"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Par Eiropas lietām atbildīgie ministri turpināja gatavoties Eiropadomes marta sanāksmei, apspriežot secinājumu projektu, rīkoja politikas debates par nākamās, 2028.–2034. gadam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārvaldības aspektiem un galveno uzmanību pievērsa 2026. gada Eiropas pusgadam.
Gatavojoties Eiropadomes sanāksmei, kas notiks šīs nedēļas beigās, un ņemot vērā ievērojamās ģeopolitiskās problēmas, prezidentvalsts Kipra pastiprina pūles sekmēt konkurētspējīgāku Eiropu, kurai ir nākotnei piemērots ES ilgtermiņa budžets. Mēs joprojām koncentrējamies un orientējamies uz rezultātiem, lai panāktu spēcīgāku un noturīgāku Savienību, kas spēj rīkoties autonomi, vienlaikus saglabājot savu atvērtību pasaulei.
Marilena Raouna, Kipras Republikas Eiropas lietu ministra vietniece
Gatavošanās marta Eiropadomei
Padome turpināja gatavoties Eiropadomes marta sanāksmei, apspiedažot secinājumu projektu. Gaidāms, ka līderi apspriedīs šādus punktus:
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu,
nesenākās norises Tuvajos Austrumos,
konkurētspēja un vienotais tirgus,
nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2028.–2034. gadam,
Padomē notika publiskas politikas debates par nākamo DFS 2028.–2034. gadam, debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta pārvaldības aspektiem. DFS ir ES ilgtermiņa budžets septiņiem gadiem.
Kopš 2025. gada jūlijā un septembrī Komisija bija iesniegusi priekšlikumus, Padomē turpinājās darbs gan politiskā, gan tehniskā līmenī, lai līdz 2026. gada beigām panāktu vienprātīgu vienošanos starp dalībvalstīm. Komisijas priekšlikumos ir ierosināta racionālāka struktūra nekā iepriekšējās shēmās, ir samazināts izdevumu kategoriju un programmu skaits. Ierosinātā struktūra paredz arī lielāku elastību DFS programmās un to starpā, izmantojot tādus mehānismus kā pārplānošanas iespējas, finanšu rezerves, īpašus instrumentus un lielākas nepiešķirtās rezerves.
Debates par pārvaldību tika rīkotas jau īpaši laikus, jo, kā šķiet, dalībvalstis pašlaik piekrīt tam, ka ir nepieciešams, lai nākamajā DFS būtu elastība un vienlaikus būtu nodrošināta pienācīga paredzamība ilgtermiņa investīcijām. Diskusijas laikā, pamatojoties uz prezidentvalsts orientējošo piezīmi, ministri apmainījās viedokļiem par pārvaldības kārtību, kas attiecas uz trim galvenajiem nākamās DFS fondiem, proti, valstu un reģionu partnerības plāniem, Eiropas Konkurētspējas fondu un instrumentu “Eiropa pasaulē”.
Saistībā ar Padomes sanāksmi notikušo neformālo pusdienu laikā ministri rīkoja viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamenta deputātiem par nākamo DFS.
Ministri apmainījās viedokļiem par kopsavilkuma ziņojumu attiecībā uz Padomes ieguldījumu 2026. gada Eiropas pusgadā, un prezidentvalsts nāca klajā ar atjauninātu ceļvedi. Padome arī vienojās nosūtīt apstiprināšanai Eiropadomē projektu ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku.
Francijas delegācija uzsvēra, cik svargi nākamajā DFS ir jaunie pašu resursi, savukārt Spānijas delegācija informēja Padomi par izmēģinājuma projektu attiecībā uz digitālas vecuma verifikācijas sistēmu.
Neformālās sanāksmēs, kas viena pēc otras notika brokastu laikā, ministri kopā ar Ukrainas premjerministra vietnieku Tarasu Kačku (Taras Kachka) un Moldovas premjerministra vietnieci Kristīnu Gerasimovu (Cristina Gherasimov) apmainījās viedokļiem par reformu un integrācijas centieniem un izvērtēja līdz šim sasniegtos rezultātus, kā arī dalījās pārdomās par turpmākajiem pasākumiem.
Visbeidzot, Padome bez diskusijām vienojās par lēmumu, ar ko groza Eiropas vēlēšanu aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās. Ar šo grozījumu tiek ieviesta iespēja balsot ar pilnvarojumu Eiropas Parlamenta plenārsēdēs, atbalstot darba un privātās dzīves līdzsvaru un veicinot dzimumu līdztiesību, ļaujot deputātēm pilnībā īstenot savas pilnvaras laikposmā tieši pirms un pēc dzemdībām.
