Invaliditāte Eiropas Savienībā: fakti un skaitļi

Daudzi cilvēki ar invaliditāti joprojām saskaras ar šķēršļiem piekļuvē veselības aprūpei, izglītībai un darbvietām, šķēršļiem brīvā laika pavadīšanai un dalībai politiskajā dzīvē. Gandrīz puse ES iedzīvotāju uzskata, ka diskriminācija invaliditātes dēļ viņu valstī ir plaši izplatīta.

ES un tās dalībvalstis strādā, lai nodrošinātu, ka visi cilvēki ar invaliditāti:

• var izmantot savas tiesības, tostarp pārvietošanās brīvību,
• var pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā,
• netiek diskriminēti.

Cik cilvēkiem Eiropas Savienībā ir invaliditāte?

2024. gadā kāda veida invaliditāte bija 24 % ES iedzīvotāju, kas vecāki par 16 gadiem.

Saskaņā ar “Eurostat” aplēsēm tas atbilst 90 miljoniem personu jeb katram ceturtajam pieaugušajam Eiropas Savienībā.

Personu ar invaliditāti procentuālais īpatsvars katrā valstī

Zemāk redzamajā kartē ir parādīts cilvēku ar invaliditāti procentuālais īpatsvars pa valstīm (dati iegūti no “Eurostat” un attiecas uz 2024. gadu). Novietojiet peles kursoru virs apļiem, lai uzzinātu katras ES dalībvalsts procentuālo īpatsvaru. Latvijā ir vislielākais personu ar invaliditāti īpatsvars (41,2 %), kam seko Somija (34,9 %).

Jo vecāks esat, jo lielāka iespējamība iegūt invaliditāti

Šajā diagrammā parādīts personu ar invaliditāti īpatsvars 2024. gadā pa vecuma grupām.

Starp personām ar invaliditāti ir vairāk sieviešu

2024. gadā sieviešu ar invaliditāti īpatsvars visās dalībvalstīs bija lielāks nekā vīriešu ar invaliditāti īpatsvars. Eiropas Savienībā vidēji 26,2 % no kopējā sieviešu skaita ir kāda veida invaliditāte salīdzinājumā ar 21,5 % no kopējā vīriešu skaita.

Problēmas, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti

Katra otrā jūtas diskriminēta

Daudzas personas ar invaliditāti ir pakļautas sliktai vai netaisnīgai attieksmei savas invaliditātes dēļ. Eirobarometra 2023. gadā veiktā aptauja atklāja, ka 54 % personu ar invaliditāti jūtas diskriminētas.

2020. gadā 17,7 % cilvēku ar invaliditāti vecumā no 20 līdz 26 gadiem bija bezdarbnieki salīdzinājumā ar 8,6 % cilvēku bez invaliditātes tajā pašā vecuma grupā. Tas arī veicina to, ka personām ar invaliditāti trūkst finansiālās autonomijas.

Katra trešā ir pakļauta nabadzības vai sociālās atstumtības riskam

2024. gadā 29 % personu ar invaliditāti bija pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam salīdzinājumā ar 18 % personu bez invaliditātes.

Katra piektā priekšlaicīgi pārtrauc mācības

Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs personām ar invaliditāti ir divreiz lielāks nekā personām bez invaliditātes. Daudzi jaunieši ar invaliditāti apmeklē speciālās skolas un saskaras ar grūtībām piekļūt parastai izglītībai un apmācībai: tikai 29 % iegūst augstāko izglītību (pēcvidusskolas izglītību) salīdzinājumā ar 44 % personu bez invaliditātes.

Četras reizes lielāka neapmierinātu veselības vajadzību iespējamība

Ikvienam ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un medicīnisko aprūpi, taču veselības aprūpe personām ar invaliditāti bieži vien ir pārāk dārga, atrodas tālu un gaidīšanas laiks ir ilgs.

Katra piektā ir vardarbības upuris

Personas ar invaliditāti, jo īpaši sievietes, vecāka gadagājuma cilvēki un bērni, ir pakļauti lielākam vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas riskam gan mājās, gan aprūpes iestādēs: 17 % personu ar invaliditāti ir cietuši no vardarbības salīdzinājumā ar 8 % personu bez invaliditātes.

Skatīt arī

• Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (Apvienoto Nāciju Organizācija)
• Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam (Eiropas Komisija)