Mākslīgā intelekta akts
Eiropas Savienības MI akts ir pasaulē pirmais tiesību akts par mākslīgo intelektu. Tās mērķis ir nodrošināt, ka MI sistēmas ir drošas, ētiskas un uzticamas.
Kas ir MI akts
Mākslīgā intelekta akta mērķis ir nodrošināt, ka mākslīgā intelekta (MI) sistēmas tiek izstrādātas un izmantotas atbildīgi. Noteikumi uzliek pienākumus MI tehnoloģiju nodrošinātājiem un ieviesējiem un reglamentē mākslīgā intelekta sistēmu atļauju piešķiršanu ES vienotajā tirgū.
Tiesību aktā pievērsta uzmanība ar MI saistītajiem riskiem, piemēram, aizspriedumiem, diskriminācijai un pārskatatbildības nepilnībām, veicināta inovācija un sekmēta MI ieviešana.
Tā kā ES akts ir pirmais MI jomas regulējums pasaulē, šie ES noteikumi varētu kļūt par MI regulējuma globālu standartu – līdzīgi kā savulaik Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) datu privātuma jomā –, tādējādi visā pasaulē veicinot ētisku, drošu un uzticamu mākslīgo intelektu.
Augstāks risks, stingrāki noteikumi
Mākslīgā intelekta akts pievēršas riskiem, kas saistīti ar konkrētiem MI lietojumiem, iedalot tos četros riska līmeņos un attiecīgi izstrādājot atšķirīgus noteikumus.
Noklikšķiniet uz piemēriem zemāk redzamajā piramīdā vai pieskarieties tiem, lai redzētu to radītā riska līmeni un tiem piemērotos noteikumus.
Interaktīva diagramma, kurā redzama apgriezta piramīda, kas sastāv no četru veidu MI sistēmām, kuras atbilst dažādiem riska līmeņiem.
MI akta četri riska līmeņi un to attiecīgie noteikumi ir šādi:
Minimāls risks vai riska nav vispār
Lielākā daļa MI sistēmu riskus nerada. MI iespējotas spēles vai mēstuļu filtrus var izmantot brīvi. ES MI akts tās nereglamentē un neietekmē.
Ierobežots risks
MI sistēmām, kas rada tikai ierobežotu risku, piemēram, sarunbotiem vai MI sistēmām, kas rada saturu, tiek piemēroti pārredzamības pienākumi, piemēram, lietotāju informēšana par to, ka to saturu ir radījis MI, lai viņi varētu pieņemt apzinātu lēmumu par turpmāku izmantošanu.
Augsts risks
Augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, ko izmanto slimību diagnostikā, autonomajā braukšanā un noziedzīgās darbībās vai izmeklēšanā iesaistītu personu biometriskajā identificēšanā, ir jāatbilst stingrām prasībām un pienākumiem, lai saņemtu piekļuvi ES tirgum. Tas ietver stingru testēšanu, pārredzamību un cilvēka veiktu uzraudzību.
Nepieņemams risks
MI sistēmas, kas apdraud cilvēku drošību, tiesības vai iztikas līdzekļus, Eiropas Savienībā izmantot ir aizliegts. Pie šādiem lietojumiem jāmin kognitīva uzvedības manipulācija, kriminoloģiskā prognozēšana, emociju uztveršana darbavietā un izglītības iestādēs un sociālā vērtēšana. Ar dažiem ierobežotiem izņēmumiem tiesībaizsardzības iestādēm ir arī aizliegts izmantot reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas, piemēram, sejas atpazīšanu sabiedriskās vietās.
Vispārīga lietojuma MI
Vispārīga lietojuma MI modeļi iespējo tādas MI sistēmas, kas spēj veikt plašu uzdevumu klāstu, piemēram, teksta ģenerēšanu un attēlu atpazīšanu, dažādās lietojumprogrammās.
Vispārīga lietojuma modeļiem, kas nerada sistēmiskus riskus, piemēro ierobežotas prasības, piemēram, pārredzamības pienākumus, savukārt tiem, kas rada sistēmiskus riskus, ir jāatbilst stingrākiem noteikumiem.
Pārvaldības struktūra
Lai nodrošinātu pienācīgu izpildi, ar Mākslīgā intelekta aktu tiek izveidotas vairākas pārvaldības struktūras:
- MI birojs Eiropas Komisijā, lai panāktu kopīgo noteikumu izpildi visā ES;
- neatkarīgu ekspertu zinātniskā grupa, kas atbalsta izpildes panākšanas darbības;
- MI padome ar dalībvalstu pārstāvjiem, kura konsultēs Komisiju un dalībvalstis un palīdzēs tām konsekventi un efektīvi piemērot Mākslīgā intelekta aktu;
- konsultatīvs forums ieinteresētajām personām, kurš sniegs tehniskās speciālās zināšanas MI padomei un Komisijai.
Sodi
Tiesību aktā nosaka naudas sodus par noteikumu pārkāpumiem.
Sodu pamatā ir procentuāla daļa no uzņēmuma kopējā apgrozījuma iepriekšējā gadā vai noteikta summa atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. MVU un jaunuzņēmumiem piemēro samērīgus naudas sodus.
Atbalsts inovācijai
Mākslīgā intelekta akta mērķi nav tikai uzlabot spēkā esošo tiesību aktu par pamattiesībām un drošību efektīvu izpildi. Ar to iecerēts arī veicināt investīcijas un inovācijas mākslīgajā intelektā Eiropas Savienībā, kā arī veicināt MI lietojumu vienotā tirgus attīstību.
Attiecīgi noteikumos ir iekļautas papildu normas MI inovāciju atbalstam Eiropas Savienībā. Tas ir arī cieši saistīts ar citām iniciatīvām, tostarp ES Koordinēto mākslīgā intelekta plānu, kura mērķis ir Eiropā paātrināt investīcijas mākslīgajā intelektā.
Padomes darbs mākslīgā intelekta jomā
Eiropadome 2020. gada oktobrī apsprieda digitālo pārkārtošanos.
Saistībā ar MI ES līderi aicināja Komisiju:
- ierosināt paņēmienus, ar kuriem palielināt Eiropas un valstu publiskās un privātās investīcijas mākslīgā intelekta pētniecībā, inovācijā un izvēršanā,
- nodrošināt, lai uzlabotos Eiropas pētniecības centru savstarpējā koordinācija un palielinātos tīkli un sinerģijas to starpā, balstoties uz izcilību,
- skaidri un objektīvi definēt augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas.
Komisija 2021. gada aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu regulai, kuras mērķis ir saskaņot noteikumus par mākslīgo intelektu (Mākslīgā intelekta akts), un koordinētu plānu, kurā ietverts Komisijai un dalībvalstīm paredzētu kopīgu darbību kopums. Šā noteikumu kopuma mērķis ir vairot uzticēšanos mākslīgajam intelektam un veicināt MI tehnoloģiju izstrādi un atjaunināšanu.
Padome ierosināto tiesību aktu apsprieda 2021. gada oktobrī, uzsverot, no vienas puses, ievērojamos sociālos un ekonomiskos ieguvumus, ko MI var sniegt dažādās nozarēs, un, no otras puses, nepieciešamību aizsargāt privātumu un nodrošināt drošumu un drošību.
Padome 2022. gada 6. decembrī pieņēma nostāju par jauniem MI noteikumiem. Padome vēlas, lai MI būtu drošs, likumīgs un uzticams un ievērotu pamattiesības.
2023. gada 9. decembrī pēc trīs dienu ilgām sarunām sarunu vedēji Padomē un Eiropas Parlamentā panāca provizorisku vienošanos par Mākslīgā intelekta aktu.
Padome aktu oficiāli pieņēma 2024. gada 21. maijā, un tas stājās spēkā 2024. gada 1. augustā.
- Mākslīgā intelekta (MI) akts: Padome dod galīgo piekrišanu pasaulē pirmajiem noteikumiem par MI (paziņojums presei, 2024. gada 21. maijs)
- Mākslīgā intelekta akts: Padome un Parlaments panāk vienošanos par pasaulē pirmajiem noteikumiem attiecībā uz mākslīgo intelektu (paziņojums presei, 2023. gada 9. decembris)
Padome 2026. gada 29. jūnijā deva galīgo zaļo gaismu jaunai regulai, kura racionalizē un vienkāršo noteikumus mākslīgā intelekta jomā. Jaunais tiesību akts ir daļa no “Omnibus VII” tiesību aktu paketes ES vienkāršošanas programmā. Viens no galvenajiem jaunā tiesību akta noteikumiem: tiek aizliegta tāda MI prakse, kas ģenerē seksuālu un intīmu saturu bez piekrišanas vai materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem.
Jūsu dzīve tiešsaistē: kā ES jums to padara vienkāršāku un drošāku?
Eiropas Savienība aktīvi strādā pie digitālās vides uzlabošanas visu eiropiešu labā. Mūsu digitālajai dzīvei jābūt drošai, vienkāršai un tādai, kurā tiek ievērotas pamatbrīvības.
Lasiet mūsu informatīvo stāstu, lai uzzinātu, kā ES veido kopīgu elektronisko identifikāciju (eID), grib noteikumus, kas nodrošina drošu un uzticamo mākslīgo intelektu, un atvieglo veselības datu apmaiņu Eiropas veselības datu telpā.
Plašāka informācija
MI skaidrojums: izmantojums un ietekme
MI ieguvumi un riski
Digitālā pārkārtošanās: ES digitālās nākotnes veidošana
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 29. aprīlis