Padome un Parlaments panāk provizorisku politisku vienošanos par kohēzijas politikas noteikumiem

Padomes prezidentvalsts Vācija un Eiropas Parlaments panāca provizorisku politisku vienošanos par atjauninātajiem noteikumiem, ar ko reglamentē struktūrfondus, kas ir ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas pamatā.

Minētā vienošanās aptver lielāko daļu jaunā Kopīgo noteikumu regulas (KNR) projekta teksta. Ar šo visaptverošo tiesību aktu tiek konsolidēti noteikumi par astoņiem fondiem un tiek reglamentētas programmas, kuras paredzēts pieņemt laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

Svarīgākais – tajā ir definēti pieci jauni politikas mērķi, kuri atspoguļo ES politikas prioritātes un kuri noteiks tās investīciju jomas, kas saņems finansējumu no fondiem:

• viedāka Eiropa — inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas;
• zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām;
• ciešāk savienota Eiropa — mobilitāte un reģionālo IKT savienotība;
• sociālāka Eiropa — Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana;
• iedzīvotājiem tuvāka Eiropa — pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīga un integrēta attīstība ar vietējo iniciatīvu palīdzību.

Ar šo regulas projektu tiek arī ieviestas vairākas izmaiņas, piemēram:

• samazināta birokrātija vadošajām iestādēm;
• pieaugoša elastība efektīvākai līdzekļu sadalei;
• saiknes stiprināšana ar Eiropas pusgadu;
• labvēlīgu priekšnosacījumu ieviešana, ko paredzēts piemērot visā plānošanas laikposmā, piemēram, efektīva uzraudzība pār publisko iepirkumu un ES Pamattiesību hartas un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošana;
• jaunas vidusposma pārskatīšanas veikšana 2025. gadā, lai nodrošinātu, ka attiecīgajās programmās tiek pienācīgi risinātas jaunās problēmas, ar kurām nāksies saskarties turpmākajos gados;
• jauna klimata pārraudzības mehānisma ieviešana, lai struktūrfondi sniegtu spēcīgu ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā.

Reaģēšana uz krīzi

Pēc Covid-19 uzliesmojuma esošais kohēzijas regulējums izrādījās nozīmīgs, nodrošinot dalībvalstīm tūlītēju atbalstu pandēmijas sākotnējās ietekmes pārvarēšanā. Balstoties uz šo pozitīvo pieredzi, ir ieviests jauns noteikums, kas, reaģējot uz ārkārtas un neparastiem apstākļiem, atļauj īstenot pagaidu pasākumus attiecībā uz fondu izmantošanu.

Ņemot vērā arī pandēmijas ekonomiskās sekas, dalībvalstīm būs arī papildu elastība pārvietot līdzekļus starp fondiem, lai labāk apmierinātu savas konkrētās vajadzības.

Reģioni un līdzfinansējums

Jaunajā KNR ir nedaudz atšķirīgi definētas trīs reģionu kategoriju robežvērtības:

• mazāk attīstīti reģioni – IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no ES vidējā;
• pārejas reģioni – IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no ES vidējā;
• vairāk attīstīti reģioni – IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā 100 % par ES vidējo.

Visām kohēzijas programmām ir vajadzīgas valsts iemaksas, ar ko papildina ES finansējumu. Likumdevējiestādes vienojās, ka ES līdzekļu procentuālā daļa nevar būt lielāka par:

• 85 % – mazāk attīstītiem reģioniem un tālākiem reģioniem;
• 70 % – pārejas reģioniem, kuri laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam bija klasificēti kā mazāk attīstīti reģioni;
• 60 % – pārejas reģioniem;
• 50 % – vairāk attīstītiem reģioniem, kuri iepriekš bija klasificēti kā pārejas reģioni;
• 40 % vairāk attīstītiem reģioniem.

No Kohēzijas fonda turpinās atbalstīt tikai tās dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā. ES līdzfinansēšanas likme nepārsniegs 85 %.

Svarīgākie struktūrfondi un investīciju fondi ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus un Kohēzijas fonds, savukārt jaunais Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir daļa no Eiropas zaļā kursa. No šiem fondiem finansēto programmu mērķis ir samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un visā Eiropā, tādējādi stiprinot vienoto tirgu.

Turpmākie pasākumi

Regulas projekta pilnu tekstu likumdevējiestādes finalizēs 2021. gada pirmajos sešos mēnešos Portugāles prezidentūras laikā.