"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Par Eiropas lietām atbildīgie ministri sāka gatavošanos 2025. gada decembra Eiropadomes sanāksmei, apspriežot tās darba kārtības projektu ar norādēm. Padome apsprieda jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2028.–2034. gadam un pieņēma zināšanai pašreizējo stāvokli ES un Apvienotās Karalistes attiecībās. Komisija iepazīstināja ar savu darba programmu 2026. gadam, un ministri apmainījās viedokļiem. Saistībā ar ikgadējo dialogu par tiesiskumu Padome rīkoja konkrētām valstīm veltītas diskusijas par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, Čehijā, Īrijā un Vācijā.
Nākamajai daudzgadu finanšu shēmai jābūt vienkāršākai, elastīgākai un efektīvākai, ja vēlamies nodrošināt spēcīgāku un konkurētspējīgāku Eiropu. Šodienas diskusija Vispārējo lietu padomē bija svarīgs solis, lai nākamajā DFS risinātu konkrētas valstu un reģionālās problēmas. Esmu gandarīta par mūsu konstruktīvo dialogu un ceru mūsu diskusijas turpināt Vispārējo lietu padomes sanāksmē decembrī.
Marī Bjerre, Dānijas Eiropas lietu ministre
Gatavošanās Eiropadomes decembra sanāksmei
Padome sāka gatavošanos 2025. gada decembrī paredzētajai Eiropadomes sanāksmei, apspriežot darba kārtības projektu ar norādēm. Gaidāms, ka ES vadītāji apspriedīs šādus jautājumus:
Padomē notika trešās politikas debates par Eiropas Savienības DFS 2028.–2034. gadam.
Pamatojoties uz prezidentvalsts piezīmi, ministri apmainījās viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar ierosināto shēmas 1. izdevumu kategoriju, kuras mērķis ir, izmantojot īpašu fondu, atbalstīt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauksaimniecību, lauku un jūras reģionu labklājību un drošību Eiropas Savienībā. Finansējuma pamatā būtu valstu un reģionu partnerības plāni (VRPP), ko sagatavojušas pašas dalībvalstis, ņemot vērā to konkrētās valsts līmeņa un reģionālās problēmas.
Cita starpā ministri apsprieda, kā reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes var tikt pienācīgi iesaistītas turpmāko VRPP sagatavošanā un īstenošanā un kā plānos var nodrošināt lielāku pamanāmību tādas politikas atbalstam, kas izriet no Līgumā noteiktajām saistībām, vienlaikus finansēšanā saglabājot vispārējo vienkāršošanas un elastības mērķi.
Debates kalpos par pamatu pirmajam sarunu satvaram – dokumentam, kura mērķis ir noteikt elementus, kas ir jāizvērtē no politiskā aspekta, un atvieglot ES līderiem to apspriešanu. Prezidentvalsts Dānija plāno šo pirmo sarunu satvaru bez skaitļiem iesniegt pirms Eiropadomes 2025. gada decembra sanāksmes.
Padome pieņēma zināšanai pašreizējo stāvokli ES un Apvienotās Karalistes attiecībās. ES un Apvienotās Karalistes līderi 19. maija samitā apņēmās īstenot atjauninātu programmu sadarbības stiprināšanai vairākās jomās.
Šodien Komisija sniedza Padomei jaunāko informāciju par spēkā esošo nolīgumu īstenošanu un norisēm pēc samita. Ministri atzinīgi novērtēja to, ka tagad var sākt sarunas par kopēju sanitāro un fitosanitāro zonu (SFS nolīgums), kā arī par nolīgumu, ar ko sasaistītu ES un Apvienotās Karalistes siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS sasaistes nolīgums). Turpmākā viedokļu apmaiņā daudzi ministri uzsvēra, ka pēc ES principiem attiecības var stiprināt tikai tad, ja ir pilnībā, precīzi un savlaicīgi īstenoti spēkā esošie nolīgumi – Tirdzniecības un sadarbības nolīgums un Izstāšanās līgums.
Komisija iepazīstināja ar savu darba programmu 2026. gadam, un ministri apmainījās viedokļiem. Tā bija iespēja Padomei apzināt galvenās politikas jomas un tiesību aktu priekšlikumus, kas jāiekļauj kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2026. gadam, un uzsvērt tos priekšlikumus, kuriem būtu jāpiešķir prioritāte. Ministri arī pauda viedokļus par ierosināto tiesību aktu priekšlikumu atsaukšanu. Pēc šīm diskusijām visas trīs iestādes līdz šā gada beigām vienosies par kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm.
Saistībā ar ikgadējo dialogu par tiesiskumu ministri rīkoja konkrētām valstīm veltītu diskusiju par tiesiskuma situāciju Bulgārijā, Čehijā, Īrijā un Vācijā.
Šogad tā bija diskusiju trešā kārta par konkrētām valstīm. Attiecībā uz katru valsti Komisija savā 2025. gada ziņojumā par tiesiskumu vispirms iepazīstināja ar galvenajiem konstatējumiem attiecīgajā nodaļā par konkrēto valsti. Pēc tam delegācijas iepazīstināja ar galvenajām norisēm valstī un konkrētiem savas valsts tiesiskuma mehānisma aspektiem. Pēc tam sekoja komentāru un jautājumu daļa, un citas delegācijas dalījās pieredzē un paraugpraksē saistībā ar minētajām norisēm. Pēc tam delegācijai, kuras situācija tika apspriesta, bija iespēja izteikt papildu piezīmes.
Komisija informēja Padomi par 2025. gada 12. novembrī iesniegto priekšlikumu “demokrātijas paketei”, tostarp Eiropas demokrātijas vairogam un ES pilsoniskās sabiedrības stratēģijai.
Francijas, Vācijas un Polijas delegācijas informēja Padomi par iniciatīvu “Informācijas vairogs”, ko kopīgi uzsākušas to sabiedriskās starptautiskās raidorganizācijas ar mērķi apkarot dezinformāciju ārvalstīs.
Lietuvas delegācija informēja Padomi par nesenajiem hibrīduzbrukumiem no Baltkrievijas.
Ungārijas delegācija vērsa Padomes uzmanību uz Komisijas stratēģiju antisemītisma apkarošanai.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
