Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 09.10.2017., 2017. gada 9. oktobris

Galvenie rezultāti

Zivsaimniecība

Padome panāca politisku vienošanos par 2018. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pēc visas dienas garumā notikušajām sarunām ministri vienojās par maksimālo desmit komerciāli nozīmīgāko zivju krājumu daudzumu, kuru ES zvejniekiem nākamgad būs ļauts zvejot Baltijas jūrā; šo rādītāju dažkārt dēvē par "kopējo pieļaujamo nozveju" (KPN).

"Zvejas iespēju noteikšana ir uzdevums rast veiksmīgu kompromisu. Mēs to esam darījuši, pilnībā ievērojot kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, Baltijas jūras plāna noteikumus un zinātniskos atzinumus. Galīgā vienošanās ir izstrādāta tā, lai ekonomiskā ilgtspēja ietu roku rokā ar vides ilgtspēju."

Sīms Kīslers, Igaunijas Republikas vides ministrs un Padomes priekšsēdētājs

Ministri arī apmainījās ar viedokļiem par nostāju, kas ES ir jāieņem ES un Norvēģijasgadskārtējās konsultācijās, kuras tiek rīkotas saistībā ar divpusējo nolīgumu zivsaimniecības nozarē, un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ikgadējā sanāksmē, kura ir paredzēta 2017. gada 14.–21. novembrī Marokā.

• KPN un zvejas iespējas (vispārīga informācija)

Lauksaimniecība

Komisija informēja Padomi par jaunākajiem notikumiem vissvarīgākajos lauksaimniecības tirgos. Ministri kopumā piekrita Komisijas novērtējumam, ka tirgi atveseļojas, taču arī atkārtoti norādīja, ka ir rūpīgi jāseko nākotnes notikumiem cita starpā saistībā ar ES cukura kvotām, sarežģītiem klimatiskajiem apstākļiem vairākās dalībvalstīs un Āfrikas cūku mēri. Šo diskusiju laikā ministriem arī bija iespēja saņemt informāciju par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur.

Pēc tam Padome rīkoja viedokļu apmaiņu par lauksaimniecības nozīmi Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā un to, kā minētā programma var ietekmētES lauksaimniecību, jo īpaši skatoties uz kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.
Viedokļu apmaiņai sekojošajās debatēs ministri kopumā piekrita, ka lauksaimniecībai ir centrāla nozīme vairāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un ka tās politikas instrumenti nākotnē būs vēl vairāk jāuzlabo nolūkā gan sasniegt minētos mērķus, gan reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, kas saistīti ar pārtikas nodrošinājumu un klimata pārmaiņām.

"Lauksaimniecība var sniegt būtisku ieguldījumu ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veidošanā, radot darbvietas lauksaimniecības pārtikas nozarē, un dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanā."

Tarmo Tamms, Igaunijas Republikas lauku lietu ministrs un Padomes priekšsēdētājs

Citi darba kārtības punkti

Ministri saņēma informāciju par vairākiem citiem jautājumiem, tostarp par pēcpasākumiem saistībā ar fipronila inficēto olu incidentu, ES mazo lietojumu koordinācijas platformas finansēšanu, antisubsidēšanas un antidempinga procedūru, ko ASV uzsākušas pret Spānijas melnajām galda olīvām, par piegādes ķēdēm, kuras ir ilgtspējīgas un nav saistītas ar mežu iznīcināšanu, un par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda īstenošanas stadiju.