"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Dalībvalstu Eiropas lietu ministri uzklausīja informāciju par prezidentvalsts Kipras prioritātēm šim pusgadam. Ikgadējā dialoga par tiesiskumu kontekstā Padomē notika konkrētām valstīm veltītas diskusijas par tiesiskuma situāciju Igaunijā, Dānijā, Grieķijā un Spānijā, kā arī viedokļu apmaiņa par Eiropas demokrātijas vairogu.
Šajā pirmajā Vispārējo lietu padomes sanāksmē Kipras prezidentūras laikā man bija iespēja iepazīstināt ar mūsu prioritātēm nākamajam pusgadam. Ārkārtīgi sarežģītā ģeopolitiskajā vidē mēs strādāsim pie tā, lai veicinātu ES stratēģisko autonomiju un stiprinātu tās lomu pasaules mērogā, skaidri koncentrējoties uz drošību, aizsardzības gatavību, konkurētspēju un sociālo kohēziju.
Šodienas tiesiskuma pasākums vēlreiz apliecināja mūsu apņemšanos veidot autonomu Savienību, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un kurā neviens netiek atstāts novārtā. Protams, mūsu darba kārtības prioritāte joprojām būs progress saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Paplašināšanās, vienkāršošana, tiesiskums un demokrātiskās vērtības, kā arī ES un Apvienotās Karalistes attiecības būs dažas no galvenajām prioritātēm, ko izskatīs Vispārējo lietu padomē.
Marilena Raouna, Kipras Republikas Eiropas lietu ministra vietniece
Prezidentvalsts prioritātes
Padome uzklausīja informāciju par Kipras prezidentūras prioritātēm tās pilnvaru termiņā, un ministriem bija iespēja paust savus komentārus.
Ar devīzi “Autonoma Savienība. Atvērta pasaulei” prezidentvalsts Kipra ar savu darbu centīsies panākt, lai problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ES, tiktu pārvērstas iespējās un lai ES mērķi tiktu pārvērsti rīcībā un nestu taustāmus rezultātus, pamatojoties uz šādām prioritātēm:
autonomija, ko nodrošina drošība, aizsardzības gatavība un sagatavotība;
autonomija, ko nodrošina konkurētspēja;
autonoma un pasaulei atvērta Savienība;
autonoma vērtību savienība, kurā neviens netiek atstāts novārtā;
ilgtermiņa budžets autonomai Savienībai.
Vispārējo lietu padomes sastāvā darbs būs vērsts uz to, lai nodrošinātu līdzsvarotu un uz nākotni vērstu ES budžetu, virzītu uz priekšu ES vienkāršošanas programmu, aizstāvētu un veicinātu Savienības pamatvērtības, demokrātiju un tiesiskumu, vairotu iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas projektam un stiprinātu demokrātijas noturību, panāktu konkrētu progresu paplašināšanās procesā, vēl vairāk uzlabotu ES un Apvienotās Karalistes attiecības un stiprinātu sadarbību ar EBTA valstīm un citiem ārpus ES esošiem Rietumeiropas partneriem.
Saistībā ar ikgadējo dialogu par tiesiskumu ministri rīkoja konkrētām valstīm veltītu diskusiju par tiesiskuma situāciju Igaunijā, Dānijā, Grieķijā un Spānijā.
Šogad tā bija konkrētām valstīm veltīto diskusiju pirmā kārta. Attiecībā uz katru valsti Komisija savā 2025. gada ziņojumā par tiesiskumu vispirms iepazīstināja ar galvenajiem konstatējumiem attiecīgajā konkrētai valstij veltītā sadaļā. Pēc tam attiecīgās delegācijas iepazīstināja ar galvenajām norisēm valstī un konkrētiem savas valsts tiesiskuma mehānisma aspektiem. Turpinājumā sekoja komentāru un jautājumu daļa, un citas delegācijas dalījās pieredzē un paraugpraksē saistībā ar minētajām norisēm. Pēc tam delegācijai, kuras situācija tika apspriesta, bija iespēja izteikt papildu piezīmes.
Darba pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas demokrātijas vairogu. Kopā ar ES pilsoniskās sabiedrības stratēģiju Demokrātijas vairogs ir daļa no “demokrātijas paketes”, ar ko Komisija nāca klajā 2025. gada 12. novembrī. Iniciatīvā paziņotās darbības būtu pakāpeniski jāīsteno līdz 2027. gadam.
Demokrātijas vairoga mērķis ir nodrošināt stratēģisku pieeju demokrātijas aizsardzībai, stiprināšanai un veicināšanai ilgtermiņā. Ierosinātās darbības ir sagrupētas trīs jomās: uzlabot situācijas apzināšanos un atbalstīt reaģēšanas spējas, lai aizsargātu informācijas telpas integritāti, stiprināt demokrātiskās iestādes, brīvas un godīgas vēlēšanas un brīvus medijus un veicināt sabiedrības noturību un iedzīvotāju iesaisti. Turklāt iniciatīva ierosina izveidot jaunu Eiropas Demokrātiskās noturības centru un atsaucas uz ES finansējumu “ieguldījumiem demokrātijā” kā daļu no Komisijas priekšlikuma nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2028.–2034. gadam.
Šajā kontekstā un pamatojoties uz prezidentvalsts orientējošo piezīmi, ministri apsprieda, kādi temati un darbības prezidentvalstij būtu jānosaka par prioritārām, virzot uz priekšu darbu Padomē pie Eiropas demokrātijas vairoga īstenošanas un – plašākā skatījumā – pie demokrātijas noturības stiprināšanas.
Francijas un Portugāles delegācijas informēja Padomi par to, cik svarīgi ir ES tālākie reģioni, savukārt Spānijas delegācija sniedza informāciju par ES makroreģionālo stratēģiju Atlantijas reģionam.
Padome bez apspriešanas pieņēma regulu par pakāpenisku Krievijas cauruļvadu gāzes un LNG importa izbeigšanu ES jeb tā dēvēto “REPowerEU” regulu. Jaunie noteikumi ietver arī pasākumus energoapgādes efektīvai uzraudzībai un diversifikācijai. Regula ir svarīgs atskaites punkts ceļā uz plāna “REPowerEU” mērķi – izbeigt ES atkarību no Krievijas enerģijas.
Neformālās brokastīs ministri apmainījās viedokļiem par vienkāršošanu un labāku regulējumu ar Eiropas Parlamenta Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāju Berndu Langi (Bernd Lange).
