Sezonālā laika maiņa Eiropas Savienībā
2018. gadā tika iesniegts priekšlikums pārtraukt laika maiņu, kas Eiropas Savienībā tiek veikta divreiz gadā. Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai pašreizējā sistēma paliek spēkā.
Priekšlikums par sezonālo laika maiņu
Eiropas Komisija 2018. gada 12. septembrī iesniedza projektu direktīvai par sezonālo laika maiņu. Priekšlikuma galvenie elementi:
- divreiz gadā veiktās laika maiņas pārtraukšana visās ES valstīs,
- ziņošanas sistēma, kuru ES valsts var izmantot, ja tā vēlas mainīt savu standarta laiku.
Ja direktīvu pieņemtu, Eiropas Savienībā tiktu izbeigta divreiz gadā veiktā pulksteņrādītāju pagriešana, ko bieži dēvē par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ.
Tomēr galīgais lēmums attiecībā uz šo jautājumu nav pieņemts, un nav noteikts termiņš šāda lēmuma pieņemšanai. Spēkā joprojām ir pašreizējā sistēma ar pulksteņrādītāju pagriešanu par vienu stundu, tādējādi pagarinot dienasgaismas laiku vasarā.
Darbs Padomē
Padome vēl nav vienojusies par nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu. Padomes nostājas formulēšanai ir vajadzīgs kvalificēts dalībvalstu balsu vairākums. Līdzīgā veidā kvalificētam dalībvalstu vairākumam būtu jāatbalsta teksta galīgā redakcija, par kuru būtu panākta vienošanās sarunās ar Eiropas Parlamentu.
Savukārt Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par priekšlikumu 2019. gada martā. Tas balsoja par pārejas uz vasaras laiku pārtraukšanu 2021. gadā.
Gan Padomei, gan Eiropas Parlamentam ir jāvienojas, lai pieņemtu tiesību aktu, kurš ir nepieciešams, lai pārtrauktu sezonālo laika maiņu.
ES tiesību akti par sezonālo laika maiņu
Pulksteņu rādītāju pagriešana pavasarī un rudenī Eiropā ir paradums, kas pastāvēja vēl pirms Eiropas Savienības. To pirmo reizi ieviesa Pirmā pasaules kara laikā, lai taupītu enerģiju, un tas tika atkārtoti ieviests daudzās valstīs 20. gadsimta 70. gados.
ES pirmo reizi pieņēma tiesību aktus par vasaras laiku 1980. gadā, ieviešot direktīvu, kas saskaņoja valstu prakses, lai palīdzētu nodrošināt vienotā tirgus netraucētu darbību.
Pašreizējā direktīva stājās spēkā 2001. gadā. Tās noteikumi paredz, ka visām dalībvalstīm ir jāpāriet uz vasaras laiku pēdējā marta svētdienā un ir jāatgriežas savā standarta laikā ("ziemas laikā") oktobra pēdējā svētdienā.
Dalībvalstu standarta laiks
Dalībvalstis var brīvi izlemt, kurā laika zonā tās vēlas atrasties. Patlaban ES pastāv trīs laika zonas:
- Rietumeiropas laiks: Īrija un Portugāle
- Viduseiropas laiks: 17 dalībvalstis no šī ģeogrāfiskā apgabala;
- Austrumeiropas laiks: Bulgārija, Grieķija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Rumānija un Somija.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 27. janvāris