Produktu un pakalpojumu piekļūstamība personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem
Kopīgi piekļūstamības standarti nodrošina, ka produkti un pakalpojumi Eiropas Savienībā ir vieglāk lietojami, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti.
Kāpēc ir vajadzīgi ES noteikumi par piekļūstamības prasībām
ES mērķis ir dažādus produktus un pakalpojumus padarīt piekļūstamākus vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.
Konkrētu piekļūstamu produktu un pakalpojumu iekšējā tirgus darbības uzlabošana apmierina gan šo patērētāju, gan nozares vajadzības. Vide, kurā produkti un pakalpojumi ir piekļūstamāki, nodrošina lielāku iedzīvotāju iekļautību un līdzdalību sabiedrībā.
Patlaban valstīs noteiktās piekļūstamības prasības attiecībā uz konkrētiem produktiem un pakalpojumiem dažādās dalībvalstīs atšķiras, tādējādi radot vienotā tirgus sadrumstalotību.
Piekļūstamu produktu un pakalpojumu pieprasījums jau ir liels, un tādu iedzīvotāju skaits, kuriem ir invaliditāte vai funkcionāli ierobežojumi, ievērojami pieaugs līdz ar ES iedzīvotāju novecošanu.
Lai izveidotu kopīgus piekļūstamības standartus, ES ir pieņēmusi šādas divas direktīvas:
- Eiropas Piekļūstamības akts (2019), kas definē minimālās piekļūstamības prasības attiecībā uz svarīgiem produktiem un pakalpojumiem,
- publiskā sektora Tīmekļa piekļūstamības direktīva, kas definē standartus, ar kuriem digitālos produktus un pakalpojumus padara piekļūstamākus visiem lietotājiem.
Invaliditāte Eiropas Savienībā: fakti un skaitļi (Infografika)
Produktu un pakalpojumu piekļūstamība
Eiropas Piekļūstamības akts ietver piekļūstamības prasības attiecībā uz svarīgiem produktiem un pakalpojumiem, piemēram:
- telefoniem, datoriem, maksāšanas termināliem vai pašapkalpošanās termināliem pasažieru transporta biļešu iegādei,
- patērētājiem paredzētiem banku pakalpojumiem,
- elektroniskās komunikācijas pakalpojumiem, tostarp, piemēram, telefona un interneta pakalpojumiem,
- zvaniem uz ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112,
- piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem,
- e-grāmatām,
- e-komerciju.
Eiropas Piekļūstamības akts (Direktīva 2019/882) tika pieņemta 2019. gadā. Jaunie noteikumi sniegs labumu ne tikai desmitiem miljonu Eiropas iedzīvotājiem ar invaliditāti, bet arī daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem Eiropas Savienībā.
Produkti
Attiecībā uz produktiem būtu jāievēro šādas prasības:
- kopīgas piekļūstamības prasības attiecībā uz lietotājsaskarni un produktu funkcionalitātes dizainu,
- konkrētākas piekļūstamības prasības dažām elektroniskām patērētāju iekārtām,
- vajadzētu arī būt piekļūstamai informācijai par produktu iepakojumu, uzstādīšanas instrukcijām un citai informācijai par patēriņa precēm.
Pakalpojumi
Direktīvā ir iekļautas arī dažas prasības attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem:
- kopīgas prasības jo īpaši attiecībā uz tīmekļa vietnēm,
- Piekļūstamiem vajadzētu būt arī atbalsta pakalpojumiem.
Daži konkrēti piekļūstamības prasību piemēri pašapkalpošanās terminālos:
- biļešu automātos vai bankomātos būs jānodrošina iespēja izmantot austiņas, lai personas ar redzes traucējumiem varētu sekot audio instrukcijām,
- ja pašapkalpošanās terminālā ir paredzēti vizuāli darbības režīmi, tajā jānodrošina vismaz viens darbības režīms, kura izmantošanai nav vajadzīga krāsu uztvere.
Noteikumu darbības nodrošināšana
Eiropas Piekļūstamības akts ir direktīva, un tas nozīmē, ka tas nosaka saistošus piekļūstamības mērķus, bet to, kā atsevišķās dalībvalstis tos ir iecerējušas sasniegt, paliek viņu ziņā.
ES valstīm ir dots laiks līdz 2025. gada jūnijam direktīvas pamatnostādnes iestrādāt savos tiesību aktos.
ES ir atstājusi arī iespēju paredzēt dažus izņēmumus. Direktīva, piemēram, neattiecas uz mikrouzņēmumiem (mazāk nekā 10 darbinieku un kopējais gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus EUR), kas sniedz pakalpojumus, savukārt uz mikrouzņēmumiem, kas piedāvā produktus, neattieksies dažas prasības.
Labāka produktu un pakalpojumu pieejamība ES pilsoņiem (Infografika)
Globālā tīmekļa un lietotņu piekļūstamība
Ar publiskā sektora Tīmekļa piekļūstamības direktīvu (2016/2102) noteica standartus, ar kuriem digitālos produktus un pakalpojumus dara piekļūstamākus visiem lietotājiem. Ar to arī izveidoja uzraudzības mehānismu, kā arī ieviesa atbilstības pārbaudi.
Šie jaunie elementi attiecas uz pārvaldes iestāžu, valsts slimnīcu, tiesu un citu publisku struktūru tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm.
Praksē tas nozīmē, ka lietotāji var pieprasīt konkrētu informāciju, ja saturs nav piekļūstams, un ziņot par atbilstības problēmām, vienkārši uzklikšķinot atsauksmju saitei.
Direktīva stājās spēkā 2016. gada decembrī.
Darbs Padomē
Pēc tam, kad Komisija 2015. gada decembrī iesniedza priekšlikumu, Padomes Sociālu jautājumu darba grupa (SQWP) tekstu sīki izskatīja.
Prezidentvalsts Slovākija virzīja uz priekšu diskusijas par direktīvu un pieņēma pakāpenisku pieeju attiecībā uz teksta izmaiņām, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem:
- darbības jomas precizēšana,
- teksta juridiskās skaidrības uzlabošana,
- iespējamās pārklāšanās vai pretrunu ar esošajiem Savienības tiesību aktiem novēršana.
Diskusijās gan tehniskā, gan politiskā līmenī prezidentvalsts Malta sagatavoja ierosinājumus priekšlikumā, lai ņemtu vērā delegāciju paustās bažas, piemēram, to, ka ir nepieciešams:
- koncentrēties uz atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem,
- neizveidot jaunas piekļūstamības prasības gadījumos, kad ES tiesību aktos jau ir izveidotas piekļūstamības prasības,
- vienoties saglabāt to pašu struktūru, kādu ierosinājusi Komisija,
- nodrošināt lielāku skaidrību attiecībā uz to, kuri aspekti būtu jāiekļauj Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā un kuri – Piekļūstamības aktā,
- neiekļaut īpašu piekļūstamības marķējumu, lai tādējādi neradītu administratīvo un finanšu slogu.
Prezidentvalsts spēra būtisku soli ceļā uz to, lai panāktu Padomes nostāju par direktīvu.
Pēc intensīvām diskusijām un atkārtotas teksta pārstrādāšanas PadomeIgaunijas prezidentūras laikā vienojās par savu nostāju (vispārējo pieeju) attiecībā uz Piekļūstamības direktīvu. Diskusiju laikā delegācijas sniedza komentārus par ļoti dažādiem priekšlikuma aspektiem, daudzām saiknēm ar citiem ES tiesību aktiem un nepilnībām ietekmes novērtējumā.
Vissvarīgākie politiskie jautājumi tika atrisināti pēdējā trialogā, jo īpaši tā darbības joma, piemēram, šādās jomās:
- transports un tūrisms,
- izmitināšana,
- ēdināšanas pakalpojumi,
- būvētā vide,
- saistītie ES tiesību akti,
- mikrouzņēmumi.
Sarunas starp Padomi un Eiropas Parlamentu sākās 2018. gada martā un noslēdzās ar provizorisku vienošanos 2018. gada novembrī.
Padomes Pastāvīgo pārstāvju komiteja šo provizorisko vienošanos apstiprināja 2018. gada 19. decembrī.
Padome Piekļūstamības aktu pieņēma 2019. gada 9. aprīlī pēc tam, kad Parlaments 2019. gada 13. martā bija pieņēmis savu nostāju pirmajā lasījumā.
Direktīva stājās spēkā 2019. gada jūnijā.
- Uzlabot produktu un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem: Padome pieņem Piekļūstamības aktu (paziņojums presei, 09.04.2019.)
- Labāka produktu un pakalpojumu piekļūstamība ES pilsoņiem: Padome apstiprina ar Eiropas Parlamentu panākto provizorisko vienošanos (paziņojums presei, 19.12.2018.)
Padomes tīmekļa vietnes piekļūstamības politika
Arī šī tīmekļa vietne ir publiska tīmekļa vietne, un Padomes Ģenerālsekretariāts strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka tā ir lietotājdraudzīga. Tas atbilst ES Tīmekļa piekļūstamības direktīvai (2016).
Tīmekļa piekļūstamības mērķis ir padarīt tīmekļa tekstus, attēlus, anketas un navigāciju piekļūstamu un saprotamu plašam lietotāju lokam.
Lai izpildītu arvien augstākos tīmekļa piekļūstamības kritērijus, tas ņem vērā, piemēram, šādus aspektus:
- tagus "alt" – attēla aprakstus, kas palīdz lietotājiem, kuri izmanto ekrānlasītājus, saprast, kas redzams attēlos,
- kontrastu starp tekstu un fonu – kas ir pielāgots tā, lai nodrošinātu salasāmību,
- navigācijas iespējas – lietotāji, kam ir grūtības lietot peli, var veikt navigāciju, izmantojot tikai tastatūru.
Mēs aktīvi strādājam pie tā, lai uzlabotu mūsu tīmekļa vietnes piekļūstamību un izmantojamību. Plašāka informācija:
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 26. jūnijs