Skaidrojumi

Kopš ir sācies Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ES un tās dalībvalstis ir ievērojami pastiprinājušas militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ES ir veikusi virkni pasākumu, lai palīdzētu no kara bēgošajiem cilvēkiem, tostarp izmantojusi ES pagaidu aizsardzības mehānismu.

Secīgās Eiropadomes sanāksmēs laikposmā no 2023. līdz 2026. gadam ES līderi ir pieņēmuši secinājumus par situāciju Tuvajos Austrumos. Lapas saturs atspoguļo jaunākos 2026. gada 15. un 16. oktobra secinājumus.

ES un tās dalībvalstis ir atbalstījušas Ukrainu un tās tautu, kopš ir sācies pilna mēroga Krievijas iebrukums. Kopā tās Ukrainai ir sniegušas vislielāko finansiālo, ekonomisko, militāro un humanitāro atbalstu.

ES ir Ukrainas lielākā tirdzniecības partnere un lielākā investore. Kopš Krievijas agresijas kara sākuma ES ir atbalstījusi Ukrainas ekonomiku, tostarp ar mērķtiecīgiem tirdzniecības pasākumiem.

ES un 27 tās dalībvalstis kopā ir lielākās finansiālās palīdzības sniedzējas Ukrainai. Mērķis ir finansēt valsts tūlītējās vajadzības un atbalstīt tās atveseļošanu un rekonstrukciju ilgtermiņā.

Kopējā drošības un aizsardzības politika ļauj ES izvietot civilās un militārās misijas un operācijas ārpus Eiropas Savienības, izmantojot ES dalībvalstu operatīvās spējas.

ES sankcijas var būt vērstas pret trešo valstu valdībām, vienībām un personām. Eiropas Savienība ierobežojošus pasākumus var noteikt, lai īstenotu ANO rezolūcijas, pastiprinātu ANO sankcijas vai arī pēc savas iniciatīvas.

ES atbalsta Libānas teritoriālo integritāti, suverenitāti, stabilitāti un politisko neatkarību un Libānas valdības centienus veikt reformas.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir vienas no tām, kas pasaulē ir vadībā humānās palīdzības sniegšanā, tostarp Palestīnas iedzīvotājiem, – palīdzības mērķis ir glābt dzīvības, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu.