Padomes secinājumi par kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondurezultātiem un jaunajiem elementiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

(1) ATGĀDINA par saviem 2014. gada 19. novembra secinājumiem par sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju - ieguldījumi darbvietās un izaugsmē ^[1], 2015. gada 23. jūnija secinājumiem par 2014.-2020. gada kohēzijas politikas īstenošanas problēmām [2], 2015. gada 18. novembra secinājumiem par vienkāršošanu: dalībvalstu prioritātes un cerības saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ^[3], 2016. gada 15. marta secinājumiem "Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē - maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana" ^[4] un 2016. gada 24. jūnija secinājumiem par pētniecībai un inovācijai labvēlīgu, gudru un vienkāršu kohēzijas politiku un vispārīgāk - par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ^[5];

(2) ATGĀDINA, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā un jāveic darbības, kas stiprina Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un ka kohēzijas politikas konkrētais uzdevums ir mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā;

(3) ATZĪST, ka kohēzijas politika ir galvenā ieguldījumu politika ES līmenī, ar ko sasniegt attiecīgos mērķus, kā izklāstīts stratēģijā "Eiropa 2020"; un UZSVER kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) pievienoto vērtību, jo īpaši:

a) nodrošinot stabilu ilgtermiņa ES satvaru un finanšu līdzekļus ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē un strukturālo reformu izpildē ar integrētiem intervences pasākumiem, kas pielāgoti konkrētām ES dalībvalstīm un dažādajiem reģioniem;

b) mobilizējot un koordinējot valstu un zemāka līmeņa dalībniekus dalītās pārvaldības režīmā, pēc partnerības principa tos tieši iesaistot ES prioritāšu īstenošanā ar līdzfinansētiem projektiem;

c) pirmo reizi ieviešot pierādījumos balstītu un uz rezultātiem vērstu pieeju ES ieguldījumiem;

d) sniedzot pozitīvus stimulus daudzām dalībvalstīm un zemāka līmeņa dalībniekiem īstenot strukturālās reformas un stiprināt savu stratēģisko plānošanu, administratīvo kapacitāti un sadarbību.

I. Kohēzijas politikas programmu novērtējums par 2007.-2013. gadu

(4) ATZINĪGI VĒRTĒ Komisijas dienestu darba dokumentu "ERAF un Kohēzijas fonda ex post novērtējums par 2007.-2013. gadu" [6], kas sniedz pierādījumus, ka 2007.-2013. gada plānošanas periodā kohēzijas politika ir devusi lielu ieguldījumu izaugsmes, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas iespējās visdažādākajos ES reģionos, mērķos, kas noteikti ES stratēģijās, kā arī būtisku reģionālo atšķirību mazināšanā starp dalībvalstīm;

(5) UZSVER, ka rezultāti, kas izklāstīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda ex post novērtējumā, tika sasniegti ekonomisku un sociālu problēmu kontekstā, ieskaitot dziļo ekonomikas un finanšu krīzi visā pasaulē, nepieciešamību kāpināt ekonomikas, infrastruktūras un administratīvo kapacitāti, jo īpaši 13 dalībvalstīm, kas ES pievienojušās kopš 2004. gada, kā arī mainīgās stratēģiski politiskās prioritātes un jauna veida problēmas ES līmenī;

(6) PASVĪTRO jo īpaši šādus ERAF un Kohēzijas fonda ex post novērtējuma konstatējumus:

a) Komisijas veiktajā ekonomiskajā modelēšanā ir aplēsts, ka EUR 270 miljardi, kas 2007.-2013. gada periodā ieguldīti no ERAF un Kohēzijas fonda, kopā ar valstu līdzfinansējumu līdz 2023. gadam visās dalībvalstīs kopā kā papildu IKP būs ļāvuši gūt EUR 1 triljonu;

b) dalībvalstu vadošo iestāžu paziņotie dati liecina, ka ERAF un Kohēzijas fonds būs palīdzējuši radīt gandrīz 1 miljonu darbvietu, kas ir nozīmīgs ieguldījums tajos 3 miljonos darbvietu, kas šajā periodā kopā radītas ES ekonomikā;

c) finansiālais atbalsts no ERAF programmām palīdzēja 400 000 MVU izturēt ekonomikas un finanšu krīzes sekas un ar inovāciju palielināt savu konkurētspēju un eksporta apjomus;

d) kohēzijas politika sekmēja ES iekšējā tirgus ciešāku integrāciju, jo īpaši ar labākiem transporta savienojumiem (jo īpaši TEN-T koridori), energoefektivitātes, ūdens un notekūdeņu attīrīšanas, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu, izglītības un veselības aprūpes infrastruktūras modernizāciju, kā arī pētniecības un inovācijas stiprināšanu;

e) no Eiropas teritoriālās sadarbības programmām (Interreg) pieejamais finansējums stiprināja sadarbību starp kaimiņreģioniem dažādās dalībvalstīs, starp dalībvalstīm visā ES, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm, un tam bija arī plašāka ietekme, sevišķi tādā ziņā kā dažādu barjeru mazināšana sadarbībai starp dažādiem sektoriem un labāka ekonomiskā, sociālā un vides integrācija, līdz ar to kalpojot par izcilu piemēru ES sniegtajai pievienotajai vērtībai;

(7) neraugoties uz kohēzijas politikas pozitīvajiem rezultātiem 2007.-2013. gada periodā, ATZĪMĒ dažus trūkumus šajā periodā, jo īpaši:

• nepilnības tādā ziņā kā veikto darbību relevance, uzraudzība, efektivitāte un konsekvence, kas liecina, ka netika veltīts pietiekami daudz uzmanības gaidāmajiem rezultātiem; un
• nepieciešamība stiprināt administratīvo kapacitāti programmu vadības līmenī un samazināt administratīvo slogu un izmaksas;

(8) ATZĪMĒ, ka dienestu darba dokumenta novērtējumos ir aplūkota situācija 2014. gada beigās, kad vēl nebija iespējams pilnībā ziņot par programmu mērķu un uzdevumu izpildi;

(9) ATZĪMĒ, ka Komisija ir uzsākusi ex post novērtējumu arī par Eiropas Sociālo fondu (ESF), un AR INTERESI GAIDA rezultātus, kas tiks sniegti attiecīgajā dienestu darba dokumentā; AICINA Komisiju ar turpmākajiem novērtējumiem par ESI fondiem iepazīstināt koordinētā veidā, lai atvieglotu pilnīgu izvērtēšanu, vienlaikus attiecīgos gadījumos sevišķu uzmanību pievēršot lokalizētai pieejai;

(10) UZSVER, ka kohēzijas politika, ko pavada pamatīgi un stingri novērtējumi, ir paraugprakses piemērs pierādījumos balstītai pieejai politikas izstrādē un var kalpot par piemēru citām ES politikām, ko finansē no ES budžeta;

(11) AICINA Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem kohēzijas politikas rezultātus un ieguvumus, ko apstiprina pieejamie novērtējumi, darīt zināmus plašai sabiedrībai.

II. Izvērtējums par dažiem jauniem kohēzijas politikas un ESI fondu elementiem 2014.-2020. gadā

(12) UZSVER, ka salīdzinājumā ar 2007.-2013. gada plānošanas periodu 2014.-2020. gada periodam paredzētajā leģislatīvajā regulējumā tiks ieviesta virkne jaunu elementu nolūkā stiprināt ESI fondu efektivitāti, orientēšanos uz rezultātiem un ES pievienoto vērtību. Pirmā konkrētā pieredze ar dažiem jauniem elementiem, jo īpaši ar darbības rezultātu satvaru, tematisko koncentrāciju, ex ante nosacījumiem un saikni ar ES ekonomikas pārvaldību, dalībvalstīs tika gūta, tām izstrādājot partnerības nolīgumus un programmas. Jauno elementu piemērošana praksē prasīja rūpīgu sagatavošanu laika un resursu ziņā, lai nodrošinātu, ka ir izveidoti nepieciešamie nosacījumi efektīviem tēriņiem, ieskaitot jaunas vadības un kontroles sistēmas. Tajā pašā laikā jaunie tiesiskā regulējuma instrumenti, tādi kā kopīgi rīcības plāni, integrētas teritoriālas investīcijas vai sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas, dalībvalstīm sniedz jaunas iespējas;

(13) ATZĪMĒ, ka plašā plānošana kopā ar tiesību aktu vēlo pieņemšanu, 2007.-2013. gada perioda slēgšanas paralēlo gatavošanu un iestāžu izraudzīšanos, kas prasīja vairāk laika, nekā iecerēts, ir aizkavējusi īstenošanas fāzi 2014.-2020. gada periodā; tomēr SAGAIDA, ka centieni, ko dalībvalstis un Komisija veikušas plānošanas procesā, atmaksāsies turpmākajos gados, efektīvāk īstenojot augstas kvalitātes programmas un dodot iespēju nākotnē balstīties uz uzlabojumiem, kas veikti pašreizējā periodā; AICINA dalībvalstis un Komisiju spert soļus, kas vajadzīgi, lai paātrinātu pašreizējo programmu īstenošanu un ziņošanu par tajās panākto;

(14) ATGĀDINA, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI) sniedz mērķtiecīgu atbalstu jaunatnes bezdarba risināšanai, pavadot tradicionālās darbības, ko atbalsta ESF, un papildinot valstu stratēģijas, tostarp īstenojot garantiju jauniešiem; un PIEŅEM ZINĀŠANAI neseno Komisijas paziņojumu [7], kurā izklāstīti garantijas jauniešiem un JNI īstenošanas rezultāti kopš 2013. gada;

(15) AICINA Komisiju 2018. gadā pēc iespējas agrāk iesniegt leģislatīvo aktu priekšlikumus nākamajam ESI fondu plānošanas periodam, lai abi likumdevēji varētu laikus panākt vienošanos un lai radītu pamatu agrīnam plānošanas procesa sākumam;

(16) AICINA Komisiju apsvērt iespēju ESI fondu jaunos elementus izmantot par paraugu citām ES politikām, ko finansē no ES budžeta, savas 2015. gadā uzsāktās iniciatīvas "Uz rezultātiem orientēts ES budžets" [8] kontekstā;

Darbības rezultātu satvars

(17) ATGĀDINA, ka ESI fondi bija pirmais ES finansēšanas instruments, kam ieviests uz izmērāmiem rādītājiem balstīts darbības rezultātu satvars un izvērtēšana ar izpildes rezervi, kura 2019. gadā pārdalāma tikai tām dalībvalstu programmu prioritātēm, kurām sasniegti programmu darbības rezultātu satvarā izklāstītie starpposma mērķi;

(18) ATZĪST dalībvalstu un Komisijas veiktos centienus un resursus, ko tās veltījušas tam, lai ESI fondu programmām izstrādātu intervences loģiku un darbības rezultātu satvaru (sevišķi lai noteiktu stingrus indikatorus, to bāzes līniju un mērķvērtību); ATZĪMĒ, ka šis process dalībvalstīs un Komisijā ir raisījis lietderīgas pārdomas un diskusijas par mērķu izvirzīšanu un progresa uzraudzību un ir palīdzējis domāšanu vairāk pārorientēt uz rezultātiem un darbību;

Tematiskā koncentrācija

(19) ATGĀDINA, ka ESI fondi ir pakļauti tiesiskai prasībai par tematisko koncentrāciju, kura ļauj panākt finansiālā atbalsta lielāku koncentrāciju mazākā skaitā jomu, kas dod vislielāko ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā, un no kuras sagaida labākus rezultātus;

(20) ATZINĪGI VĒRTĒ to, ka dalībvalstu programmās ERAF un ESF jomā ir panākta tematiskā koncentrācija, kas vairākos gadījumos pārsniedz minimālās prasības; tomēr UZSKATA, ka ir jāuztur līdzsvars starp iepriekšnoteiktām prasībām par koncentrāciju uz ierobežotu tematisko jomu skaitu un dalībvalstu vajadzībām, ieskaitot elastību, lai plānošanas periodā reaģētu uz konkrētām valsts vai reģionālās attīstības problēmām;

Ex ante nosacījumi

(21) ATGĀDINA, ka 2014.-2020. gada periodā tika ieviesti ex ante nosacījumi, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek veikts ieguldījums no ESI fondiem, dalībvalstīs ir ieviesti līdzekļu efektīvai izmantošanai nepieciešamie nosacījumi;

(22) UZSKATA, ka, lai gan ex ante nosacījumu izpilde dažreiz prasa ievērojamu laiku un resursus, lai veiktu likumdošanas izmaiņas vai kompleksas reformas, tiem ir pozitīva ietekme uz kopējo ieguldījumu vidi, administratīvās kapacitātes stiprināšanu un labu pārvaldību daudzās dalībvalstīs; ATZINĪGI VĒRTĒ ex ante nosacījumu atvieglojošo lomu projekta mērķu un stratēģisku dokumentu, tādu kā stratēģiju "pārdomātai specializācijai", sagatavošanā, kā arī ES acquis ātrākā ieviešanā;

Saikne ar ES ekonomikas pārvaldību

(23) ATGĀDINA, ka 2014.-2020. gada periodam paredzētajā leģislatīvajā regulējumā tiks ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka ESI fondu daudzgadu ieguldījumos tiktu ņemti vērā attiecīgie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi. Plānošanas rezultātā pašreizējās ESI fondu programmas ir izstrādātas tā, lai atbalstītu strukturālās reformas atbilstoši ES prioritātēm, kas noteiktas Eiropas pusgada procesā;

(24) UZSKATA, ka ieguldījumi, kuros ņem vērā attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, palīdz izpildīt strukturālās reformas un uzlabot attiecīgās dalībvalsts makroekonomisko situāciju kopumā;

(25) UZSKATA, ka turpmāk būtu jātiecas pēc lielākas konsekvences starp dažādiem pasākumiem, kas ESI fondu efektivitāti saista ar ekonomikas pārvaldību, balstoties uz pirmo pozitīvo pieredzi, ko devusi ex ante nosacījumu ieviešana, un ņemot vērā nepieciešamību pievērsties sociālajām, ekonomiskajām un teritoriālajām problēmām, kā arī daudzgadu programmu nepārtrauktību un stabilitāti;

Vienkāršošana

(26) PAUŽ NOŽĒLU, ka ESI fondu leģislatīvā regulējuma efektivitātes un orientēšanās uz rezultātiem pilno potenciālu kavē pārmērīgs regulējums un tas, ka pastāv pārāk daudzi noteikumu un kontroļu slāņi (ES, valstu un reģionālā līmenī); ATGĀDINA, ka dalītās pārvaldības režīma efektīvai darbībai ir būtiski, lai starp visiem dalībniekiem valdītu uzticība, kas būtu jānostiprina, ESI fondus padarot vienkāršākus, pieejamākus un saprotamākus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm; šajā sakarā ATKĀRTO, cik svarīgi ir agrīnās brīdināšanas mehānismi un revīzijas preventīvās lomas stiprināšana ES un valstu līmenī;

(27) ATZINĪGI VĒRTĒ konstatējumus un ieteikumus, ko līdz šim izdarījusi Komisijas izveidotā Augsta līmeņa grupa ESI fondu saņēmējiem paredzētās vienkāršošanas uzraudzībai, un AR INTERESI RAUGĀS uz tās turpmāko darbu attiecībā uz plānošanas perioda gatavošanu laikam pēc 2020. gada;

(28) PIEŅEM ZINĀŠANAI leģislatīvā akta priekšlikumu, kas vērsts uz ESI fondu vienkāršošanu pašreizējā plānošanas periodā un ko Komisija Padomei iesniedza 2016. gada septembrī, un PALIEK APŅĒMĪBAS PILNA to ātri pieņemt; AICINA Komisiju un dalībvalstis optimāli izmantot visas tiesiskā regulējuma iespējas (tostarp deleģēto aktu agrīnu sagatavošanu), kas palīdz vienkāršot pašreizējo ESI fondu programmu īstenošanu;

(29) IESTĀJAS par būtisku vienkāršošanu, nepieciešamību pēc stabilitātes un turpināšanas līdzsvarojot ar administratīvā sloga un izmaksu ievērojamu samazināšanu periodā pēc 2020. gada; UZSKATA, ka būtu rūpīgi jāizpēta šādas norādes un jaunas iespējas, neskarot turpmākos lēmumus:

a) vienkāršs, skaidrs un kompakts noteikumu kopums ESI fondiem ar spēcīgu uzsvaru uz integrētu pieeju (piemēram, vairākfondu programmas un kopīgi noteikumi visiem ESI fondiem), vienlaikus nodrošinot, ka katrs ESI fonds var efektīvi un rezultatīvi izpildīt tam raksturīgos uzdevumus un ka priekšroka tiek dota visvienkāršākajam pieejamajam risinājumam;

b) būtu vēl vairāk savstarpēji jāsaskaņo ESI fondu noteikumi un noteikumi, kas piemērojami citiem ES fondiem, kā arī citām ES politikām, kas ietekmē ESI fondu īstenošanu (jo īpaši noteikumi par valsts atbalstu), lai to saņēmējiem vienkāršotu ES fondu īstenošanu, atvieglotu sinerģijas un papildināmību starp dažādām programmām un dažādu avotu apvienošanu, kā arī lai varētu savstarpēji salīdzināt visu ES finansēšanas instrumentu efektivitāti un rezultativitāti;

c) apguves tālāka vienkāršošana un visa vienkāršotu izmaksu iespēju klāsta efektīva izmantošana, ko papildinātu skaidras prasības par to kontroli un revīziju;

d) vienkāršāks un racionalizēts dalītās pārvaldības modelis, kas balstīts uz darbības rezultātiem, nevis atbilstību, lai vēl vairāk stiprinātu ESI fondu orientēšanos uz rezultātiem, vienlaikus ņemot vērā preventīvo pasākumu, proporcionalitātes un rentabilitātes svarīgumu;

e) izvērtējums par to, vai pieredze, kas tiks gūta no citiem izpildes mehānismiem, kurus izmanto citās ES politikas jomās, varētu palīdzēt uzlabot kohēzijas politikas un ESI fondu efektivitāti;

f) proporcionalitātes plašāka piemērošana un diferenciācijas ieviešana ESI fondu programmu īstenošanā, balstoties uz objektīviem kritērijiem un pozitīviem stimuliem programmām;

(30) JOPROJĀM IESTĀJAS par to, ka starp attiecīgajiem ministriem Vispārējo lietu padomē jānotiek regulārām politikas debatēm, lai apspriestu kohēzijas politikas un ESI fondu īstenošanu un rezultātus, kā arī lai sniegtu atbalstu politikas satvara gatavošanā periodam pēc 2020. gada.

^[1] Dok. 15802/14.
^[2] Dok. 9622/1/15 REV 1.
^[3] Dok. 14266/1/15 REV 1.
^[4] Dok. 7075/16.
^[5] Dok. 10668/16.
^[6] Dok. 12371/16.
^[7] Dok. 12749/16 + ADD 1-3.
^[8] http://ec.europa.eu/budget/budget4results/index_en.cfm