Skip to content

"Gatavi mērķrādītājam 55 %": ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir ES būtiskākais siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanas rīks. Sistēmas reforma ir daļa no paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" – priekšlikumu kopuma ES klimata, enerģētikas un transporta tiesību aktu pārskatīšanai un atjaunināšanai, kas palīdzēs sasniegt ES klimata mērķus, proti, līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Padome un Eiropas Parlaments 2022. gada decembrī panāca provizorisku politisku vienošanos par ETS reformu. Padome jauno tiesību aktu oficiāli pieņēma 2023. gada aprīlī.

Infografikā ir izskaidrota ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma, tās aptvertās nozares, reformas radītās izmaiņas un tas, kā tā veicina klimatneitralitāti.

Skaidrojums par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformu

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir viens no pasaules lielākajiem oglekļa tirgiem un ES būtiskākais siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanas rīks.

  • Sistēma nosaka oglekļa cenu. Katru gadu ETS aptvertajām vienībām ir jāpērk "kvotas", kas atbilst to siltumnīcefekta gāzu emisijām.
  • Katru gadu tiek noteikta maksimālā robežvērtība attiecībā uz to, cik kvotu attiecīgajā gadā tiek laists tirgū; šī maksimālā robežvērtība ar katru gadu samazinās. Tādējādi uzņēmumiem tiek radīti finansiāli stimuli mazināt emisijas.
  • Tomēr konkrētas nozares, kuras ir pakļautas oglekļa emisiju pārvirzei, saņem bezmaksas kvotas konkurētspējas atbalstam.

Kā ES ETS palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķi?

ES ETS aptver apmēram 40 % no kopējā ES emisiju apjoma, un tā jau sevi ir pierādījusi kā būtisku emisiju mazināšanas rīku.

Kopš 2005. gada, kad ES ETS tika ieviesta, aptvertajās nozarēs ES emisijas ir samazinātas par 41 %.

Reformas rezultātā emisijas tiks samazinātas vēl vairāk, pietuvinot ES klimatneitralitātei.

Kuras nozares ES ETS pašreiz aptver?

ES ETS aptver apmēram 10 000 uzņēmumu:

  • elektroenerģijas un siltuma ražošana,
  • energoietilpīgas rūpniecības nozares (piemēram, naftas pārstrāde, tērauda rūpniecība, cementa, stikla un papīra ražošana),
  • komerciālā aviācija (lidojumi Eiropas Ekonomikas zonā).

Ko mainīs reforma?

  • Vērienīgāki emisiju mazināšanas mērķi:
    • jauns samazinājums 62 % apmērā.
  • Ātrāka maksimālā apjoma samazināšana, mazāk kvotu tirgū:
    • samazinājums 117 miljonu kvotu apmērā divu gadu laikā,
    • 4,3 % samazinājums gadā (2024.–2027. gadā) un 4,4 % (2028.–2030. gadā) pašreizējo 2,2 % vietā.
  • ETS aptvers jaunas nozares:
    • jūras transporta iekļaušana (pakāpeniska ieviešana no 2024. līdz 2026. gadam),
    • atsevišķa jauna ETS ēkām, autotransportam un degvielām papildu nozarēs.
  • Pakāpeniska bezmaksas kvotu atcelšana konkrētām nozarēm (paralēli ieviešot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu – oglekļa cenas noteikšanas sistēmu, ko piemēro ES importētiem energoietilpīgiem produktiem, lai izvairītos no oglekļa emisiju pārvirzes).
  • Palielināts finansējums ETS aptverto nozaru dekarbonizēšanai:
    • Modernizācijas fonds,
    • Inovāciju fonds.
  • Līdz 65 miljardiem EUR, lai risinātu oglekļa cenas noteikšanas ietekmi, ko rada ierosinātā ETS ēkām, autotransportam un degvielām papildu nozarēs:
    • daļa no ieņēmumiem, kas gūta no kvotām ēkām, autotransportam un degvielām papildu nozarēs, tiks ieskaitīta sociālajā klimata fondā (aizsargājot neaizsargātākos iedzīvotājus un uzņēmumus no šīs jaunās ETS sistēmas oglekļa cenu ietekmes).

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 31. janvāris