Nediskriminēšana
ES ar savu politiku un iniciatīvām strādā pie tā, lai sabiedrībā veicinātu vienlīdzību un novērstu diskrimināciju.
ES tiesību akti aizsargā pret diskrimināciju
ES tiesību akti aizliedz vairākus diskriminācijas iemeslus:
- dzimums,
- rase vai etniskā piederība,
- reliģija vai ticība,
- invaliditāte,
- vecums,
- dzimumorientācija.
Šie aizsardzībā iekļautie diskriminācijas iemesli ir uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā:
ES Pamattiesību hartas, kas attiecas uz nediskrimināciju, 21. pantā ir noteikti vēl citi diskriminācijas iemesli.
Rasu diskriminācija
ES noteikumos diskriminācija pret cilvēkiem viņu rases vai etniskās piederības dēļ ir kvalificēta kā nelikumīga.
Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīva par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības nodrošina personu aizsardzību pret šāda veida diskrimināciju tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība un piekļuve precēm un pakalpojumiem.
Eiropas Komisija ir arī izstrādājusi ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam, kurā atzīts, ka sabiedrībā joprojām pastāv rasu diskriminācijas problēma.
Plānā ir izklāstīti pasākumi rasisma apkarošanai un lielākas iekļaušanas veicināšanai.
Romu diskriminācija
ES uzsver, cik svarīga ir vienlīdzīga attieksme pret romiem un romu vienlīdzīga līdzdalība sabiedrībā. Dalībvalstis ir apņēmušās efektīvi apkarot pret šīs minoritātes pārstāvjiem vērsto diskrimināciju un veicināt viņu iekļaušanos sabiedrībā.
ES Padome 2021. gadā pieņēma Ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.
Ieteikuma mērķis ir uzlabot romu kopienas sociālo iekļaušanu, novēršot šķēršļus, ar kuriem viņi saskaras tādās svarīgās jomās kā izglītība, nodarbinātība, mājokļi un veselības aprūpe.
Diskriminācija darba vietā
Padome 2000. gadā noteica kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.
Saskaņā ar šo tiesību aktu tāda diskriminācija darba vietā, kuras pamatā ir kāds no aizsardzībā iekļautajiem iemesliem, proti, reliģija vai ticība, seksuālā orientācija, invaliditāte vai vecums, ir aizliegta visos nodarbinātības aspektos, tostarp pieņemot darbā, paaugstinot amatā un attiecībā uz darba apstākļiem un atalgojumu.
Šie pieci diskriminācijas iemesli kopā ar diskrimināciju dzimuma dēļ ir skaidri iekļauti Lisabonas līgumā, kas Eiropas Savienību pilnvaro veikt pasākumus, lai šādu diskrimināciju novērstu.
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm
ES ir arī ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm darba vietā un attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem.
Darba vietā
ES 2006. gadā pieņēma tiesību aktus, kas garantē, ka vīriešiem un sievietēm ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi darba vietā, tostarp:
- vienāda samaksa par vienādu darbu;
- aizsardzība pret seksuālu uzmākšanos;
- tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu;
- piekļuve apmācībai un paaugstināšana amatā bez aizspriedumiem, kas saistīti ar dzimumu.
Lai sasniegtu šo mērķi, ES ir arī izstrādājusi tiesību aktus, lai samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un veicinātu sieviešu piekļuvi vadošajiem amatiem.
Dzimumu līdztiesība
Piekļuve precēm un pakalpojumiem
Diskriminācija dzimuma dēļ ir aizliegta arī attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, tostarp attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm šādās jomās:
- veselības aprūpe,
- mājoklis,
- banku pakalpojumi.
Saskaņā ar tiesību aktiem dalībvalstīm, lai aizsargātu gan patērētājus, gan pakalpojumu sniedzējus, ir jāpieprasa uzņēmumiem pārtraukt praksi, kas noved pie nevienlīdzīgas attieksmes, jo īpaši attiecībā uz cenām, kas noteiktas atkarībā no pircēja dzimuma.
Diskriminācija pret personām ar invaliditāti
ES un tās dalībvalstis strādā, lai nodrošinātu, ka visas personas ar invaliditāti:
- var izmantot savas tiesības, tostarp pārvietošanās brīvību;
- var pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā;
- netiek diskriminēti.
Galvenie sasniegumi
Lai gan joprojām pastāv šķēršļi, ES, izmantojot dažādus likumdošanas pasākumus un iniciatīvas, ir guvusi panākumus, lai personām ar invaliditāti uzlabotu piekļūstamību un iekļautību.
ES ir noteikusi piekļūstamības prasības konkrētiem produktiem un pakalpojumiem, nodrošinot, ka personām ar invaliditāti ir labāka piekļuve precēm, pakalpojumiem un sabiedriskām vietām.
Jāpanāk, lai publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes būtu piekļūstamas personām ar invaliditāti, tādējādi uzlabojot digitālo iekļaušanu un vienlīdzīgu piekļuvi tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Eiropas invaliditātes karte ir invaliditātes statusa apliecinājums jebkurā vietā ES, nodrošinot personām ar invaliditāti tādus pašus īpašos nosacījumus kā apmeklētās valsts iedzīvotājiem.
Līdztiesības iestādes
ES ir izveidojusi līdztiesības iestādes, lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju dalībvalstīs.
Tās ir neatkarīgas aģentūras, kuru uzdevums ir aizsargāt personu tiesības un nodrošināt diskriminācijas novēršanas tiesību aktu ievērošanu.
Starp to galvenajām funkcijām ir:
- neatkarīga atbalsta un konsultāciju piedāvāšana diskriminācijas upuriem;
- apsekojumu un pētījumu veikšana, lai novērtētu diskriminācijas izplatību;
- ziņojumu publicēšana un politikas ieteikumu sniegšana līdztiesības uzlabošanai;
- sabiedrības apziņas palielināšana par tiesībām, kas saistītas ar līdztiesību un nediskrimināciju.
Padome 2024. gadā pieņēma divas direktīvas, kas stiprina līdztiesības iestāžu lomu, nosakot minimālos standartus tādās jomās kā kompetence, resursi un neatkarība no ārējas ietekmes.
Skatīt arī
Līdztiesība
Pamattiesības Eiropas Savienībā
Darba tiesības
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 30. jūlijs