ES pieņemto sankciju veidi

Pret ko tiek vērstas ES sankcijas

ES sankcijas var būt vērstas pret:

• trešo valstu valdībām to politikas dēļ,
• vienībām (uzņēmumiem), kas nodrošina iespējas īstenot mērķtiecīgu politiku,
• grupām vai organizācijām, piemēram, teroristu grupām,
• personām, piemēram, teroristiem vai personām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Sankcijas izstrādā tā, lai līdz minimumam samazinātu nevēlamas sekas tiem, kas nav atbildīgi par politiku vai darbībām, saistībā ar kurām sankcijas ir pieņemtas.

Jo īpaši ES strādā, lai līdz minimumam samazinātu sekas, kas rastos vietējiem civiliedzīvotājiem un likumīgām darbībām attiecīgajā valstī vai ar šo valsti.

Kādas ir sankcijas?

Lielākā daļa ES sankciju režīmu ir vērsti pret personām un vienībām, un tos veido aktīvu iesaldēšana un ceļošanas aizliegumi. ES var arī noteikt nozaru pasākumus, piemēram, ekonomiskus un finansiālus pasākumus.

Šādām “šaurākas nozīmes” sankcijām ir vajadzīgs konkrēts juridiskais pamats ES līgumos un tajās ietilpst:

Ieroču embargo

Ir aizliegts eksportēt preces un tehnoloģijas, kas minētas ES militāro preču sarakstā.

Ceļošanas aizliegums

Attiecīgās personas nevar ieceļot ES vai šķērsot tās teritoriju.

Aktīvu iesaldēšana

Eiropas Savienībā tiek iesaldēti visi sankcionēto personu un vienību aktīvi.

Līdzekļu nepieejamība

ES personas un vienības nevar darīt pieejamus līdzekļus tiem, kuriem tiek piemērotas sankcijas.

Ekonomiskās sankcijas

Tiek noteikti ierobežojumi starptautiskās tirdzniecības, aizsardzības, tehnoloģiju, finanšu, transporta un enerģētikas nozarēs.

Diplomātiskas sankcijas

Tiek pārtrauktas diplomātiskās attiecības vai atsaukti ES diplomātiskie pārstāvji.

ANO un ES sankcijas

Pastāv trīs veidu sankciju režīmi, ko ES var īstenot: Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijas, jauktas sankcijas un ES autonomās sankcijas.

Apvienoto Nāciju Organizācijas sankcijas

ES īsteno visas ANO Drošības padomes pieņemtās sankcijas, transponējot tās ES tiesību aktos. ES ir iesaistījusies pastāvīgā dialogā ar ANO, lai labāk koordinētu ES dalībvalstu attiecīgās darbības sankciju jomā.

• Konsolidēts ANO Drošības padomes sankciju saraksts

Jauktas sankcijas

ES var arī pastiprināt ANO sankcijas, piemērojot stingrākus papildu pasākumus līdzās ANO Drošības padomes noteiktajiem.

ES autonomās sankcijas

Padome var arī pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu noteikt sankcijas. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vai ES dalībvalstis var ierosināt šāda veida sankcijas. Parasti sankcijas tiek piemērotas 12 mēnešus.

Ierobežojošus pasākumus nosaka Padomes kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) lēmumos.

Konkrētām valstīm paredzētas un tematiskas sankcijas

Lielākā daļa ES sankciju režīmu tiek pieņemti, ņemot vērā konkrētu situāciju attiecīgā valstī. Piemēram, sankcijas ir noteiktas, ņemot vērā situāciju Krievijā, Baltkrievijā, Irānā, Ziemeļkorejā, Sīrijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Venecuēlā.

Turklāt ES ir pieņēmusi arī četrus tematiskus režīmus, kas vērsti pret tiem, kas atbildīgi par:

• terorisma aktiem,
• cilvēktiesību pārkāpumiem,
• kiberuzbrukumiem.
• ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu,

Visi tiesību akti, kas saistīti ar ES sankcijām, tiek publicēti “ES Oficiālajā Vēstnesī”.

Skatīt arī

• ES sankcijas (Eiropas Ārējās darbības dienests)
• ES sankcijas (Eiropas Komisija)
• ES sankciju karte (tīmekļa vietne)
• ES sankciju reģistrators (Eiropas Komisija)