunot Eiropu, kas būtu noturīgāka.
