"Gatavi mērķrādītājam 55 %": Padome pieņem galvenos tiesību aktus, kas ļaus sasniegt 2030. gada klimata mērķrādītājus

Padome šodien pieņēma piecus tiesību aktus, kas ļaus ES samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas galvenajās ekonomikas nozarēs, vienlaikus nodrošinot, ka klimatiskās pārkārtošanās procesā tiek efektīvi atbalstīti visneaizsargātākie iedzīvotāji un mikrouzņēmumi, kā arī nozares, kuras ir pakļautas oglekļa emisiju pārvirzei.

Tiesību akti ir daļa no paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %", kas nosaka ES politiku saskaņā ar tās apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un 2050. gadā panākt klimatneitralitāti.

Balsojums Padomē ir pēdējais posms lēmumu pieņemšanas procedūrā.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir oglekļa tirgus, kura pamatā ir emisijas kvotu ierobežošanas un tirdzniecības sistēma energoietilpīgajās rūpniecības nozarēs, elektroenerģijas ražošanas nozarē un aviācijas nozarē.

Ar jaunajiem noteikumiem ES ETS aptvertajās nozarēs izvirzītais vispārējais mērķis par emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam tiek palielināts līdz 62 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Jūras transporta emisijas

ES ETS darbības jomā pirmo reizi tiks iekļautas kuģniecības radītās emisijas. Kuģošanas sabiedrību pienākums nodot kvotas tiks ieviests pakāpeniski: 40 % attiecībā uz verificētajām emisijām no 2024. gada, 70 % – no 2025. gada un 100 % – no 2026. gada.

Lielākā daļa lielo kuģu jau no paša sākuma tiks iekļauti ES ETS darbības jomā, savukārt citi lielie kuģi, proti, atkrastes kuģi, vispirms tiks iekļauti regulā par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (MZV) un tikai vēlāk tiks iekļauti ES ETS.

Emisijas, kas nav CO2 emisijas (metāns un N2O), no 2024. gada tiks iekļautas MZV regulā, savukārt no 2026. gada – ES ETS.

Ēku, autotransporta un citas nozares

Ir izveidota jauna, atsevišķa emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, autotransporta un citām nozarēm (galvenokārt mazajai rūpniecībai), lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu emisiju samazinājumu šajās nozarēs, kuras līdz šim ir bijis grūti dekarbonizēt. No 2027. gada jaunā sistēma attieksies uz izplatītājiem, kas piegādā degvielu ēku, autotransporta un citām nozarēm. Ir ieviests aizsardzības pasākums, kas paredz, ka gadījumā, ja naftas un gāzes cenas pirms jaunās sistēmas darbības ieviešanas būs ārkārtīgi augstas, tās ieviešana tiks atlikta līdz 2028. gadam.

Aviācijas radītās emisijas

Bezmaksas emisiju kvotas aviācijas nozarei tiks pakāpeniski atceltas, un no 2026. gada tiks īstenota visu kvotu izsolīšana. Līdz 2030. gada 31. decembrim tiks rezervēti 20 miljoni kvotu, lai stimulētu gaisa kuģu operatorus atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas.

ES ETS attieksies uz lidojumiem Eiropā (ietverot arī lidojumus uz Apvienoto Karalisti un Šveici), savukārt CORSIA attieksies uz lidojumiem ārpus Eiropas uz/no trešām valstīm, kas piedalās CORSIA ("clean cut" princips) laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam.

Tiks arī uzlabota pārredzamība attiecībā uz gaisa kuģu operatoru emisijām un to izlīdzināšanu, kā arī tiks izveidota ar CO2 nesaistītas aviācijas radītās ietekmes monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma. Līdz 2028. gada 1. janvārim, pamatojoties uz minētās sistēmas rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā ierosinās pasākumus ar CO2 nesaistītās aviācijas ietekmes mazināšanai.

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM) ir mehānisms, kas attiecas uz produktu importu oglekļietilpīgās nozarēs. OIM mērķis ir, pilnībā ievērojot starptautiskās tirdzniecības noteikumus, novērst, ka ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas centieni tiek kompensēti, palielinot emisijas ārpus tās robežām, pārvietojot ražošanu uz valstīm, kur klimata pārmaiņu apkarošanai piemērotā politika nav tik vērienīga kā ES politika, vai palielinot oglekļietilpīgu produktu importu.

Līdz 2025. gada beigām OIM būs piemērojams tikai kā ziņošanas pienākums. OIM tiks ieviests pakāpeniski – līdztekus bezmaksas kvotu pakāpeniskai atcelšanai, tiklīdz tā attiecīgajās nozarēs tiks uzsākta pārskatītās ETS ietvaros. Bezmaksas kvotas nozarēm, uz kurām attiecas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms – cementa, alumīnija, mēslošanas līdzekļu, elektroenerģijas ražošanas, ūdeņraža, dzelzs un tērauda, kā arī dažu prekursoru materiālu un ierobežota skaita lejupējo ražojumu –, tiks pakāpeniski atceltas deviņu gadu laikā no 2026. līdz 2034. gadam.

OIM veicina tādu trešo valstu uzņēmumu veiktu preču importu Eiropas Savienībā, kuri ievēro augstos klimata standartus, kas piemērojami 27 ES dalībvalstīs. Tas nodrošinās līdzsvarotu attieksmi pret šādu importu, un tā mērķis ir mudināt ES partnerus pasaulē pievienoties ES centieniem klimata jomā.

Sociālais klimata fonds

Dalībvalstis izmantos Sociālo klimata fondu, lai finansētu pasākumus un investīcijas neaizsargātu mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju atbalstam un palīdzētu tiem pārvarēt ietekmi uz cenām, ko radīs emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, autotransporta un citās nozarēs.

Fonds tiks finansēts galvenokārt no ieņēmumiem, kas gūti no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, nepārsniedzot maksimālo summu 65 miljardu EUR apmērā, un to papildinās valstu iemaksas. Tas ir izveidots uz laiku – laikposmam no 2026. līdz 2032. gadam.

Vispārīga informācija

Padome šodien balsoja par šādiem paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" tiesību aktiem:

• ETS direktīvas pārskatīšana
• Grozījumi MZV kuģniecības regulā
• ETS aviācijas direktīvas pārskatīšana
• Regula, ar ko izveido Sociālo klimata fondu
• Regula, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu

Pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %", ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā 2021. gada 14. jūlijā Eiropas zaļā kursa ietvaros, ļaus ES līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un 2050. gadā panākt klimatneitralitāti.

Padome un Eiropas Parlaments 2022. gada 7. decembrī panāca provizorisku vienošanos par ETS aviācijai, 2022. gada 13. decembrī – par OIM un 2022. gada 18. decembrī – par ES ETS un Sociālo klimata fondu. Parlaments tiesību aktus oficiāli pieņēma 2023. gada 18. aprīlī.

Turpmākie pasākumi

Tagad tiesību aktus parakstīs Padome un Eiropas Parlaments, un pirms to stāšanās spēkā tie tiks publicēti "ES Oficiālajā Vēstnesī".

• ETS direktīvas pārskatīšana
• Paziņojumi par ETS direktīvas pārskatīšanu
• Grozījumi MZV kuģniecības regulā
• Paziņojumi par grozījumiem MZV kuģniecības regulā
• ETS aviācijas direktīvas pārskatīšana
• Paziņojums par ETS aviācijas direktīvas pārskatīšanu
• Regula, ar ko izveido Sociālo klimata fondu
• Paziņojumi par Regulu, ar ko izveido Sociālo klimata fondu
• Regula, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu
• Paziņojumi par OIM pieņemšanu
• Balsošanas rezultāti un atklāta sēde
• "Gatavi mērķrādītājam 55 %": Padome un Parlaments panāk provizorisku vienošanos par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un Sociālo klimata fondu (paziņojums presei, 2022. gada 18. decembris)
• ES klimatrīcība: panākta provizoriska vienošanās par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (paziņojums presei, 2022. gada 13. decembris)
• Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma un aviācija: Padome un Parlaments panāk provizorisku vienošanos par lidojumu radīto emisiju samazināšanu (paziņojums presei, 2022. gada 7. decembris)
• Pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %" (vispārīga informācija)